Tauta, kas grib un prot mainīties, lai stiprinātu Latviju

Tauta un tās valsts ir kā organisms ar miljoniem šūnu. Katra no tām rūpējas par organisma kopējo labsajūtu. Ar vienu ziņu, jo pašai no tā būs labāk. Līdzīgi kā šūnas organismā katrs tautietis, tuvu vai tālu, ir spējīgs radīt pienesumu savai tautai un valstij, ja patiesi to vēlas. Vēl katrā organismā ir saziņas un pārvaldes procesi, kas palīdz šūnām vienoti virzīties izvēlētajā virzienā. Cilvēka organismā par to rūpējas neironu šūnas un tīkli. Valstī tā ir pārvalde. Abos gadījumos, ir spēja klausīties un atspoguļot kopēju vīziju, kurp doties. Viegli tverams un vienots skatījums par to, kā celt un stiprināt kopējo nākotni.

Latvija un latvieši var sasniegt to, ko patiesi vēlas. Tieši tāpat tas ir iespējams jebkurai citai tautai un valstij. Svarīga ir izvēle, virziens un izlēmība turp doties katru brīdi. Latvija var būt pašnoteicoša un atvērta pasaules valsts. Latvieši var būt ilgtspējīga un laimīga pasaules tauta. Vai mēs visi kopā to patiesi vēlamies? Es, jā! Un tu?

Kā to izdarīt?

Apzināties, kas mūsos ir vērtīgs pamats, uz kura varam atsperties. Atsijāt traucējošas domas un apstākļus. Skaidri redzēt vienotu nākotni. Un tad sākt virzību. Kā tas nozīmē? Pārmaiņas! Nevis tādas, ko kurām gribas bēgt. Bet tādas, kuras no sirds vēlies paveikt katru dienu. Un katru vakaru, pirms došanās gulēt, jau domā par to, ko spēsi paveikt rīt.

Latvieša dabā ir dots izturīgums, elastīgums, atsperīgums, inteliģence un daudzas citas lieliskas īpašības. Mēs esam izdarīgi, radoši, amatnieciski un ļoti varoši vēl daudzās citās izpausmēs. Mūsu gēnos ir ierakstīta spēja izdzīvot un plaukt jebkuros apstākļos. Izmantosim to, lai mēs, mūsu bērni un viņu bērni lepotos par savu tautu un valsti, kuru paši veido tādu, kā vēlas.

Labā ziņa it tāda, ka pārmaiņas esam mēs. Dzīve ir pārmaiņas. Paskatāmies katra bērnības foto, dzīves gājumu, darbu, idejas, pārliecības un domas. Tas viss ar laiku ir mainījies. Pat tad, ja kāds to nav pamanījis vai ir piemirsis. Pārmaiņas ir izaugsmes un attīstības pamatā. Tās ir mūsu draugs, kas patiesi jāiepazīst. Laipni jāpieņem ceļabiedra lomā izvēlētās vīzijas virzienā. Kopā ejot, ar laiku apgūstot pārmaiņu viedumu.

Kā kļūt par pārmaiņu meistaru?

Pirmkārt, katrā no mums ir dabā ielikta izpratne par pārmaiņām. Tas ir mūsu evolūcijas pamatā. Cilvēces attīstība kā nepārtrauktu pārmaiņu process. Otrkārt, pārmaiņas sākas no katra paša izvēles un rīcības. Protams, ir ārējie apstākļi, kas var traucēt. Bet tā ir katra paša izvēle ko un kā darīt esošajos apstākļos. Visa pamatā ir vēlēšanās atklāt savu iekšējo pārmaiņu algoritmu. To veidu, kā pārmaiņas notiek un var notikt tieši tevī.

Treškārt, ir svarīgi saprast, ka pārmaiņas nav mistika un maģija. Bet tās ir diezgan vienkārši saprotamas un paveicamas. Sākumā ir jāsaprot, kāda doma visvairāk traucē konkrētai pārmaiņai. Tad ir jāizvēlas to aizvietot ar pilnīgi pretēju domu. Piemēram, traucējošā doma: “Man nav katru dienu vienas stundas, kuru veltīt pašattīstībai.” Pretējā domā: “Man ir katru dienu viena stunda, kuru veltīt pašattīstībai.”

Lai palīdzētu turpināt un nepārtraukt šo domu nomaiņu, var izmantot vektoru transformācijas ceļvedi. Tas attēlo izvēlēto virzienu “man ir viena stunda” kā zaļu bultu, bet pārējos blakus virzienus kā dzeltenas “man ir pusstunda” un sarkanas “man ir desmit minūtes” bultas. Šādu rīku izmantošana palīdz stiprināt apziņu un ceļu līdz sava iekšējā pārmaiņu algoritma atklāšanai. Kad tas ir atrasts, to var sekmīgi pielietot gan mazām ikdienas pārmaiņām, gan kopā ar tautiešiem un atbalstītājiem veicināt būtiskas valsts pārmaiņas.

Ceturtkārt, mēs esam sabiedriskas būtnes, tāpēc mūsu dabai piemīt sociālā spoguļošana. Ko tas nozīmē? Cilvēku mijiedarbībā katrs pamana daļu no sevis apkārtējos cilvēkos. Kaut arī bieži domā, ka tas pamanītais piemīt tiem citiem cilvēkiem. Patiesībā mēs citos pamanām to, kas esam paši. Tādā pašā veidā arī pamanām to, ja kāds ir mainījies. Mēs redzam, ne tikai to, ko kāds ir sasniedzis, bet arī to, par kādu cilvēku kāds ir kļuvis šī mērķa sasniegšanā. Spējam pamanīt, ka cilvēkā ir notikušas iekšējās pārmaiņas, kas deva iespēju šim sasniegumam.

Bieži to nevar precīzi paskaidrot sīkumos, jo tas it tā cilvēka atklātais pārmaiņu algoritms, kas var atšķirties to tavējā. Bet viens ir ļoti skaidrs, to var sajust. Var sajust, ka pastāv šis iekšējais pārmaiņu viedums, kas dabā dots ikkatram. Tādejādi pārmaiņu meistari spoguļo sabiedrībai ne tikai savu virzību un rezultātu, bet arī šo sajūtu, ka katrs no mums var par tādu kļūt. Tas dabiski atspoguļojas sabiedrībā kā vilnis, kas ceļo cauri tautas apziņai.

Piektkārt, katrā organizācijā, uzņēmumā un pārvaldē ir tās vadība. Līderi, kuri stāsta vīziju, rāda ceļu un iedrošina katru virzīties kopā ar visiem izvēlētajā virzienā. Šie vadoņi ir viens no visspēcīgākajiem atbalstiem mūsu tautas un valsts labesīgai virzībai nākotnē. Ar savu piemēru un iedvesmu šie cilvēki var palīdzēt mainīties ne tikai savai komandai un darbiniekiem, bet arī uzmundrināt citus līdzīgus uzņēmumus un organizācijas Latvijā, kā arī latviešu apvienības un kopienas visā pasaulē. Ļoti praktiski un izdarāmi, piemēram, vadītāji var piedāvāt un iekļaut pārmaiņu apmācības un pašizglītošanās iespējas saviem darbiniekiem. Pārmaiņu izpratni un būtību var arī pieņemt kā daļu no ikdienas būtiskām vērtībām un darbības pamatiem uzņēmumos un organizācijās.

Noslēgumā svarīgi ir uzsvērt to, cik lielā mērā iepriekš aprakstīto gaitu var paātrināt izmantojot tehnoloģijas. Tās var veidot ar nodomu palīdzēt cilvēkiem atklāt savu iekšējo pārmaiņu algoritmu. Tehnoloģiskas inovācijas var papildināt uzņēmumu un organizāciju darba vidi, tādejādi uzmundrinot darbiniekus pievērst uzmanību notiekošajām un nepieciešamajām pārmaiņām. Un tieši tāpat šādas inovācijas var piemērot pilsētvidei, kurā katrs var saņemt tūlītēju ieskatu pārmaiņu gaitā. Kā arī rast iespēju saskatīt sava paša pārmaiņu artavu kopēja virzībā. Šāds tehnoloģisks atbalsts ne tikai veicina izvēlētās pārmaiņas, bet arī pastiprina katra cilvēka pārliecību par notiekošo pārmaiņu realitāti un tās neatraujamo ietekmi un paša dzīves kvalitāti.

Pārmaiņu pieredze?

Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki vēlas mainīties. Veikt uzlabojumus dzīves apstākļos un savās izvēlēs. Kā piemērs, par to liecina pirmā janvāra apņemšanās. Mēs zinām, ka ne vienmēr visi spēj viegli un ātri sasniegt izvēlētos mērķus. Tajā pašā laikā ir arī daudz piemēru, kas liecina par cilvēkiem, kuri grib un var pārliecinoši virzīties savos izvēļu virzienos.

Savā dzīvē esmu veicis neskaitāmas paliekošas pārmaiņas, kuras dēvēju par transformācijām. Jaunībā tās darīju, pat īsti nespējot līdz galam saprast, kā un kas notiek. Bet vienmēr zināju, ka ir ceļš. Ir iespēja, kuru vēl neesmu pamēģinājis. Ar gadiem mana ziņkārība pārauga pārmaiņu zinātnē, kuru ikdienā praktizēju, palīdzot uzņēmumiem un organizācijām.

Ilustrācijas nolūkā izstāstīšu nesenu atklāsmi, kas līdzīgā veidā savieno manu bērnības pieredzi ar šībrīža sapratni par cilvēka iekšējo pārmaiņu algoritmu. Vai ir pazīstams Kubiks Rubiks? Šo kubiku izgudroja Ernö Rubik 1974. gadā Budapeštā, Ungārijā. Viņš vēlējās radīt spēli, kas vienlaicīgi palīdzētu izprast trīs dimensiju ģeometriju un radītu pasaulē pārdotāko rotaļlietu. Pēc aptuveni sešiem gadiem šī spēle strauji kļuva populāra un katrs piektais jau bija to pamēģinājis.

Sakritība. Esmu dzimis vienlaikus ar šo spēli. Arī manās rokās tā nonāca manā bērnībā. Man patika ar to spēlēties, bet ne reizi nespēju to pabeigt līdz galam. Lai kā arī centos, tas nebija man pa spēkam. Nesen iegādājāmies šo kubiku maniem bērniem. Šoreiz man par lielu pārsteigumu kopā ar kubiku saņēmu tā salikšanas pamācību. Spēlējot ar to kādu laiku un apgūstot pamācību, tagad varu to salikt trīs minūtēs. Lūk, arī atklāsme par to, ka visam ir savs iekšējais ritms, savas vadlīnijas, savs algoritms. Cilvēkam bez izpratnes par savu iekšējo algoritmu, iespējams, vienmēr būs līdzīgs rezultāts kā man bērnībā ar kubiku rubiku. Tāpēc aicinu apsvērt šo domu un katram paņemt no tās to, kas šķiet noderīgs.

Skats uz Latviju 2040

Latviju pēc vienas paaudzes vēlos redzēt kā pāšnoteicošu un atvērtu pasaules valsti ar tautu, kas grib un stiprina to. Tādu, kas neizšķiež savu inteliģenci nebūtiskos trokšņos, bet stabili balstās uz skaidru apziņu par savām spējām un pārliecinoši virzās uz kopīgu laimi. Mani bērni pašlaik uzaug ārpus Latvijas, bet ļoti iedvesmojošā latviskā vidē. Zinot, ka Latvija ir zeme, kas vienmēr būs atvērta viņu pienesumam. Vieta, kas vienmēr viņus uzskatīs par savējiem un ar lepnumu priecāsies par katru viņu sasniegumu pasaulē. Atvērta domu telpa, kas dos patiesu saskaņu ar mūsu dabu, dvēseles piepildījumu tradīciju bagātībā un to sajūtu, kuru nevar iegūt nekur citur. Atkārtošos — latvietis latvieša sajūtu var iegūt tikai Latvijā.

Ko darīt katru rītu?

Katru rītu ieteicams sev pajautāt un godīgi atbildēt uz šiem diviem vienkāršiem jautājumiem:

— Vai es vēlos laimīgu un jēgpilnu dzīvi?

— Vai es vēlos stipru, ilgtspējīgu un atvērtu tautu un valsti?