Dabas resursu nodoklis nav atbilde budžeta deficītam 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors
Print Friendly, PDF & Email

Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei” iekļauj virkni priekšlikumu izmaiņām dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanas metodoloģijā, ietverot vairākas nozares. Lielākie ieņēmumi plānoti tieši no izmaiņām nodokļu atbrīvojumā par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem ierobežošanu. Papildus izmaksas, ko izmaiņas radītu uzņēmējiem, var ilgtermiņā nest lielāku zaudējumu nekā ieguvumu valsts budžetam un uzņēmējdarbības attīstībai.

Līdzšinējā sistēma paredz 100% dabas resursu nodokļa atbrīvojumu ražotājiem, kas ir noslēguši sadarbības līgumus ar ražotāju atbildības sistēmām, piemēram, Zaļais punkts, Zaļā josta, kas īsteno ražotāju brīvprātīgās atbildības principu, atgūstot iepakojumu un rūpējoties par tā savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ražotāji sistēmas ievaros maksā atkritumu apsaimniekotājiem par atkritumu atguvi un pārstrādi. Savukārt nesamērīgi augstās DRN likmes kalpo kā stimuls iesaistīties ražotāju atbildības sistēmās, kur iespējams saņemt 100% atbrīvojumu.

Atsaucoties uz informatīvā ziņojuma aplēsēm, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātās izmaiņas paredzētu pirmajā gadā iekasēt no ražotājiem apmēram 11 miljonus eiro un 30 miljonus eiro nākamo trīs gadu laikā. Ja tiks mainīta līdzšinējā sistēma, tad papildus atkritumu apsaimniekotāju maksai ražotājiem būs jāmaksā papildu iemaksas valsts budžetā, kas ir pārāk liels slogs ražotājiem.

Pašlaik alus ražotāji kopā ar citiem dzērienu ražotājiem, mazumtirgotājiem un lēmumu pieņēmējiem aktīvi strādā pie iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā, kas ir pierādīta kā efektīvākā metode, kas ļautu ilgtermiņā sasniegt ES noteiktos sašķirotā iepakojuma rādītājus. Arī depozīta sistēmu, līdzīgi kā ražotāju atbildības sistēmu, finansē ražotāji, balstoties uz brīvprātības principu un tās izstrādei ir nepieciešamas lielas investīcijas. Ražotāju interesēs ir nodrošināt iepakojuma pārstrādi un šķirošanu, jo arī dzērienu ražošanas uzņēmumos iekšēji ir noteikti ilgtspējas mērķi. Šoreiz jāņem vērā fakts, ka iepakojumi, kas tiks iekļauti depozīta sistēmā, paliks atbrīvoti no DRN maksājumiem.

Taču saskaņā ar informatīvo ziņojumu DRN būs jāmaksā arī par depozīta sistēmā ietilpstošo iepakojumu līdz sistēmas spēkā stāšanās brīdim, kas rada vēl papildus investīcijas ražotājiem.

Kā minēju, jau pašreizējās atbildības sistēmas tiek finansētas no ražotāju puses un piedāvātā DRN atbrīvojuma samazināšana nozīmētu lielākas ražotāju izmaksas, kas nesaskan ar pašreizējo tirgus situāciju, kad lielākā daļa dzērienu un pārtikas ražotāju cenšas pielāgoties Covid-19 pandēmijas krīzes radītajām sekām. Nepieciešams izvērtēt, kā atbrīvojuma mazināšana ietekmēs uzņēmumus Latvijā, un tas neattiecas tikai uz alus ražotājiem, jo šie grozījumi ietekmēs dažādas nozares. Var riskēt ar Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc ministrijai ir jāizvērtē likmju izmaiņu ietekme uz uzņēmumiem un patērētāju, kā arī jāsalīdzina nodokļu likmes ar kaimiņvalstu nodokļu režīmiem.

Pašreizējais DRN ir nesamērīgi augsts un neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai, kā arī vietējo ražotāju spējai tos nomaksāt. Papildus DRN likmju palielināšana nozīmētu arī lielāku produkcijas pašizmaksu, sekojoši arī produktu cenu, kas nesaskan ar pašreizējiem mērķiem veicināt eksportu un  produktivitāti.

Ir saprotams mērķis mainīt dabas resursu nodokļa aprēķina metodi iepakojumiem, jo nepieciešams rast veidus, kā palielināt atgūto un pārstrādāto atkritumu daudzumu. Taču pašreizējā kārtība pierāda, ka šādām sistēmām nepieciešama stingra kontrole un uzraudzība. Lai risinātu šo problēmu, nepieciešams turpināt kompleksu pieeju, gan uzlabojot esošās sistēmas, gan izglītojot sabiedrību, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru.

Mēs redzam, ka Latvijai pašlaik neizdodas sasniegt atkritumu pārstrādes un savākšanas mērķus. Notiek darbs pie Atkritumu apsaimniekošanas plāna 2021-2027 izstrādes, tāpēc nepieciešams vērtēt, kā iepakojuma pārstrādes jautājumus risināt pēc būtības, nevis uzliekot papildu slogu ražotājiem un patērētājiem.

Komentāri (1)

altinyildiz 24.08.2020. 14.41

Dabas resursu nodoklim ir jābūt tādam pat, kā visās ES valstīs, tas veicinās depozīta sistēmas funkcionēšanu, tai pašā laikā jābūt visstingrākai kontrolei pār Putina favorīta, krievu militārista defektīvās atvases Vējoņa laikā izveidotiem Zaļā josta un Zaļais punkts, lai par miljoniem, ko tie ievāc no ražotājiem un importētājiem, iepakojums nenonāktu izgāztuvēs un dabā.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu