Par pasīvo māju dzirdēts daudz, tomēr ar ko dzīve tādā atšķiras no mums pierastās? Ar ko jārēķinās tās būvniecībā, un vai tā ir dārgāka? Ezernieku saimnieks Uldis Benhens dalās pieredzē un atzīst — viņš ir gandarīts par savu izvēli
Kad Uldis Benhens lūkoja Jūrmalas dzīvokli nomainīt pret māju, viņa galvenā prasība bija, lai kaimiņi nebūtu deguna priekšā un izvēlētajā vietā mājiņa nestāvētu pie mājiņas. «Šeit man ir septiņi hektāri, bet kādā no ciematiem tie būtu 2000 kvadrātmetru apmēram tajā pašā cenā. Šī gan skaitās lauksaimniecības zeme, visas komunikācijas vajadzēja pievilkt pašiem,» Uldis stāsta par plašo īpašumu Jaunmārupes Ezerniekos.
Tā gan nebija viņa pirmā izvēle. Sākumā Uldim bija ļoti iepatikusies jau gatava māja Trenčos pie Babītes ezera — koka būve ar divslīpju niedru jumtu. Taču darījums neizdevās, un nu saimnieks lepojas ar modernu, pelēku, pavisam askētiska dizaina būvi ar vertikālu dēlīšu apšuvumu un plašu terasi. Īpašums kopā ar pirtiņu un saimniecības ēku, ko Uldis dēvē par klētiņu, līdzās mežam iegūlies milzīga zaļa mauriņa vidū, ko papildina tikai daži rožu krūmi un dīķis peldēšanai un zivtiņām.
Projekta autors ir arhitekts Ervins Krauklis — tas pats, kurš radījis arī Ulda iepriekš noskatīto saimniecību. «Aizsūtīju Ervinam e-pastu — vai varu nopirkt tādu projektu kā Trenčos? Viņš atbildēja, ka varot, bet ierosināja arī satikties, lai noskaidrotu, vai man tomēr nevajag ko citu. Tagad, protams, no tādas mājas šeit nav ne kripatiņas,» smejas Uldis. Viņam nācies pat mainīt iegādāto zemesgabalu, jo atbraucot Ervins sākotnējo «izbrāķēja» — sak, saule neiespīdēšot, un mežs priekšā, toties otrpus ceļam gan esot labs.
Pēc izglītības būdams būvinženieris, pasūtītājs par pasīvajām ēkām bija dzirdējis, tomēr sākotnēji idejas būvēt tādu pašam nebija. «Tas ir Ervina lauciņš! Viņš bija tādu uzprojektējis Mežaparkā, aizbraucām apskatīties. Sapratu — ja jau ceļ, tad varbūt vajag ko citādu. Laiks un nauda tāpat ir jāiegulda. Ervins mani ievirzīja uz domām par pasīvo māju, ilgtspēju. Mani tas aizķēra, likās interesanti, jo nav gluži standarta variants.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.