«Neredzamā» vardarbība • IR.lv

«Neredzamā» vardarbība

1
Ilustrācija — Freepik
Gunita Nagle

Latvijā katrs trešais skolēns ir cietis no mobinga, taču skolas mēdz noklusēt problēmas, un valsts atbalsta sistēma top lēni. Nerisināti konflikti pasliktina sekmes, ietekmē bērnu veselību un nākotni. Kādi ir risinājumi?

Tikai tagad Santa (17) uzdrošinās stāstīt par 5. un 6. klasē pārdzīvoto. «Mani apsmēja, es raudāju, un mani tāpēc apsmēja vēl vairāk. Tas bija kā nepārtraukts cikls,» viņa atceras. «Biju klasē labākā skolniece. Varbūt klasesbiedri mani uzskatīja par iedomīgu vai egoistisku. Parasti vēršas pret tiem, kuri ir citādi.» Skolotājas aizrādījumi neko nemainīja. Kad par apsmiešanu ieminējās mammai, viņa deva padomu — ignorē! Situācija uzlabojās tikai 7. klasē, kad nomainījās viss kolektīvs un jauno klasesbiedru vidū Santa atrada draugus.

Santas skolā Smiltenē tagad pie sienas ir liels plakāts pret mobingu, kas aicina meklēt palīdzību. «Bet ar to nepietiek. Man šķiet, ka visās Latvijas skolās par mobingu nerunā pietiekami daudz,» saka Santa.

Tā liek domāt arī piecpadsmitgadnieku aptauja, ko 2018. gadā veica OECD. Latvijā 35% aptaujāto pusaudžu bija atzinuši, ka dažas reizes mēnesī piedzīvo mobingu, kamēr vidējais rādītājs 79 valstīs bija stipri zemāks — 23%.

Zinātniskie pētījumi apliecina, ka psiholoģiski veselīga skolas dzīve būtiski uzlabo mācību sasniegumus un samazina riskus, ka bērni izvēlēsies kavēt stundas, smēķēt, lietot alkoholu un narkotikas. Turklāt skolā piedzīvotais būtiski ietekmē visu tālāko dzīvi. Piektdaļai pieaugušo, kas skolas gados piedzīvojuši mobingu, ir sliktāka garīgā un arī fiziskā veselība nekā vienaudžiem. Tāpēc OECD secinājusi — mobinga novēršana ir katras valsts ekonomiskās izaugsmes interesēs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu