Par valsts budžetu, smēķēšanu un vēzi

Foto: Edijs Pālens, LETA
Ļubova Švecova, 13.Saeimas pie frakcijām nepiederoša deputāte
Print Friendly, PDF & Email

Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Jo runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi uz jautājumu: kurš un cik iegūs? Vai gluži pretēji: kurš un cik zaudēs? Respektīvi, valsts budžets ir par to, kādu labumu iegūs sabiedrība, vēlētāji. Ļoti ciniski visos laikos valsts budžeta veidošana (vismaz Latvijā noteikti) ir bijusi cīņa par skolotāju, medicīnas darbinieku un policistu algām. Respektīvi, cīņa par no valsts budžeta tieši atkarīgo strādājošo, kas tomēr veido salīdzinoši lielu elektorātu, labvēlību.

Bet valsts budžets ir kompromiss. Kompromiss starp un par ļoti daudz ko: par partiju un atsevišķu partijas pārstāvju interesēm (arī likumīgām un taisnīgām), par daudzām nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem utt., par nepieciešamību veikt pārmaiņas un optimizēt, un esošā status quo saglabāšanu. Visbiežāk tas noved pie diskusijas par nepieciešamību paaugstināt nodokļus un nodevas.

Valsts budžets arī ir īstais brīdis, lai runātu par interešu pārstāvniecību jeb lobēšanu, jo, kā jau minēju, runa ir par kompromisiem starp ļoti daudzām pusēm, kuras ļoti tieši skar valsts budžets. Tāpēc izstāstīšu par gadījumu, kas lika man vērsties pie KNAB ar iesniegumu.

Īsais stāsts ir tāds, ka pirms neilga laika, šā gada rudenī, ārvalstu uzņēmums Japan Tobacco International ar vietējo interešu pārstāvju starpniecību iepazīstināja vairākus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus ar saviem priekšlikumiem par nepieciešamību paaugstināt akcīzes nodokli karsējamajai tabakai (par 190% tuvāko trīs gadu laikā), kas valsts budžetam varētu dot papildus ienākumus. Pēc brīža identiski priekšlikumi, kādi izteikti Japan Tobacco International prezentācijā, sekoja no Saeimas deputātiem, pārsvarā no JKP un Nacionālās apvienības deputātiem, kuri tos iesniedza tā saucamajā Valsts budžeta likumu paketē, paredzot šos līdzekļus onkoloģijai. Princips “copy – paste” labākajā tā izpildījumā.

Īpaši interesanti ir tas, ka viena no priekšlikuma iesniedzējām, deputāte Indriksone, publiski atzina (TV raidījumā Nekā personīga), ka ir šos priekšlikumus iesniegusi pēc ministru prezidenta padomnieka demogrāfijas jautājumos Imanta Parādnieka priekšlikuma.

Šajā vietā jāatsauc atmiņā I.Parādnieka iepriekšējās likumdošanas iniciatīvas akcizēto preču jomā, kas ir arī izcils paraugs, kā var manipulēt ar valsts budžeta veidošanu un skaitļiem. Savulaik, 2017./2018.gadā, I.Parādnieks rosināja un panāca akcīzes celšanu cigarillām – plānotos papildus ieņēmumus atvēlot demogrāfijas jautājumu risināšanai. Jāpiebilst, esošā kārtība noteic – ja kaut kam pieprasa papildus finansējumu, tad attiecīgi ir jānorāda avots – formāli un matemātiski. Pretēji formālajiem aprēķiniem, Saeimas pieņemtie grozījumi reāli radīja būtiskus “mīnusus” ieņēmumu sadaļā, tai pat laikā finansējums I.Parādnieka kūrētajiem demogrāfijas jautājumiem palika.

I.Parādnieks darbojas kā konkrēta uzņēmuma interešu pārstāvis, cenšoties panākt izdevīgu nodokļu regulējumu konkrētam uzņēmumam, precīzāk, neizdevīgu konkurentiem un valsts budžetam. Taču vēl ļaunāk ir kas cits: domāju, ka rūpes par onkoloģijas pacientiem no šo priekšlikumu iesniedzējiem paliks tikai par tukšu lozungu, dzirdot finanšu ministra publiskos izteikumus, ka, visticamāk, onkoloģija nekādu papildus finansējumu nesaņems.

Publiski manipulēt ar lozungiem par cilvēku veselību, cenšoties panākt kādam ļoti labvēlīgu, bet citiem iznīcinošu nodokļu regulējumu, rada ļoti bīstamu precedentu par finansējumu veselības aprūpei kopumā – respektīvi, tas turpmāk var apšaubīt saprātīgas un patiešām jēdzīgas korekcijas nodokļu regulējumā par labu veselības aprūpei.

Vēl ir zīmīgs fakts par to, ka JKP frakcijas deputāti uzturēja savus priekšlikumus grozījumiem likumos, kas paredzēja izlozēm un azartspēlēm ļoti neizdevīgus noteikumus, bet rezultātā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tos noraidīja. Jo esot bijusi panākta vienošanās valdību veidojošo partiju sadarbības padomē – proti, Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par atbalstīs JKP un NA virzītos grozījumus par akcīzes paaugstināšanu, bet nodrošinot jaunu ierobežojumu nepieņemšanu azartspēlēm. Ja tā tiešām ir, un man nav informācijas, ka varētu būt bijis citādāk, tad Latvijas politikā nekas nav manījies. Par spīti KNAB, Delnas un citu organizāciju darbībai.

Nobeigumā par ko vēl būtiskāku. Sakārtota un efektīva veselības aprūpe vispirms ir nepieciešama valsts ekonomikai – produktivitātes paaugstināšanai un vietējā darbaspēka pieejamībai. Importēt darbaspēku, par ko runā jau sen, ir vienkārši – jo tas neprasa komplicētu interešu saskaņošanu un nesastaps organizētu un motivētu sabiedrības pretdarbību. Panākt patiešām kvalitatīvus uzlabojumus veselības aprūpē – tas ir daudz, daudz grūtāk. Piedodiet, bet es joprojām redzu, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir tā pati vecā LPSR/PSRS sistēma, kurai ir likts viens ielāps pēc otra, krustu šķērsu. Bet reālas fundamentālas strukturālas pārmaiņas šī sistēma piedzīvojusi nav.

Ja runa ir par nākamā gada budžetu un nepieciešamo (papildus) finansējumu veselības aprūpei, tad, redzot, valdošās koalīcijas partiju un to pārstāvju darbību, vairāki Saeimas deputāti iesniedza priekšlikumus, kas, no vienas puses, pārspēj pašas Finanšu ministrijas piedāvājumu, bet no otras – dod vienmērīgu, sabalansētu un reāli izpildāmu akcīzes nodokļa palielinājumu, kas dotu kaut nedaudz papildus līdzekļu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu