Laiks vaimanām: nav godīgi, ka mums neļauj blēdīties tāpat kā citiem!
Bankas ABLV īpašnieki noteikti lasa un lamājas, cik pasaule ir netaisna. Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas organizācija ICIJ svētdien laida klajā FinCEN failus — detalizēti izpētītu informāciju par ASV valdības finanšu noziegumu apkarošanas tīklam FinCEN iesniegtiem vairāk nekā 2100 aizdomīgu aktivitāšu ziņojumiem. Tajos redzams, kā caur Amerikas lielākajām bankām faktiski bez kontroles plūduši divi triljoni dolāru neskaidras izcelsmes naudas un ka ASV banku uzraugu un tiesībsargātāju centieni ierobežot šo ienesīgo biznesu līdz šim bijuši lielā mērā neefektīvi.
ICIJ saņēma FinCEN dokumentus, kuros atspoguļotie darījumi notikuši no 2000. līdz 2017. gadam, no Amerikas ziņu portāla Buzzfeed un kopā ar saviem partneriem — 108 mediju organizācijām 88 valstīs — tos pētīja 16 mēnešus, taču tie veido tikai 0,02% no visiem vairāk nekā 12 miljoniem aizdomīgo aktivitāšu ziņojumiem, kuri tajā laikā iesniegti FinCEN.
Amerikā, tāpat kā gandrīz visās citās valstīs, tajā skaitā Latvijā, galvenā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanu gulstas uz bankām. Tām ir pienākums ziņot par darījumiem, kuriem ir kādas potenciāli problemātiskas pazīmes, piemēram, ja naudas pārskaitītājs vai saņēmējs ir reģistrēts ārzonā, vai arī nav zināms uzņēmuma patiesais īpašnieks. Tomēr, tā kā šādi maksājumi varētu arī būt likumīgi, bankām ASV nav obligāta pienākuma tos apstādināt vai noraidīt.
Vienlaikus, kā skaidri redzams no FinCEN failos atklātajiem faktiem, sodi par nespēju vai nevēlēšanos ierobežot naudas atmazgāšanu nav būtiski ietekmējuši banku uzvedību. Piemēram, ASV tiesībsargātāji gan 2011., gan 2014. gadā sodīja valsts lielāko banku JPMorgan Chase par neatļautiem darījumiem un uzdeva uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli. 2014. gadā noteiktais sods — 2,6 miljardi dolāru — varētu likties liels, taču banka togad kopumā nopelnīja 22 miljardus, un, kā raksta ICIJ, JPMorgan «turpināja kārtot naudas darījumus cilvēkiem, kurus tur aizdomās par līdzdalību finanšu noziegumos». Apkalpoto skaitā bija uzņēmums, kurš esot saistīts ar Semjonu Mogiļeviču, sauktu par Krievijas mafijas bosu bosu, kuru FIB savulaik iekļāva savā desmit visvairāk meklēto noziedznieku sarakstā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.