Vai zaļā apokalipse? • IR.lv

Vai zaļā apokalipse?

Sen neredzēti dzidrs ūdens Venēcijas lagūnā šā gada pavasarī, kad Itālijā bija izsludināta pandēmijas karantīna. Foto — Scanpix
Vilis Kasims

Covid-19 pandēmija ir sniegusi atelpas brīdi videi, taču tā paildzināšana joprojām ir mūsu atbildība

Kad pavasarī cita pēc citas apstājās pasaules valstu ekonomiskā aktivitāte, sociālajos tīklos sāka izplatīties fotogrāfijas un raksti, kas šķietami liecināja par vides straujo atlabšanu jaunajos apstākļos. Ūdens upēs un kanālos kļuva dzidrāks, parkos un pludmalēs parādījās sen nemanīti dzīvnieki, pilsētās uzlabojās gaisa kvalitāte. Lai gan dažas no šīm pārmaiņām vēlāk izrādījās mānīgas, pēc labām ziņām izslāpušie cilvēki, mājās sēdēdami, to uztvēra kā apsolījumu — mūsu upuris, iespējams, nebūs velts arī šajā ziņā.

Globālā ārkārtējā situācija bija arī atgādinājums par pasaules ciešo savstarpējo saistību un cilvēku milzīgo ietekmi uz vides procesiem. Iespaidīgais mūsdienās pieejamais datu apjoms, ko pandēmijas laikā publiskojuši IT nozares giganti, ir ļāvis pētniekiem skaidrāk nekā līdz šim noteikt saistību starp cilvēku mobilitāti, valdības ierobežojumiem un gaisa piesārņojumu.

Arī nākamās ar to saistītās ziņas bija videi daudzsološas. Žurnālā Science jūnijā publicētā pētījumā tika aprakstīts, kā rūpniecības apstāšanās ķīniešu Jaunā gada nedēļas laikā apvienojumā ar valdības ierobežojumiem aptuveni uz pusi samazināja slāpekļa oksīdu klātbūtni atmosfērā un stiprināja ozona slāni virs Ķīnas. Vēlāk pavasarī līdzīgus rezultātus atklāja arī atmosfēras novērojumi virs Eiropas. Izmešu samazinājumu ietekmēja ne tikai rūpniecības nozaru pieklušana, bet arī krietni samazinātā cilvēku pārvietošanās — Google un Apple apkopotie dati rāda, ka martā un aprīlī par vietsēžiem kļuva miljardiem cilvēku visā pasaulē. 

Taču jau dažus mēnešus pēc lielajiem ierobežojumiem siltumnīcefekta gāzes sāka atgriezties atmosfērā aptuveni iepriekšējo gadu apjomā, un maijā ogļskābās gāzes līmenis sasniedza jaunu rekordu. Līdzīgi bija noticis arī pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, kas uz laiku samazināja izmešu apjomu, taču rūpnieciskās darbības atsākšanās drīz vien izdzēsa šos īstermiņa ieguvumus. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu