Maija Olšteina, feisbuka grupas KalamBūris izveidotāja

Man ik pa laikam rodas vēlme pamācīties kādu valodu, saka Maija Olšteina. «Es ar šo vēlmi piedzimu, un tā ir mana diagnoze.»
Foto — Reinis Inkēns

Man ik pa laikam rodas vēlme pamācīties kādu valodu, saka Maija Olšteina. «Es ar šo vēlmi piedzimu, un tā ir mana diagnoze.» Foto — Reinis Inkēns

Kas ir sociāli atbildīga sieviete? Distante. Ārkārtējās situācijas laikā grupu pārpludināja joki par karantīnu un sociālās distancēšanās noteikumiem. Humors palīdz uz sarežģītām situācijām palūkoties vieglāk. Taču kalambūri ir arī jautrs veids, kādā domāt par valodu. Mēģinot izdomāt kādu vārdu spēli, nākas domāt par valodu, pētīt vārdu lietojumu un to kombinācijas. «Tādā veidā bagātinām savu valodas krājumu,» uzskata Maija. Viņai pašai ļoti patīk veidot vārdu spēles. Ar draudzeni regulāri apmainījušās ar kalambūriem, līdz izdomāja, ka varbūt arī citiem krājumā ir kāda pērle. «Domāju — varbūt grupā būs kādi 300 dalībnieku, bet tūlīt jau 10 tūkstoši!» 

KalamBūris radās februāra beigās, neilgi pirms pandēmijas sākuma. Tomēr grupas lielo popularitāti Maija nesaista ar nepieciešamību palikt mājās. «Es pati internetā sēdēju tikpat daudz, cik pirms tam,» viņa saka. Šobrīd grupas pastkastītē iekrīt simtiem joku dienā. Katrs no tiem administratoriem jāpārlasa. Paviršību kalamburvjiem, kā grupas dalībniekus uzrunā veidotāji, nepiedod. Arī tad, ja joks ir rasistisks vai homofobisks, līdz publicēšanai netiks. Taču reizēm, protams, pastkastītē uz ilgāku laiku aizķeras arī grūtāk atkožami kalambūri. «Tas ir viens no iemesliem, kāpēc esam trīs lapas administratori,» Maija smejas. Ja pirmais, kurš joku pamana, to nesaprot, atstāj pārējiem. «Kad kādam beidzot pielec, tad publicējam.» Reti, bet gadās, ka joks tā arī paliek nesaprasts. Vai nav smieklīgs.

Jaunākajā žurnālā