Inese Sirica. Foto — Lauris Aizupietis
Mākslas vēsturniece Inese Sirica vairāk nekā desmit gadus pētījusi, kā uz pūra lādēm un skapjiem nonākuši latviešu tautas mākslai tik īpatnējie otējumi jeb zīmējumi ar otu
Pirms 11 gadiem mākslas vēstures un teorijas studente Inese meklēja bakalaura darba tēmu. Uz pusslodzi piestrādāja Brīvdabas muzejā, kur palīdzēja apzināt krājuma materiālus, tāpēc par saviem meklējumiem aprunājās ar muzeja ekspertu Mārtiņu Kuplo. Viņš ieteica pievērst uzmanību ar otu gleznotajiem zīmējumiem uz pūra lādēm.
Brīvdabas muzeja krājumā ir vairāk nekā 240 pūra lāžu un skapju, bet pēdējās desmitgadēs neviens pētnieks nebija pētījis šos attēlus. Jau 1904. gadā grafiķis Rihards Zariņš bija norādījis uz šiem interesantajiem rotājumiem, un tēlnieks Gustavs Šķilters 1927. gadā aizrādīja, ka latviešu ornamentu pētnieki nav pievērsuši nekādu uzmanību otējumiem. Tie atšķiras no latviešu ornamentiem, kas lielākoties ir ģeometriski un stūraini. Otējumi ir pavisam citādi. Tie ir kā gleznojumi, kas attēlo vāzes, fantastiskus ziedus, neredzētus putnus, pat lauvas un briežus. Kā tādi iekļuvuši latviešu tautas mākslā? Inese Sirica beidzot to ir noskaidrojusi.
