Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP samazinājās par 6,5%, savukārt gada griezumā saruka par 8,9%. Tātad ekonomikas kopaina ir nedaudz uzlabojusies salīdzinājumā ar pirms mēneša sniegto sākotnējo vērtējumu, kas IKP kritumu pret pirmo ceturksni mērīja 7,5% apmērā.

Taču otrajā ceturksnī ekonomika vienalga piedzīvoja lielāko kritumu ceturkšņa griezumā kopš deviņdesmitajiem gadiem. Gada griezumā mērot, IKP samazināšanās 2008. – 2009. gada krīzē bija vēl daudz krasāka.

Pašlaik jeb trešajā ceturksnī ekonomika strauji aug, iespējams, ka jau pēc diviem mēnešiem statistiķi ziņos par visu laiku lielāko IKP kāpumu pret iepriekšējo ceturksni. Savukārt ceturtais ceturksnis var izrādīties pēdējais lielais upuris uz pandēmijas altāra. Straujā Covid-19 statistikas pasliktināšanās Eiropā jau liek novīst tūrisma nozares atkopšanās asniem, ir iespējama negatīva ietekme uz preču eksportu. Negaidīti strauji gūtie panākumi vakcīnu attīstībā ļauj cerēt, ka nākamais gads pasaules ekonomikā ļoti atšķirsies no 2020. gada, bet Latvijas ekonomika varētu pieaugt apmēram tik, cik šogad varētu sarukt jeb apmēram par 5%.

Tagad lasām par ekonomikas kritumu brīdī, kad notiek izaugsme. Gada beigās var būt drīzāk otrādi, jo nav pārliecība, ka ceturtajā ceturksnī kāpums turpināsies. Iespējams, ka būs stagnācija vai pat neliela slīdēšana atpakaļ. Taču pirmā viļņa krituma dziļumos mēs neatgriezīsimies.

Epidēmijas pirmais vilnis parādīja, ka Latvijas rūpniecībai vīrusa tūlītējā ietekme ir tikai mēreni kaitīga, bet ilglaicīgā ietekme varētu būt pat labvēlīga. Valsts ir gatava atbalstīt iedzīvotājus, līdz ar to arī patēriņa nozarēm, ja vien tās neapdraud iespējama pulcēšanās ierobežojumu pastiprināšana, arī nebūtu daudz jāuztraucas.

Latvijas IKP kritums otrajā ceturksnī bija lielākais Baltijas valstu starpā — Igaunijas IKP 2.ceturksnī gada griezumā samazinājās par 6,9%, bet Lietuvas par 4,2%. Operatīvie dati par divām galvenajām eksporta un iekšzemes pieprasījuma nozarēm — apstrādes rūpniecību un tirdzniecību liecināja, ka situācija pie mums ir ļoti līdzīga vai pat labāka.

Viens no iemesliem ir ekonomikas “vecās vainas”, kuru ietekme bija redzama jau pirms pandēmijas. Turpinās krīze tranzītbiznesā, piemēram, ja Igaunijā transporta nozares negatīvā ietekme bija 0,5 procentpunkti, tad Latvijā tā ir divi procentpunkti. Transports otrajā ceturksnī piedzīvoja dziļāko kritumu starp lielajām nozarēm, pievienotajai vērtība sarūkot par 26,6%. Vēl redzama finanšu nozares “remonta” atbalss makro datos, nozares pievienotajai vērtība gada laikā samazinoties par 9,9%. Grūtāk ir saprast, kāpēc informācijas un sakaru nozares devums Latvijas izaugsmē bija negatīvs, kaut arī programmēšanas pakalpojumu eksportu krīze daudz neietekmēja, bet sakaru pakalpojumu lietošana šajā laikā strauji pieauga.

Kopēja visām Baltijas valstīm ir dziļa krīze tūrismā. Latvijas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare otrajā ceturksnī gada griezumā saruka par 63,4%, kas ir vēl viens visu laiku antirekords, kam var sekot pieaugums nākamgad šajā laikā, kas pie veiksmīgas apstākļu sakritības var sasniegt pat trīsciparu skaitli. Šo laikmetu ekonomisti vēl atcerēsies ļoti, ļoti ilgi.