Arī pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas inficēšanās ar Covid-19 turpina pieaugt un slimnīcu iespējas uzņemt pacientus, neliedzot ārstēšanu citiem, ir gandrīz beigušās. Jautājām veselības ministrei Ilzei Viņķelei — kā situāciju mainīt?
Lai gan 9. novembrī ieviesta ārkārtējā situācija, šomēnes ziņu par pozitīvu Covid-19 testu saņēmuši divreiz vairāk cilvēku nekā oktobrī. Hospitalizēto skaits kopš oktobra pieaudzis divarpus reizes un draudīgi tuvojas ministrijas aplēstajai maksimālajai robežai — 500—550 gultasvietām. Tajā pašā laikā veselības ministre Ilze Viņķele vēl pirmdien attālinātā intervijā Ir pauda pārliecību, ka līdzšinējie ierobežojumi ir pietiekami, ja vien tos ievērotu.
Tomēr jau otrdien pirms valdības sēdes ministre atzina, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina, un prezentēja ministrijas priekšlikumus stingrākiem ierobežojumiem skolās, sporta klubos, izklaidei. Valdība pēc ilgām diskusijām aiz slēgtām durvīm otrdienas vakarā tos akceptēja un noteica arī stingrākus drošības pasākumus tajās pašvaldībās, kur slimības izplatība par 50% pārsniedz vidējo līmeni valstī.
Kādu mērķi jūs tagad nospraužat Covid-19 kontrolei — kāds saslimstības rādītājs jāpanāk, lai uzskatītu, ka strādājat veiksmīgi?
Tādi mērķa rādītāji valdībā ir pārrunāti, un ir vienošanās, ka par vērā ņemamu uzlabojumu varētu tikt uzskatīta 50 kumulatīvā incidence 14 dienās uz 100 tūkstošiem. Šis rādītājs nav zinātniski pamatots, tas modelēts pret Latvijas spēju pietiekami efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību, vienlaikus piesardzīgi atjaunojot drošības pasākumus noteiktām ekonomiskajām aktivitātēm.
Tas ir pieckāršs samazinājums?
Attiecībā pret pašreizējiem rādītājiem — jā!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.