Bezdarbs pavasarī pieauga, taču darba tirgus nākotne ir gaiša

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Šā gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās. Pašlaik jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2.ceturknī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Labā ziņa — darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija ievērojami zemāks nekā vēstīja prognozes šā perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara. Reģistrētais bezdarbs stabilizējās jūlijā, bet kopš augusta sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 998 cilvēkiem, mēneša pirmajās 17 dienās ir reģistrētas jau 3502 jaunas vakances.

Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir “sekla”, radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits.

Tāpat 2.ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu.

Nevar gan izslēgt, ka vidējais darba meklētāju īpatsvars 3. ceturksnī izrādīsies augstāks nekā 2. ceturksnī, jo 2.ceturksnī situācija pasliktinājās pa mēnešiem, un iespējams, ka uzlabojums 3.ceturksnī izrādīsies lēnāks. Piesardzību vieš arī apziņa, ka epidēmijas kontroles pasākumi rudenī visdrīzāk tiks pastiprināti. Taču, cik liela būs to ietekme uz darba tirgu? Tūrisms joprojām ir zemā līmenī, tam vairs nav, kur pazemināties, bet citas Latvijas ekonomikas nozares jau ir pierādījušas savu noturību pret pandēmiju.

Par spīti tam, ka Latvijas ekonomikai klājies labāk nekā Eiropai kopumā, bezdarba pieaugums te ir lielāks. Viens no izskaidrojumiem — uz darbavietu saglabāšanu orientētais valsts atbalsts ir mazāks.

Skatoties no pozitīvās puses, tas veicinās straujāku ekonomikas pārstrukturēšanos, bet mazāks valsts parāda pieaugums palīdzēs ekonomikai straujāk uzņemt tempu pandēmijas pārvarēšanas fāzē.

Ir divas citas svarīgas ziņas, kas ļauj optimistiski skatīties uz darba tirgus attīstību.

Pirmā ziņa – tuvojas varas maiņa Rīgā. Slikta pārvalde galvaspilsētā, kas veido vairāk nekā pusi Latvijas ekonomikas, ilgstoši ir bijis viens no galvenajiem valsts attīstības kavētājiem. Medijos notiekošās diskusijas par ekonomiku fokusējas uz nacionālajā līmenī lemjamiem jautājumiem, taču ekonomikas attīstība pirmkārt notiek pilsētās un ciemos, nevis visā valstī kopumā, to ļoti ietekmē vietējās varas paveiktais vai nepaveiktais investīciju piesaistē. Slikta pārvalde nav Rīgas ekonomiku pazudinājusi, bet neizmantotu iespēju ir daudz. Ir pilsētas, kuras slikta pārvaldība ir iedzinusi šobrīd visdrīzāk vairs neapturamas lejupslīdes trajektorijā, bet Luminor apkopotie reģionu eksporta ienākumu dati liecina, ka pēdējos 5 gados Rīga varētu būt attīstījusies straujāk par Latviju kopumā, pateicoties izaugsmei labvēlīgai nozaru struktūrai.

Otrā labā ziņa — iespējamā varas maiņa Baltkrievijā. Latvijas novadi, kas atrodas gar šīs valsts robežu, ir ar augstu bezdarba līmeni. Viens no iemesliem — Baltkrievijas līdzšinējais attīstības modelis darīja sadarbību ar šo valsti sarežģītu, un tā pat nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniece. Ir cerība, ka būs pārmaiņas uz labo pusi, veicinot pārrobežu tirdzniecību.

Abi minētie notikumi sniegs ilgtermiņa risinājumus, bet par tuvākajā laikā darba tirgū gaidāmo priekšstatu sniedz uz uzņēmumu aptaujām balstītais nodarbinātības gaidu indekss. Līdz februārim uzņēmumi gaidīja, ka strādājošo skaits lēni pieaugs. Laikā no februāra līdz aprīlim indekss nokrita no 100,6 līdz 69,9, kas ir tiešām zems līmenis, bet līdz jūlijam indekss atguvās līdz 92.9 punktiem (100 vēsturiskais viduspunkts,  bet ES vidējais rādītājs jūlijā bija 87 punkti). Indekss gan joprojām ir darbavietu samazināšanas zonā, bet pārmaiņas šogad ir bijušas tik straujas, ka pat noskaņojuma indeksi netiek līdzi, tāpēc svarīgs ir ne tikai līmenis, bet arī izmaiņu virziens.

Par sekmīgu apstrādes rūpniecības atgūšanos jau vēsta ražošanas dati, arī nodarbinātības gaidu indekss nozarē ir tikai 4,4 punktus zem vidējā. Situācija ir ievērojami sliktāka pakalpojumos, kuru indekss ir 22,6 punkti zem vidējā. Tas diemžēl ir likumsakarīgi, jo gan transportā, gan tūrisma nozarē situācija tiešām ir diezgan bēdīga. Savukārt mazumtirdzniecībā nodarbinātības gaidu indekss jau ir gandrīz neitrāls, tas nepārsteidz, jo šī nozare krīzi ir pārvarējusi.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu