Kurš maksās par 5G?

Pēdējos gados pasaulē ar lielu entuziasmu runā par 5G, tā potenciālo pienesumu tālākam tehnoloģiju progresam, robotizācijai, veselības nozarei utt. Arī Eiropa uzstādījusi mērķi ieviest 5G mobilo sakaru tīklu visās Eiropas Savienības (ES) valstīs līdz 2020. gadam, bet līdz 2025. gadam nodrošināt nepārtrauktu pārklājumu lielākajās pilsētās un pie centrālajām maģistrālēm. Pagājušā gada vidū Latvija bija viena no pirmajām Eiropā un pasaulē, kura ieviesa 5G tīklu. Ir pagājis nedaudz vairāk nekā gads, taču straujš lēciens 5G tehnoloģijas attīstībā nav noticis. Kāpēc tā?

5G ir dārgs. Radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību izsolēs tiek tērēti miljardi, pastāv milzīgas infrastruktūras un attīstības izmaksas, un joprojām plašai 5G ieviešanai īstermiņā nav rasti komerciāli racionāli risinājumi.

Pašlaik neviena no iesaistītajām pusēm nav gatava uzņemties milzīgo finansiālo slogu. Daudzi vēlas, lai to darītu mobilo sakaru operatori, tomēr, ņemot vērā joprojām neskaidro 5G atdevi, operatori to nav gatavi darīt vieni paši. Tāpēc tiek sagaidīts, ka uzņēmumi un citas iesaistītās puses, piemēram, valsts, kas plāno gūt peļņu no 5G ieviešanas, palīdzēs segt kaut daļu izmaksu.

Arī uzņēmumi ir piesardzīgi. Lai gan tiek prognozēts, ka 5G sniegs lielu pievienoto vērtību, tomēr pašlaik vēl ir ļoti maz pārbaudītu lietošanas gadījumu, tāpēc tie vilcinās pieņemt pāragru lēmumu un kļūdīties. Uzņēmumi nav gatavi investēt jaunos produktos ar neskaidru atdevi, līdz ar to informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare ir iestrēgusi.

Kas vēl varētu palīdzēt?

ES finansiāli atbalsta 5G tehnoloģijas attīstību, izmantojot dažādas finansēšanas platformas. Nesenajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzīmēja Eiropas digitālās suverenitātes nozīmi un 5G lomu tajā. Tomēr, neskatoties uz ievērojamiem ieguldījumiem 5G attīstībā Eiropā, rezultāti ir niecīgi, un rodas jautājums – vai ES dara pietiekami un vai nauda nonāk pareizajās rokās?

Arī valstu valdību līdzdalība kopumā ir bijusi sporādiska un nepietiekama. Lai gan nepārtraukti tiek uzsvērta savienojamības un digitalizācijas nozīme, kā arī 5G sniegtie pienesumi valsts drošībai, veselības aprūpei un izglītībai, lielākā daļa valdību iekasē milzīgas summas radiofrekvenču spektra izsolēs. Daļu no šīm summām ir iespējams atgriezt ekosistēmā specializētu ieguldījumu veidā, lai izveidotu 5G inovāciju un akcelerācijas ciklu. Ieguldījumi savukārt būtu jāinvestē, lai pamatīgāk izpētītu 5G patieso pienesumu un komerciālo vērtību. Tāpat joprojām nepietiekoši izvērtēti esošās likumdošanas trūkumi Eiropas Savienībā, kas patlaban nepieļauj jaunās tehnoloģijas – dronus, attālināti vadāmas transporta sistēmas u.c. – izmantot reālā vidē.

Kam jāuzņemas atbildība?

Izmaksu sadaļā ir daudz dažādu pozīciju un ir daudz iesaistīto spēlētāju, kuri var gūt labumu, taču pašlaik gandrīz visi cer, ka maksās kāds cits. Šis strupceļš nopietni kavē 5G ieviešanu un attīstību Eiropā, un šīs vilcināšanās dēļ Eiropa atpaliek no pašas izvirzītās vīzijas un plāniem.

Šeit ir nepieciešama visu dalībnieku iesaiste, jo neviena ieinteresētā puse nevar uzņemties visus izdevumus un kādam ir jāveicina šī diskusija.

Lai gan ir dažādi viedokļi, kam būtu jāuzņemas līdera loma, pastāv zināma loģika, ka to darītu valstu valdības, jo valstis ir galvenās ieguvējas no 5G ieviešanas, publiskā un privātā sektora digitalizācijas, kā arī tām piemīt visaugstākā sociālā atbildība, kas nav mazsvarīgi. Neviens nešaubās, ka autoceļi ir jābūvē un jāuztur valstij vai pašvaldībām, tādēļ attieksmei pret digitālajiem ceļiem – 5G mobilo sakaru tīkliem – būtu jābūt līdzīgai.

Lai kurš uzņemtos atbildību, jo ātrāk tas notiks, jo labāk.

Kāpēc tāda steiga?

Tā kā 5G nākamajās desmitgadēs būs nozīmīga loma tehnoloģiskajā progresā, Eiropas valstis riskē kļūt par patērētājām, nevis inovāciju radītājām, ja šāda vilcināšanās turpināsies.

Neskatoties uz pašreizējo lietošanas gadījumu trūkumu, 5G transformējošais potenciāls nākotnē nav noliedzams. Spēlētāji, kuri pirmie sāks jaunos risinājumus eksportēt visā pasaulē, būs 5G sacensības patiesie uzvarētāji.

Kaut arī Eiropā Nokia un Ericsson varētu būt vadošie 5G komponentu eksportētāji, tādi spēlētāji kā Huawei Ķīnā šīs komponentes izmanto, lai izveidotu sistēmas un risinājumus, kas rada pievienoto vērtību sava reģiona labā. Tas ir tāpat kā pārdodot sastāvdaļas – miltus, olas un cukuru, bet citi tos izmanto, lai ceptu kūku, kas pēc tam tiek pārdota atpakaļ sastāvdaļu ražotājam.

Plaša 5G ieviešana ir būtiska, lai radītu auglīgu vidi inovācijām un ļautu iegūt dominējošu stāvokli tirgū. Ir pienācis laiks Eiropai sākt rīkoties gudri.

Nākamie soļi

Visām iesaistītajām pusēm, sākot no mobilo sakaru operatoriem un uzņēmumiem līdz valdībām un Eiropas organizācijām, ir jāvienojas par sadarbības ietvaru un rīcības plānu, neizslēdzot iespēju veidot tehnoloģiju attīstības subreģionus, piemēram, Ziemeļvalstu – Baltijas reģionu.

Kurš maksās par 5G? Atbilde joprojām ir neskaidra, tāpēc šīs būs viens no jautājumiem, par kuru diskutēsim šā gada Baltijas jūras reģiona ekosistēmas forumā 5G Techritory. Skaidrs ir tas, ka visiem būs jāiegulda sava artava. Tagad ir jāsaprot, kā veicināt iesaistīto pušu sazobi, lai nodrošinātu, ka Eiropa 5G ieviešanā panāk austrumu un rietumu konkurentus.