Jurijs Dolaberidze, atslēgu meistars • IR.lv

Jurijs Dolaberidze, atslēgu meistars

1
Ja jāizgatavo nestandarta atslēgas, kolēģi sūta pie Jurija Dolaberidzes. «Vēl pirms 10 gadiem vecās ulmaņlaika atslēgas nomainīja un izmeta. Bet tagad tieši otrādi — meklē, kur dabūt. Ja atslēga ir strādājusi 100 gadus, tad strādās vēl 100.» Foto — Lauris Aizupietis
Ieva Puķe

Jurijs Pērnavas ielas darbnīciņā skrien kā vilciņš. Sieva mājās smejoties: «Tu gan esi ass!» Laikam uzbango gruzīnu asinis. «Jā, mans tēvs ir gruzīns, mūsu uzvārds nozīmējot ‘paradīzes putniņš’,» stāsta vīrietis. Vecāki iepazinās Bolderājas matrožu klubā, tēvs aizveda Latvijas meiteni uz Voroņežu. Kad viņi izšķīrās, Jurijs ar mammu atgriezās Rīgā pie vecmāmiņas. Vajadzēja ģimenei palīdzēt ar naudu, puisis VEF Tehniskajā skolā izmācījās par frizieri. «Bet panesās atslēgas,» viņš atceras. «Šeit gaitenī kādreiz bija veļas mašīnu remonts, mammas paziņa mani iekārtoja par mācekli. Meistars maksāja rubli dienā. Pietika ceļanaudai, dzērienam un bulciņai. Blakus bija atslēgu darbnīca. Sāku palīdzēt vecajam meistaram Jašam.» 

Par darbaudzinātāju Jurijs tomēr uzskata citu vīru, Viktoru Kosarevu. «Viņš joprojām darbnīcā pie Bērnu pasaules dāmām asina manikīra knaiblītes. 76 gadi, uzvelk divas brilles, bet dara to tik labi, ka knaibles viņam ved pat no Vācijas.» 

Tagad Jurija firma atslēgu sagataves pērk Itālijā, agrāk nekā tāda nebija. Atslēgas izgrieza ar roku, puisis pie darb-galda frēzēja tām gropītes. «Trīs četrus tūkstošus dienā tumšā istabā. Meistars salika šokolāžu grēdu — Mars, Snickers —, teica: strādā! Elles darbs. Tāpēc arī savācu tik lielu pieredzi. Vecākā slēdzene, kurai taisīju atslēgu, — pilij, kas celta 1723. gadā. Ilgi mocījos, bet uztaisīju! Palīdzēja kalējs Jānis no Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja.»

90. gadu sākums, kad Jurijs mācījās arodu, bija bandītu laiks. Gadījies, ka ierodas vīri ādas jakās ar zelta ķēdēm: «Ko te mokies, nāc pie mums!» Tajā laikā atslēgas uzlauza uz nebēdu, mašīnas  zaga. «Vienreiz braucam atvērt dzīvokli, pretī izskrien mužiks. Izvelk pistoli, pārlādē, iešauj zemē: tūlīt es tur visus nokniebšu! Paldies Dievam, dzīvoklī neviena nebija, arī dokumentus saimnieks varēja uzrādīt.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu