Asiņaini stāsti vasaras vakariem • IR.lv

Asiņaini stāsti vasaras vakariem

Uldis Anže izrādē Skolotājs!. Publicitātes foto
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Ar ko piesaistīt skatītājus attālināti un vasaras atslābumā? Apvienības Kvadrifrons klausāmizrāde Rolanda dziesma un Nacionālā teātra Skolotājs! izvēlas… vardarbību

Šī izvēle nav vienīgais, kas saista abus iestudējumus. Gan Kvadrifrona kolektīvais darbs, gan režisora Intara Rešetina uzvedums Nacionālā teātra virtuālajā spēles telpā Baltais kubs ir turpinājums meklējumiem, kā savienot tehnoloģiju iespējas ar aktiermākslas robežu pārbīdīšanu, kā paplašināt Covid-19 ierobežoto skatītāju loku. Turklāt abu pilnīgi atšķirīgo piedāvājumu radītājiem droši vien padomā bijusi noteikta mērķauditorija.

Iztēles spēle

Rolanda dziesma patiesībā ir ārpus teātra kritikas zonas — analīzes vietā saskatu tikai iespēju uzjautrināties, ja humora sajūta sakrīt ar uzveduma veidotājiem. Viņu izvēlētais viduslaiku leģendas mūsdienīgošanas princips man ir visnotaļ pazīstams — turpat pirms pusgadsimta žetonu vakaram mūsu klase sagatavoja literāro montāžu par skolas ikdienu, izmantojot pamatam Majakovska poēmu Vladimirs Iļjičs Ļeņins. Dramatiskā kulminācija pēc vārdiem «Pēkšņi ziņa simt pudu smaga» bija nevis «Nomiris Ļeņins», bet «Algebrā kontroldarbs». Sirmie mati, ko par šo pašdarbību dabūja klases audzinātāja, mūs neinteresēja itin nemaz. 

Līdzīgā vieglprātībā kvadrifronieši ir rīkojušies ar Rolanda dziesmu. Varonīgos viduslaiku krustnešus musulmaņiem nodevušais Ganelons ir pārvērties par divu dziesmu karos iesaistītu amatierkoru koncertmeistari Gundegu, bet cīņa par kristietības izplatīšanu kļuvusi par centieniem izpelnīties žūrijas atzinību. Ir māņu kustības, slazdi un asiņaina kaušanās, kuras rezultātā iet bojā gandrīz visi, tenoru un dziesminieku Rolandu ieskaitot, bet, kā jau eposā paredzēts, atstājot dzīvu karali Kārli Lielo, proti, kordiriģentu ar to pašu nosaukumu. 

Vilsies tie, kas būs savus piecus eiro samaksājuši, cerot uz raidlugu, viduslaiku atmosfēru vai jelko nopietnu. Toties šī Rolanda dziesma telefonā gluži labi noderēs stundu garam braucienam sabiedriskajā transportā, ik pa laikam spiežot izvēles ciparus, lai noklausītos varoņu sarunas vai domas, liekot viņiem iet pa labi vai pa kreisi un minimāli, tomēr ietekmējot viņu gaitu pretī nelabam galam. Un tā būs izcila laika pavadīšana zvaigžņotā vakarā un siltā draugu kompānijā: ja telefonu savieno ar skandām, apkārt čab un brakšķ, žvadz ieroči un skan dziesmas, un var «izmest pūku», strīdoties, kuru cipariņu spiest, lai izlemtu nodevēja sodīšanas veidu — saraut gabalos ar četriem traktoriem vai piekrustīt pie jumīša. Var pat pievienot savu balsi fināla dziedāšanai. Atliek nožēlot, ka nekur nebraucu un draugu arī apkārt nebija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu