Francija un Latvija 1

Francijas prezidents Emanuels Makrons preses konferencē Latvijā. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
Print Friendly, PDF & Email

Vēl viens prezidents ir atbraucis un aizbraucis. Izpildījis visas protokola sarakstā uzskaitītās “pareizās” lietas. Parakstījis viesu grāmatu Rīgas pilī un apmainījies ar dāvanām, parakstījis viesu grāmatu Okupācijas muzejā un apmainījies ar dāvanām, ieskrējis Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopā ar Latvijas Ministru prezidentu, nolicis ziedus pie Brīvības pieminekļa. (Paši prezidenti, protams, nelika ziedus – to veica viņu adjutanti. Un pat tiem nebija jāpārpūlas noliecoties, jo ziedus novietoja uz sevišķi šai vajadzībai uzstādītiem podestiem).

Francija vēlas uzturēt sarunas ar Krieviju, un varbūt tā iemesla dēļ Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties savā viesošanās laikā, runāja par padomju apspiestību, bet ne par okupāciju.

Vai nebūtu neviens viņam stāstījis par padomju militāro uzbrukumu Latvijas teritorijā 1940. gada 15. jūnijā (ar kritušajiem abās pusēs), par ultimātu nākamajā dienā un par Kārļa Ulmaņa valdības kapitulāciju?

Francija nepadevās mazliet ilgāk pret Vācijas uzbrukumu, bet vai pretošanās ilgums nosaka, vai bija vai nebija okupācija?

Francija neatzina de jure Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā, bet arī neatdeva Latvijai mūsu bijušo sūtniecības ēku Parīzē, kuru PSRS sabiedrotā – nacistiskā Vācija – atņēma 1940. gadā. Vācijas okupācijas vara ēku nodeva Padomju Savienībai, un pēc Francijas atbrīvošanas tā negrasījās atņemt Padomju Savienībai to, kas piederēja Latvijai. Tikai daudzus gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – 2003. gadā – Francija samaksāja Latvijai kompensāciju par atņemto ēku.

Francijas attiecības ar Latviju un Krieviju ir sarežģītas. Tās draudzība ar Krieviju ir vēsturiski bijis pretspēks Vācijai. Francija palīdzēja Latvijai Neatkarības kara laikā un bija viena no pirmām valstīm, kura atzina Latvijas neatkarību de jure.

Kaut būdama NATO biedre, Francija pirms 10 gadiem vienojās ar Krieviju būvēt un pārdot tai Mistral desantkuģus, kuru galvenais pielietojums varētu būtu bijis pret Francijas NATO sabiedrotajiem – Baltijas valstīm. Pēc ilgiem protestiem šis darījums tika atcelts un Krievijai atdota jau iemaksātā nauda.

Latvija un Francija ir draudzīgas valstis, bet vienmēr jāatceras, ka katrai ir savas intereses, un mūsu diplomātijas darbs ir nodrošināt, ka draudzība turpinās. Formālais protokols ir svarīgs, bet ir arī vajadzīgs kaut kas mazliet vairāk.

Komentāri (1)

J.Biotops 19.10.2020. 14.27

Francija tradicionāli uzvedas kā puišelis, kurš pielabinās ielas lielākajam bosiķim, lai tad varētu droši solīt pa purnu citiem savas sētas puikām. Fransuā I taisīja stratēģisko dialogu ar Suleimanu pret Habsburgiem, trešā republika – ar Krieviju pret Vāciju, de Golls – ar PSRS pret ASV, nu Makrons …
Par Francijai raksturīga stratēģiskā dialoga panākumiem tāds Daladjē varētu šo to pastāstīt. Vīrs ar pieredzi, ir Makronam no kā mācīties, ir.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu