Kas glābs tautas godu? 9

Uzraksts uz Stūra mājas durvīm vēsta, ka namu pārdod. Foto: Gunārs Nāgels
Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
Print Friendly, PDF & Email

Izsole ir sākusies! “VAS Valsts nekustamie īpašumi piedāvā iegādāties pievilcīgu investīciju objektu – sešstāvu mūra ēku Rīgā (..). Ēka celta 1912. gadā (..) kā īres nams ar veikaliem un to iekštelpu plānojums īpaši piemērots īres dzīvokļu izveidei. Nams atspoguļo neoklasicisma stila estētiku un tā kopējais mākslinieciskais tēls iekļaujas jūgendstila formu estētikā.”

Elektroniskā izsole ar sākumcenu 4 247 000 eiro sākās 13. augustā un beigsies 14. septembrī plkst. 13. Nekas nav nokavēts! Vēl var līdz 2. septembrim pieteikt dalību izsolē, iemaksājot nodrošinājuma summu 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas.

Jauks piedāvājums – kurš negribētu luksusa dzīvokli “neoklasicisma – jūgendstilā” ēkā pašā Rīgas centrā? Ēka pat ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Un vēl tāds jauks nosaukums: Tetera nams.

Vienīgais mīnuss ir tāds, ka šis Tetera nams ir faktiski Stūra māja – čekas Latvijas filiāles perēklis 1940./1941. gadā un visā pēckara periodā līdz Latvijas faktiskās neatkarības atgūšanas.

Neliels apgrūtinājums jaunajam saimniekam ir Latvijas Okupācijas muzeja izmantotās telpas, kuras atrodas daļā gan no pirmā stāva, gan no pagrabstāva. Bet tas netraucētu veidot dzīvokļus vai viesnīcu citos stāvos, un vēl paliktu brīva lielākā daļa pagraba izklaidei – varbūt diskotēkas abās 1950. gados iekārtotās bumbu patvertnēs (1938. gadā iekārtotā “gāzu un bumbu drošā patvertne” nav šim nolūkam piemērota). Gan jau izdomās, kā labāk izmantot daudzās kameras tā sauktajā “Dubļu ielā” – varbūt mācīties no Liepājas Karostas, kura piedāvā asus piedzīvojumus turienes cietumā.

Manuprāt, ir nožēlojami, ka valsts nav spējusi atrast labāku risinājumu šai ēkai – visaugstākai visā Rīgā, “jo no tās var saredzēt Sibīriju”. Kā zināms, tur cilvēki ir spīdzināti un arī nošauti.

Vai valsts patiešām ir tik nabadzīga un vienaldzīga, lai mūsu sāpju vēsturi nodotu vēl nezināmu privātu personu rokās? Tam, kurš solīs vairāk naudas?

Varbūt Latvijas Okupācijas muzeja biedrība varēs glābt tautas godu, nopērkot ēku un to pienācīgi izmantojot. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, biedrības rīcībā Latvijā un ASV ir ievērojami brīvi finanšu līdzekļi – kādi septiņi miljonu eiro.

Vēl var pieteikties izsolei līdz 2. septembrim!

Komentāri (9)

lindab456 29.08.2020. 09.46

Traģisks raksts par traģisku lappusi mūsu vēsturē, kas šodien ar pārkrāsotu fasādi tiek izlikta pārdošanā, kā “investīciju objekts”, it kā pietiktu ar krāsas spaini, lai šo vēstures pieredzi pārkrāsotu vai aizkrāsotu. Neesam nonākuši līdz atziņai, ka nedrīkst runāt par pretošanās upuriem, ciešanām, neatklājot to mocītājus, varmākas, nav attaisnojami, ka tiek eksponēti moku pagrabi, neatklājot, kā sistēma funkcionēja kopumā.
Nav saprotami apsvērumi, kādēļ tik daudzus gadus šī ēka stāv bez pielietojuma, bet tas ir skaidrs, ka tai bija jākļūst par tautas atmiņas, politiskās pretošanās dokumentācijas centru, bet ne tikai par pieminekli, arhīvu vai pētniecības centru, bet arī par “šķīstītavu”, kas attīra, atkal apvieno un stiprina.

+2
0
Atbildēt

2

    kolpants > lindab456 31.08.2020. 15.02

    tai bija jākļūst par tautas atmiņas, politiskās pretošanās dokumentācijas centru, bet ne tikai par pieminekli, arhīvu vai pētniecības centru, bet arī par “šķīstītavu”, kas attīra, atkal apvieno un stiprina
    Разве не для этого уже есть музей оккупации, к которому еще и пристраивается немалая пристройка?
    Интересно, и как видится šķīstītavа прям такой уголок, куда грешники могут прийти и искупить грехи?
    Судя по открытым мешкам, не боитесь, что очередь перекроет движение на Стабу и Бривибас?
    Да и зачем? Вы же почитайте пояснения тех, кто оказался в мешках: их особо и не преследовали, и не заставляли силой стучать. Достаточно было просто понаписать всякой ерунды, и их тут же отпускали, и просто изредка звонили спрашивали “ну как вы там, не передумали, может еще что напишете?”. Они отказывались и им ничего за это не было!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > lindab456 31.08.2020. 15.44

    Stūra māja saglabāta, lai čekisti tur ierīkotu sev birojus un atskaitīties pie Savicka, Dombrovskim vairs nebūtu jādodas uz arēna Rīga, bet to ērti varēs izdarīt Rīgas centrā.
    http://www.keepandshare.com/userpics/w/y/k/t/35/2014-08/sb/dombrovskis_dinamo_vesnakovs_1330239b_47de_35e5_8450_2481406f53a0-83525257.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > altinyildiz 01.09.2020. 04.51

    Ko iesākt ar ēku, kuru nav iespējams ne nojaukt, ne izmantot atbilstoši funkcijai – “maisi” nedeg. Ja atbildes nav, tad jāmācās no tiem, kam tā ir, kaut vai no redzamākiem piemēriem – “Stasi ‘ ēkas: “Mērķis ir pārvērst kādreizējo biedējošo totalitārisma būvniecības parauga kompleksu demokrātijas mācību vietā… Ēkā, kur savulaik atradās “Stasi” priekšnieka Ēruha Mīlkes birojs, jau tagad iekārtots “Stasi”muzejs. Paredzēts izveidot multimediju centru, kur būs iespējams iepazīties ar komunistiskā režīma slepenpolicijas lietu paraugiem, dodot sabiedrībai plašāku piekļuvi arhīviem”(Bijusī “Stasi” mītne pārtop diktatūras izpētes centrā.LA.LV.11.01.2016.).

    0
    0
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > lindab456 01.09.2020. 10.19

    Var jau būt, ka dažus kabinetus var saglabāt kā muzeju, bet tikai tad, ja tos iekārto tā, kā bija komitejas laikos. Šaubos, vai tas vairs iespējams, bet ja nu…
    Tomēr man tuvāka cita pieeja. Žēlabām mums vietu jau tā netrūkst, vaidam par pagātni tik čakli, it kā nebūtu uzvarētāji. Kur nu jūs, kas te smirdējāt un bojājāt mums dzīvi, esat? Patriekti un kaunā. Tagad māju aizņemam mēs, uzvarētāji. Brīvi, lepni, pašapzinīgi darām te visu, ko brīvā valstī varam gribēt. Mēs.
    Ja man vajadzētu biroju Rīgas centrā, ar lielāko prieku iekārtotos stūra mājā, vislabāk, kāda trešā ceturtā stāva pašā stūrī. Sēdētu lepni – te tagad mana, paša J.Biotopa, vieta. Par sekretāri uzaicinātu mūsu Dusmupūcīti, savējiem maksāju labi.
    Telpas gan diez ko nepārzinu, tur būts tikai vienu reizi un ne pie augstākajiem krēsliem. Redzētajā daļā skats bēdīgs, bijis daudz kropļojumu, lai labu māju piemērotu kroplīgai funkcijai. Sākotnējais projekts izbojāts. Tas jālabo jebkurā gadījumā, pat tad, ja tur sēdēs kāds cits, ne es. Spēcīgs un pašapzinīgs uzņēmējs, kam to no sirds novēlu. Mēs uzvarējām un punkts.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > J.Biotops 01.09.2020. 12.45

    Jautājums ir – vai vēsturiskā atmiņa ir jāuztur, kas notiek ar tautu un valsti, kas aizmirst savus varoņus, kas novelk robežu un sāk dzīvot šodienai. Vai vēsturi var uzrakstīt un nolikt plauktā, vai katram tā ir jāatklāj no jauna, kā daļa no savas personiskās vēstures. Vai vienā bīdī nebūs tā, ka lepni sēžot kabinetos, kuros tika parakstīti spriedumi un no kuru logiem, kā stāsta aculiecinieki, krita cilvēki, būs zaudēta ne tikai spēja līdzi just, bet radīsies vēlme sevi identificēt ar iepriekšējiem kabineta saimniekiem.
    Ejot pa Rīgu var redzēt asfaltā iestrādātas metāla plāksnes ar atgādinājumu par cilvēkiem un notikumiem – tas raisa cieņu gan pret bijušo, gan pret tiem, kas šo piemiņu uztur. Manuprāt, šī ir tā mācība, ko varam mācīties – ka pagātne ir saistīta un ietekmē visu, kas notiek pēc tam.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > lindab456 01.09.2020. 14.01

    Tieši par vēsturisko atmiņu mana rūpe. Ja ar to saprotam tikai vaimanas par izciesto (pie tam parasti visskaļāk vaimanā tie, kuri paši cietuši tā ne visai) tā māja jānojauc un tās vietā jāuzstāda melns krusts. Un tas pats vēl ar kādu simtu māju Latvijā. Atturēties vaimanāt visur un nepārtraukti nav tas pats, kas aizmirst varoņus un nolikt plauktā savu vēsturi.
    Ja tautas liktenis pašas izpratnē ir tikai ciešanas, tad nav pamata arī nākotnē gaidīt ko labāku. Jo vairāk tāpēc, ka tā nākotne jāveido pašiem. Mums, nabaga bārenīšiem… tā vietā labāk turpināšu vaimanāt.
    Manā atmiņa ir paliks pilna aina, viss ceļš un arī uzvara. To atstājot kā nenozīmīgu vēl vairāk riskējam, ka pēcteči sevi identificēs ar “iepriekšējiem kabineta saimniekiem” arī tad, ja sliktās mājas būs nojauktas. Vienkārši raudāt būs apnicis. Vēsture jāzina visa, arī savas uzvaras un savas kļūdas, ne tikai ciešanas. Bet diez vai tam piekritīs tauta, kuras karogs – sarkani balts baltā kātā ar melu lenti. Jau redzēts, ka dažā pilsētā, pieminot uzvaru Cēsu kaujās, karogi izlikti sēru noformējumā – bāreņu tautas patriotam jāskumst, kad tik var. Turpināsim, to taču mēs varam, vai ne?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > J.Biotops 03.09.2020. 11.09

    Skumji, lai Dievs dod saprātu to aptvert! Es, man, šobrīd – ar šādu dzīves izpratni esam saņēmuši valsti un bez piepūles to zaudējam.
    Nestāstiet, ka padomju mantojums, okupācijas sekas ir pārvarētas, ka bailes, sastingums, neizrunātais un noklusētais ir pagātne, un, ja pārvarēta, tad kā – amputējot, pasludinot par nebūtisku, jeb izejot no principa – nav cilvēka, nav problēmu.
    Neticu Jūsu mākslotajam optimismam, tāds ir piedzīvots. Nonākat pretrunās pie pirmā punkta – atklātas diskusijas zem sava vārda. Un, vai tas, ka cilvēki par smagām tēmām izvēlas nerunāt vai vēl aizvien baidās runāt, vai runā anonīmi – vai tas nav vistiešākais apliecinājums tam, ka esam turpat okuācijas laika pinekļos.
    “pie tam parasti visskaļāk vaimanā…”
    Mēroties ar ciešanām, citu ciešanām – tas nav pat apspriežams. Pat, ja manā ģimenē nebūtu aiz Polārā loka izsūtīto un nomocito, arī tad man ir izvēle, runāt vai nerunāt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

altinyildiz 28.08.2020. 16.36

Stūra māja bija izcila vieta Okupācijas muzejam, uz kurieni varēja pārvest arī ekspozīciju, kas atrodas Vecrīgā un Vecrīgas māju, kā pilsētvidi bojājošu nojaukt, vai pārcelt uz Karātavu laukumu, bet nē, mūsu valdošie nolādētie čekas pakalpiņi, zagļi un pederasti, ēku pietaupīja saviem čekas saimniekiem, lai tie par sviestmaizi to varētu iegādāties, bet saviem saimniekiem nodrošināt valsts pasūtījumu, lai tie vienam jau esošam Vecrīgas kroplim pieceltu vēl klāt.

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu