Izdot laikmeta liecības • IR.lv

Izdot laikmeta liecības

2
Inguna Cepīte, izdevniecības Pētergailis vadītāja un galvenā redaktore. Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe

No Tautas frontes laikraksta līdz izdevniecībai — tā «tornī uzlēca» apgāds Pētergailis. 30 gados mērots ceļš no pieticīgiem izdevumiem līdz Eiropas dizaina balvām, grāmatām, kas dāvinātas Angelai Merkelei, Džordžam Bušam un karalienei Elizabetei

Apgāda Pētergailis valdes priekšsēdētāju Ingunu Cepīti nedēļu pirms uzņēmuma jubilejas sastopu gaužām domīgu. Stabu ielas birojā Rīgā krāšņā lavīnā uz galda izklāta daļa grāmatu, kas ieraudzījušas dienasgaismu šajā izdevniecībā. Inguna tās izvēlējusies jubilejas izstādei. 24. oktobrī, Pētergaiļa dzimšanas dienas svinībās, to vajadzēja atklāt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Nākamajā dienā Ingunai pašai apaļa dzīves jubileja. 

«Skaists pasākums ar Viļa Daudziņa lasītajiem literatūras fragmentiem. Dzeju pārstāvētu Leons Briedis, pie mums iznāca viņa pēdējais krājums Rondeles. Liepas Rūces brīnišķīgais dzejas krājums Atspulga balss pārstāvētu literatūras debiju, prozu — Rudītes Kalpiņas Harijam augot.» Inguna vēl nespēj noticēt, ka tas paliks tikai sapnis. Bija paredzēts arī bērnu literatūras pasākums. «To veidotu šī gada Mūža balvas literatūrā ieguvēja Jura Zvirgzdiņa darbi, mūsu apgādā izdotas 20 viņa grāmatas.» 

Plašas svinības atceltas pandēmijas ierobežojumu dēļ. Slēgts arī Frankfurtes grāmatu gadatirgus un bērnu grāmatu tirgus Itālijā, Boloņā. «Ziņu par Londonas grāmatu tirgus atcelšanu saņēmām, kad grāmatu konteiners jau bija ceļā, uz kuģa jūrā,» stāsta izdevēja. Jau tagad ir skaidrs, ka šī situācija būs pamatīgi ietekmējusi pārdošanas rādītājus. «Neesam piens vai maize.» Taču jācer uz labāko, saka Inguna. «Izturējām gan 90. gadu, gan 2009. gada krīzi. Jābūt optimistiem!»

Baltvilka un Ziedoņa pirksts

Autobiogrāfiskajā grāmatā Ulsiks Inguna Cepīte atceras, ka viņas mamma, pazīstamā diriģente Ausma Derkēvica vēlējusies, lai meita rakstītu grāmatas. Īsti laimīga mamma jutusies, kad Inguna vakarā nolasījusi kādu pašsacerētu pasaku. Tētis Imants Cepītis arī bija diriģents. Muziķu atvase no vidusskolas sola nonāca vecāku vadītajā valsts akadēmiskajā korī Latvija. 10 gadus pelnīja maizi ar mūziku, tomēr izvēlējās studēt žurnālistiku. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu