Kādas aizsardzības tendences pasaulē iezīmē Covid-19?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kristiāns Brēdermanis, militārā ekipējuma ražošanas uzņēmuma “SRC Brasa” vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Baltijas valstu aizsardzības spējām liekama vienādības zīme ar atvēlēto finansējumu nozarei. Par spīti Covid-19 pandēmijai un ģeopolitiskiem izaicinājumiem, mūsu reģionā novērojama stabila militārās kapacitātes stiprināšana. Vienlaikus par investīcijām drošības vidē pakāpeniski ziņo vairākas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Bet kādas aizsardzības tendences kopumā iezīmē Covid-19?

Latvija saskaņā ar NATO standartiem joprojām saglabā iepriekšējo gadu izaugsmi, novirzot nepieciešamos līdzekļus aizsardzības infrastruktūrai un nozares attīstībai. Visa alianse mērķtiecīgi strādā pie sabalansēta budžeta sadalījuma, kas drošības videi ir vitāli svarīgs, lai realizētu ilgtermiņa stratēģiju. Starptautiskā līmenī izlīdzināts spēku samērs palīdz izvairīties gan no situācijas, ka pasaulē dominē viens spēlētājs, gan citiem apdraudējumu riskiem.

Taču būtisks priekšnosacījums efektīvam kolektīvās plānošanas procesam un visaptverošai spēju pilnveidošanai ir veiktās investīcijas. Lai gan vismaz 2% no IKP aizsardzībai patlaban piešķir mazāk nekā puse no NATO dalībvalstīm, tomēr alianse ziņo par progresu nozīmīgā punkta izpildē no divu organizācijas dalībnieku puses. Eiropas militārā lielvalsts Francija šogad sasniegs 2,1% apmēru un Norvēģija. Savukārt spēcīgo ekonomiku valstis, piemēram, Vācija un Itālija aizvien atpaliek, nepārsniedzot 1,5% robežu.

Ņemot vērā, ka pasaulē drošība nepaliek stabilāka, partneri, kas neietilpst NATO, perspektīvā plāno apjomīgas investīcijas, lai sasniegtu aizsardzības virsuzdevumu – neitralizētu potenciālos draudus un pieaugošos riskus. Paraugdemonstrējumu kopīgā solī ar Norvēģiju prezentē blakus esošā Skandināvijas valsts Zviedrija, kas nākamo četru gadu laikā aizsardzības izdevumus palielinās par 40%. Tas ir procentuāli liels pieaugumus pat augsti attīstītai ekonomikai, ko raksturo 2,6 miljardu eiro papildinājums nozares budžetā. Tādējādi Baltija sinerģijā ar Poliju un Skandināvijas reģionu ietur konsekventu pozīciju atbilstoši ģeogrāfiskajai lokācijai. Un iepriekš izteiktā prognoze, ka Covid-19 pandēmija varētu atstāt būtisku ietekmi uz aizsardzības un militāro industriju, pagaidām uzskatāma par pāragrām aizdomām.

Militāro gigantu muskuļi

Viens no iemesliem, kāpēc NATO valstis un sabiedrotie pastiprināti pievērš uzmanību ieguldījumiem spēju attīstībā, ir līdz šim pārāk lielā paļaušanās uz ASV aizsardzības spējām, kas līdztekus katrām prezidenta vēlēšanām nosaka neparedzamu iznākumu. Šāda attieksme saistīta ar ASV amatpersonu izteikumiem, kuros “sarkanā kartīte” piešķirta valstīm, kas nepārskata militāro spēju attīstību vai ignorē nepietiekamo līdzdalību finansējuma jautājumā. Paralēli ultimātam nezūd ASV vēlme audzēt muskuļus, lai turpinātu konkurēt ar diviem militārās jomas smagsvariem: Krieviju un Ķīnu. Pasaules kontekstā tieši no šiem gigantiem varam sagaidīt būtiskākās izmaiņas militārajā jomā, jo Covid-19 pandēmijas laikā abas valstis nostādītas neprognozējamu izaicinājumu priekšā. Te būtu svarīgi izcelt, ka ticami skaitļi par Krievijas un Ķīnas tēriņiem pārskatāmā nākotnē nebūs pieejami, tāpēc oficiāli dati ir vienīgā mēraukla, pēc kuras varam analizēt katras valsts spējas. Taču, ja lūkojamies uz aizsardzības budžetu, kas netiek rēķināts procentuāli pret iekšzemes kopproduktu, ekonomiski neskaidrā pandēmijas ietekme varētu ieviest satricinājumu.

Pēc šādas kopējās ainas ir pilnīgi saprotams, ka valstis arvien lielāku uzmanību pievērš militārā spēka klātbūtnei, izvirzot to par prioritāti. Arī ģeopolitiskā situācija pieprasa Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu iesaistīšanos. Pirmais signāls, par ko jau tagad liela sabiedrības daļa vairs nedomā, bija agresija Ukrainas austrumos. Un šo sarakstu joprojām papildina starptautiski zināmi konflikti citos reģionos. Gandrīz visos gadījumos diplomātisko instrumentu efektivitāte neattaisno sākotnējās cerības, jo abas puses nenonāk līdz vienotam kompromisam. Tā vietā tiek izvēlēta alternatīva – mobilizēt aizsardzības un atturēšanas spējas, koordinējot partnerus starpvalstu projektiem.

Sadarbība ar privāto sektoru

Baltijas valstis ir stratēģiski nozīmīgs dalībnieks ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī NATO. Tāpēc Latvijai, saglabājot noteikto finansējumu aizsardzības nozarē, ir jāizvēlas konkrēts attīstības virziens perspektīvā. Ņemot vērā Covid-19 izaicinājumus, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanā konkrēta loma ir vietējiem uzņēmumiem, kas izstrādā pievienotās vērtības produktus. Mūsu iesaiste sadarbībā ar kaimiņvalstīm izpildīs reģiona stratēģiju ilgtermiņā, kas šobrīd ir atzīta tendence pasaulē. To pierāda, piemēram, Francijas atveseļošanās plāns, kurā vietējiem uzņēmumiem piešķirta neatsverama loma pandēmijas krīzes pārvarēšanā. Arī mums ir jādomā līdzīgi, jo tikai publiskais sektors kopā ar privāto veiksmīgi pilnveidos noturību pret kiberuzbrukumiem un jebkādiem drošības riskiem.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu