Pandēmijas ekrāns atspoguļo huligānismu internetā

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valērija Vārna, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma TietoEVRY in Latvia vadītāja
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem un ierobežojumu efektivitāti, izglītības procesus vidusskolās un augstskolās patlaban organizē attālināti. Šādas izmaiņas, iespējams, sagaidāmas arī sākumskolu klasēs. Striktāki noteikumi nepieciešami ne vien vīrusa mazināšanai, bet vienlaikus – huligānisma un mobinga novēršanai digitālajā vidē, kas kļūst par aktualitāti visā pasaulē līdz ar ekrāna patēriņa laika pieaugumu. Bet vai informācijas tehnoloģijas spēj radīt priekšnosacījumus, lai palīdzētu justies droši un pasargāti? Un kas kopīgs pandēmijai ar huligānismu internetā?

Globālās Covid-19 pandēmijas ietekmē daudzi klātienes procesi tiek pārcelti attālinātā režīmā, sākot ar darbu vai mācībām un visbeidzot ar iepirkšanos vai socializēšanos tiešsaistē. Kopš marta cilvēku ikdienu raksturo digitalizācijas process. Visā pasaulē brīvais laiks pastiprinātā režīmā tiek pavadīts internetā. Lai gan pārmaiņās saskatāmas priekšrocības, tomēr jaunā sabiedrības “norma” nav notikusi bez sekām.

Telekomunikāciju operatori ziņo par mobilo datu izmantošanas pieaugumu robežās no 16 – 35%. Tā ir bezprecedenta realitāte, kuru papildina ļauni komentāri, baumu izplatīšana, fiziski draudi, attēlu pārsūtīšana bez piekrišanas un naida runa saziņā ar citiem.

Turklāt saskaņā ar UNESCO datiem vismaz trešdaļa iebiedēšanas vai pazemošanas norisinās tieši internetā. Konkrētā statistika tāpat kā vīrusa atklāto saslimšanas gadījumu skaits turpina pieaugt, jo gan izpausmes formas, gan vietas, kur tas tiek identificēts, palielinās.

Latvijas izglītības sistēma attiecīgajos rādītājos nav unikāla. Kampaņas #Neklusē dati liecina, ka vairāk nekā puse skolēnu piedzīvojuši vai redzējuši mobingu skolā, kamēr gandrīz katrs ceturtais cieš no huligānisma virtuālajā vidē. Tādējādi problēma, kas Covid-19 pandēmijā paralēli vīrusam nav saglabājusi veselīgu distanci no iedzīvotājiem, ir iebiedēšana tiešsaistē. Šāda digitālā pieredze var būtiski ietekmēt jauniešu garīgo veselību, kā arī vēlmi noslēgties. Attiecīgā rīcība no agresora puses skaidrojama ar ilgstošu interneta lietošanu, ko apzīmē vairāk nekā divu stundu sociālo mediju patēriņš dienā. Ņemot vērā paļaušanos uz digitāliem risinājumiem, sabiedrībā ir jārunā par neērtiem tematiem. Tas ir pirmais solis, lai preventīvi novērstu jaunu cilvēku stresu, kā arī izvairītos no neprognozējamas mijiedarbības ar vienaudžiem.

Tikpat svarīga ir informācijas tehnoloģiju nozares iesaiste, lai jauniešiem nodrošinātu prasmes un zināšanas, kas rada drošu virtuālā satura patēriņu. To apzinās arī sociālo mediju platformas, kuru komandas apgalvo par aizsardzības pasākumu pilnveidošanu un potenciālo risku varbūtības mazināšanu. Taču katra drošība ir atkarīga no individuālās rīcības tiešsaistē, tāpēc vitāls profilaktiskais pasākums – pārliecināties par vispārējās informācijas tehnoloģiju drošības pamata principiem, piemēram, paroles sarežģītību.

Protams, līdztekus pastāv virkne citu rīku, kas sekmē izvairīšanos no iespējamiem apdraudējumiem, izmantojot kameru attālinātā mācību režīmā vai apmeklējot nepazīstamas interneta vietnes. Bet nemainīga prioritāte nosaka ierobežotu piekļuvi personīgajiem fotoattēliem un informācijai, lai tā vēlāk netiktu vērsta pret konkrētu personu. Apzinoties kiberhuligānisma un kibermobinga incidentus, pastāv zināmi izaicinājumi tiešsaistē identificēt iebiedēšanas vai naida runas izplatību starp vienaudžiem.

Informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumiem ir pieejami gan resursi, gan kapacitāte, lai tie varētu piedāvāt preventīvas, globāla līmeņa iniciatīvas. Latvijā un visā pasaulē ir jāveic konkrētas darbības, kas palīdzēs sabiedrībai un jauniešiem aizdomāties par šo problēmu. Piemēram, TietoEVRY izveidots unikāls, atvērtajā kodā balstīts rīks The Polite Type, kur apkopota jauniešu ieteikta vairāk nekā 1000  vārdu un izteicienu bibliotēka. Tās koncepts paredz, ka pirms informācijas nosūtīšanas adresātam teksta autors tiek iepazīstināts ar vairākām ziņas alternatīvām, nezaudējot galveno vēstījumu. Tādējādi IT risinājums automātiski atpazīst un pārraksta apvainojošu leksiku vai naida runu, aizstājot attiecīgās frāzes ar iekļaujošākiem teikumiem vai cenzētiem laukumiem. Šādi ziņas saņēmējs tiek aizsargāts pirms kibermobings ir sācies, savukārt ziņas nosūtītājs aizdomājas par savu vārdu lietošanu.

Inovatīviem risinājumiem ar mērķi radīt drošāku interneta vidi jākļūst par vienu no stūrakmeņiem IT uzņēmumu stratēģijās. Tas ir mūsu spēkos meklēt veidus, lai vairotu iedzīvotāju drošību un labklājību, atbildīgi izmantojot tehnoloģijas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu