Joki, meli un demisija • IR.lv

Joki, meli un demisija

13
Juris Pūce. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Pauls Raudseps

Bijušais ministrs Juris Pūce pieveica lielo pašvaldību lobiju, bet paklupa uz nieka autocaurlaides

Strauji un negaidīti pienāca Jura Pūces laika beigas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Pūce, viens no valdības pazīstamākajiem locekļiem, bija iemantojis daudzu cilvēku cieņu par spēju ātri un efektīvi panākt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, tā atrisinot vienu no Latvijas pārvaldes sistēmas sāpīgākajām problēmām un paverot ceļu gan efektīvākai reģionālās attīstības politikai, gan izglītības un veselības aprūpes sistēmas racionalizācijai.

Šajā procesā viņš, protams, iemantoja arī daudz pretinieku, un nebūtu pārsteigums, ja pretdarbība sašūpotu Pūces krēslu. Viņa partiju Latvijas attīstībai (LA) jau gadiem pavada dažādas baumas par ietekmīgu uzņēmēju interešu lobēšanu — arī šādu saišu publiska izgaismošana neliktos kā zibens no skaidrām debesīm. Tomēr ministru gāza nevis pašvaldību lobijs vai kādās pirtīs sarunātais, bet nu jau bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja, ka ir vīlies LA, un kā atvadu sveicienu publiskoja saraksti ar Pūci, kurā ministrs prasa Mičerevskim kā nesen ievēlētam Rīgas domes deputātam izņemt viņa privātai lietošanai autostāvvietas caurlaidi. Pūce to nosauca par «joku» un piebilda, ka kopš aiziešanas no Rīgas domes pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām nekad nav izmantojis domes caurlaidi. Tie izrādījās meli. Caurlaidi viņam bija izņēmis iepriekšējās domes deputāts Andrejs Bačkurs. Nākamajā dienā, 5. novembrī, Pūce paziņoja par atkāpšanos no ministra amata, pēc tam aizgāja arī no LA valdes priekšsēdētāja un apvienības Attīstībai/Par līdzpriekšsēdētāja amata.

Gadījums neordinārs un negaidīts, gribas par to uzzināt vairāk, taču pandēmijas laikā restorāni un kafejnīcas slēgtas, tāpēc pirmdien ar Pūci «pusdienojam» katrs pie sava datora ekrāna. Sāku ar jautājumu, kas mani šajā stāstā nebeidz mulsināt — kāpēc viņam kā ministram un finansiāli nodrošinātam cilvēkam būtu nepieciešams prasīt no partijas biedriem autostāvvietas caurlaidi? Pūce turpina apgalvot, ka sarakste ar Mičerevski notikusi «esošu pastāvīgu joku ietvaros par caurlaidi». Bet kādi tur joki, ja Bačkura caurlaidi viņš tiešām izmantojis? «Andris bija mans personisks draugs,» skaidro Pūce, «Andrim savas mašīnas nav. Viņš ir ļoti aktīvs. Īpaši periodā, kad viņš bija deputāts, viņam bieži bija kaut kur jābrauc, un viņš lietoja manu mašīnu. Jā, automašīnas caurlaide bija manā mašīnā.» Pūce atzīst, ka bijušas reizes, kad caurlaidi lietojis arī pats. «Nevajadzēja tā darīt, bet pamatā tā caurlaide tur stāvēja Andra vajadzību dēļ.»

Noklausījies šo neparasto skaidrojumu, iebilstu, ka sarakste ar Mičerevski tik un tā neizskatās pēc joka. «Diezgan dabiski, ka pēc šādas situācijas, kad vienā lietā neesmu līdz galam teicis patiesību, ir arī šaubas, vai tagad saku patiesību,» atbild Pūce. «Tas ir iemesls, kāpēc nav pareizi man ieņemt atbildīgus politiskus amatus, kamēr nav skaidrības par manis teiktā patiesumu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu