Vai Baltijas uzņēmumi pievērš uzmanību finanšu tirgus risku pārvaldīšanai?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Baltijas biržā kotētie uzņēmumi atpaliek atvasināto finanšu instrumentu izmantošanā – tikai 28% pārvalda aizdevumu procentu likmju risku un vēl mazāka daļa uzņēmumu – tikai 14% – pievērš uzmanību valūtas svārstību riskam, lai gan finanšu tirgi ir arvien nepastāvīgāki, secināts SEB bankas jaunākajā pētījumā, kas analizēja Nasdaq Baltic kotēto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu tendences risku pārvaldīšanā. Tikmēr gandrīz visi Vācijas, Zviedrijas un Lielbritānijas biržās kotētie lielākie uzņēmumi šos riskus pārvalda ļoti aktīvi.

Covid-19 pandēmijas izraisītās cenu svārstības finanšu tirgū uzņēmumu dienas kārtībā atkal mainījušas prioritātes attiecībā uz finanšu risku pārvaldīšanu. Nav tā, ka finanšu risku pārvaldīšana pirms tam nebija aktuāla, taču, ņemot vērā vairākus gadus novēroto procentu likmju pazemināšanos un salīdzinoši mierīgos valūtu tirgus, prioritāšu sarakstā šis fokuss bija zemākās vietās.

Pagājušajā gadā neviens neprognozēja, ka naftas cena var būt negatīva (ASV tirgū šāda situācija futures tirgū bija 20. aprīlī), reti kurš pieļāva, ka AAA reitinga valstij valūta mēneša laikā svārstīsies 30% robežās (Norvēģijas krona to izdarīja) un procentu likmēs tika sagaidīta piesardzīga stabilitāte, nevis svārstības 100 bāzes punktu robežās (dažādos tirgos dažādām procentu likmēm pieaugušā riska dēļ pavasarī bija pat lielākas svārstības). Redzam arī, ka pērnā gada nogalē veiktajā SEB Finanšu direktoru aptaujā, piemēram, valūtas svārstību risku uzņēmēji vērtējuši kā vienu no zemākajiem.

Baltijas uzņēmumi aizdevumu procentu likmju risku pārvalda trīs reizes neaktīvāk kā citur Rietumeiropā.

Lai noskaidrotu Baltijas uzņēmumu pašreizējo pieeju finanšu tirgus risku pārvaldīšanā, SEB banka analizēja Nasdaq Baltic biržā kotēto 13 Lietuvas, četru Latvijas un 12 Igaunijas uzņēmumu (izņemot finanšu sektora uzņēmumus) finanšu pārskatus un pievērsa uzmanību tam, kā šie uzņēmumi pārvalda riskus. Šīs analīzes rezultātus salīdzinājām ar Vācijas DAX, Zviedrijas OMXS30 un Lielbritānijas FTSE100 biržā iekļauto uzņēmumu pārskatos redzamo finanšu risku pārvaldības praksi.

No visiem analizētajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs tikai 28% pārvalda aizdevumu procentu likmju risku, konvertējot mainīgās procentu likmes uz fiksētām (parasti izmantojot procentu likmju mijmaiņas līgumus (IRS)). Tikmēr gandrīz visi lielākie uzņēmumi, kas kotēti Vācijas, Zviedrijas un Lielbritānijas biržās, procentu likmju risku pārvalda aktīvi, izmantojot atvasinātos finanšu darījumus – šis rādītājs sasniedz pat 85-96%. Vērts atzīmēt, ka daži Baltijas uzņēmumi, kas pašlaik aizņemas ar mainīgām procentu likmēm, ir pakļauti šim riskam, taču norāda, ka aktīvi uzrauga tirgus situāciju un, novērojot procentu likmju pieaugumu, plāno veikt pasākumus, lai šo risku pārvaldītu un mazinātu.

Valūtas svārstību risku pārvaldīšanā daudz neizmantotu iespēju

Arī valūtas kursa riska pārvaldībai Baltijas uzņēmumi pievērš mazāk uzmanības, salīdzinot ar Rietumeiropas uzņēmumiem. Baltijas valstīs reģistrētie uzņēmumi savus finanšu pārskatus uzrāda eiro un lielāko daļu maksājumu veic vietējā valūtā, taču uzņēmumi izmanto arī tādas valūtas kā ASV dolārs, Zviedrijas krona un Norvēģijas krona. Valūtas kursa svārstību radītā riska piemērs varētu būt ASV dolāra cenas svārstības, kuras kopš pandēmijas sākuma martā ir bijušas vairāk nekā 6% robežās.

Lai gan finanšu tirgi ir arvien nepastāvīgāki, tikai 14% Baltijas uzņēmumu apgalvo, ka samazina valūtas svārstību risku, izmantojot atvasinātos apdrošināšanas darījumus, savukārt Vācijā – pat 92%, Lielbritānijā – 93%, Zviedrijā – 87% analizēto uzņēmumu šo risku pārvalda regulāri. Tāpat kā Rietumeiropas valstīs, Baltijas uzņēmumi valūtas kursa riska pārvaldīšanai pārsvarā izmanto nākotnes valūtas maiņas līgumus un ļoti maz izmanto opciju darījumus. Papildus šiem populārajiem instrumentiem lielie Eiropas uzņēmumi izmanto modernas, uz opcijām balstītas apdrošināšanas stratēģijas, kuras Baltijā uzņēmumi diemžēl izmanto maz.

Vairāk nekā pusei Baltijas valstu uzņēmumu biroji atrodas ārpus eirozonas valstīm, taču tie nepiemin valūtas riska pārvaldības pasākumus vai uzskata šo risku par nenozīmīgu, tāpēc varam teikt, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem joprojām ir daudz neizmantotu iespēju aktīvākai un efektīvākai valūtas cenu izmaiņu risku pārvaldīšanai. Tomēr, visticamāk, daži uzņēmumi sadarbībā ar eksporta un importa partneriem ārvalstīs izvairās no ārvalstu valūtas riska, jo līgumi tiek parakstīti eiro vai ir panākta vienošanās pārcelt valūtas kursa ietekmi uz patērētājiem, mainot preču vai pakalpojumu cenrāžus.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu