Elektroapgādes sistēmas “zaļā” transformācija un klimatneitralitātes mērķi

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti – neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu “jaunajam normālajam”, klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā[1], nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti.

Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kilovatam), izmantojot atjaunīgos energoresursus.

To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Šī tendence kopumā ir vērtējama pozitīvi, jo veicina atjaunīgo resursu izmantojumu elektroenerģijas ražošanā un tuvina mūs klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Tomēr jāņem vērā, ka šāda paradumu maiņa rada būtisku ietekmi uz sadales sistēmas operatora tīklu. Ja salīdzinām elektroapgādes sistēmu ar asinsriti, pašlaik sistēma ir būvēta tā, ka no “sirds” – lielās ražotnes – elektrība pa pārvades un sadales sistēmu, sadaloties arvien sīkākos “asinsvados” jeb elektrotīklos, nonāk līdz galalietotājiem. Līdz ar pakāpenisku ražošanas decentralizāciju un patērētāju paradumu maiņu šīs elektrības ražotnes kopējā sistēmā parādās arvien vairāk un dažādās vietās. Attiecīgi mums, sadales sistēmas operatoram, ir jāspēj šo elektroenerģijas plūsmu pēc nepieciešamības mainīt no vienas puses uz otru – atkarībā no tā, vai konkrētā brīdī lietotājs elektrību ražo un nodod tīklā, vai patērē un attiecīgi saņem no tīkla.

Klimatneitralitātes mērķi pilnīgi skaidri uzliek par pienākumu elektroapgādes nozarei transformēt ne tikai patērētāju paradumus, bet arī sistēmas darbību visos tās līmeņos, un tas nebūs iespējams bez visaptverošas sadales sistēmas operatoru pielāgošanas jaunajiem apstākļiem.

Sagaidāms, ka nākotnē strauji palielināsies arī elektromobiļu skaits, līdztekus tam ciešā sadarbībā ar pašvaldībām būs nepieciešams attīstīt arvien plašāku uzlādes tīklu. Ja pašlaik kopējais reģistrēto elektromobiļu skaits Latvijā nedaudz pārsniedz 1000[2], tad atbilstoši ekspertu prognozēm nākamo 10 gadu laikā tas varētu pārsniegt 30 000. Lai paplašinātu uzlādes tīklu, būs nepieciešami atbilstoši izbūvēti elektrības pieslēgumi, kas arī ietekmēs plūsmas kopējā elektrotīklā. Attiecīgi, tikai ar jaudu nodrošināšanu nebūs pietiekami, būs nepieciešama vieda un gudra elektrotīkla vadīšana, lai sadales sistēmas operators arī turpmāk varētu nodrošināt drošu un nepārtrauktu elektroapgādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone, prognozējams, ka Zaļā kursa ietekmē pieprasījums pēc elektroenerģijas nākotnē ievērojami pieaugs. Attiecīgi elektrības īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā varētu pieaugt no 23% patlaban līdz aptuveni 30% 2030. gadā un 50% 2050. gadā[3]. Efektīvi pārvaldīt pieaugošos, taču vienlaikus neprognozējamos, no laika apstākļiem atkarīgos izkliedēti ražotās elektroenerģijas apjomus ir liels izaicinājums elektroenerģijas sadales infrastruktūrai. Jau tagad sastopamies ar gadījumiem, kad noteiktos esošā tīkla posmos bez pārbūves nevaram nodrošināt izkliedētās ģenerācijas pieslēgumu. Nākotnē, paplašinoties izkliedētās ģenerācijas apjomiem, elektrouzlādes staciju skaitam, kā arī citiem inovatīviem pakalpojumiem, šādu gadījumu skaits strauji pieaugs. Nedrīkstam pieļaut ar to saistītus elektroapgādes traucējumu riskus vai standartam[4] neatbilstošu sprieguma kvalitāti elektrotīklā.

Tāpēc jau tagad, pielietojot jaunākos tehniskos risinājumus, būtiski sākt darbu pie sistēmas pārbūves, padarot to elastīgāku un operatīvāk vadāmu, turklāt šādas pārmaiņas infrastruktūrā ir nepieciešamas gan Rīgā, gan reģionos. Droša, netraucēta elektroapgāde ikdienā ir kritiski svarīga gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, tāpēc šo situāciju esam pārrunājuši ar Ekonomikas ministriju, kas tur rūpi par tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā un kontekstā ar valsts stratēģiskās attīstības plāniem. Ir gandarījums, ka ministrija ar izpratni ieklausās uzņēmēju viedoklī, vērtējot, kā dažādu jomu izmaiņas nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, vietējo uzņēmumu konkurētspēju, jaunas biznesa un attīstības iespējas. Gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas tirgū ir ar to tieši saistītas.

Rezumējot jāuzsver, ka sākotnēji elektrotīkls netika būvēts mūsdienu vajadzībām, tāpēc mums būs daudz jāstrādā pie nepieciešamās digitālās infrastruktūras, datu kontroles un viedas pārvaldības mehānismu attīstības. Šādas izmaiņas paredz ES Zaļais kurss ar mērķi panākt, ka ES 2050. gadā kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Veicamie pasākumi saistīti gan ar elektrotīkla, gan digitālās infrastruktūras pielāgošanu arvien pieaugošo zaļo inovāciju uzņemšanai sadales sistēmā. Pašlaik ir pieejami ES finanšu instrumenti klimatneitrālai ekonomikai, zaļās pārejas sociālekonomisko izmaksu mazināšanai, ilgtspējīgai enerģētikai. Uzskatām, ka ir svarīgi, lai atbildīgās puses lemtu Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļus Covid-19 izraisīto seku pārvarēšanai atvēlēt šim mērķim. Tas ilgtermiņā sniegtu pozitīvu ietekmi gan uz klimatneitralitātes mērķu potenciālu sasniegšanu, gan uz valsts ekonomisko attīstību kopumā.

[1] https://www.iea.org/reports/world-energy-outlook-2020

[2] http://www.e-transports.org/index.php/statistika/33-elektro-transportlidzekli/279-par-2020-gada-3-ceturksni-registretajiem-elektrotransportlidzekliem

[3] https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2019-2024/simson/announcements/speech-commissioner-simson-smart-energy-europe-smarten-online-symposium_en

[4] Standarts LVS EN 50160