Latvijā uzņēmēji aktīvi diskutē par biznesa vidi un tās juridisko regulējumu, kritizē šo vidi un pa laikam izsaka arī priekšlikumus, lai to pilnveidotu. Šāda ieinteresētība, protams, ir normāla un apsveicama, taču diskusiju karstumā reizēm nenovērtējam, kādas pozitīvas pārmaiņas šeit, Latvijā, jau ir notikušas, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Mums ir paveicies, jo esam pieraduši pie kopumā tiesiskas uzņēmējdarbības vides.
Turpretī, attīstot biznesu ārvalstīs, īpaši jau virknē postpadomju valstu, ir jāsaskaras ar pavisam citu tiesisko situāciju un jābūt gataviem uz visnegaidītākajiem pavērsieniem. Turklāt var arī izrādīties, ka pat biznesa partneri, kuriem ir it kā laba reputācija un ar kuriem jau labu laiku veiksmīgi strādāts kopā, vienā brīdī var rīkoties negodprātīgi.
Diemžēl negatīvas pieredzes stāstu netrūkst. Pērn medijos varējām lasīt par Latvijas uzņēmēja skarbo pieredzi Ukrainas degvielas biznesā. Viņam piederošie īpašumi vienkārši tika brutāli pārņemti, neskatoties uz deklarēto likuma aizsardzību un uzņēmēja juridiskajām tiesībām.
Latvijas un Ukrainas attiecībās nav nopietnu sarežģījumu. Izņemot vienu – Latvijas uzņēmējiem raizes sagādā biznesa vide Ukrainā – tā pirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes Latvijā pagājušajā gadā situāciju un tikšanās dienas kārtību ieskicēja Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns.
“Tie ir reiderisma gadījumi, nespēja tiesu sistēmā panākt taisnīgumu. Tā ir vai nu lietu novilcināšana, vai lietu pieņemšana par labu oponentiem. Šeit ir Latvijas uzņēmēji, kas ir investējuši. Un viņi saskaras ar Ukrainas tiesas patvaļu,” sacīja J.Poikāns. Viņš arī emocionāli tiesiskuma izpratnē salīdzināja pašreizējo Ukrainu ar Latviju 1994.- 1995. gadā.
Protams, pašlaik mums Latvijā aktuālākā un skaļākā lieta, kas met ēnu uz biznesa vidi Ukrainā, ir Latvijas uzņēmuma „Agrolats Holding” negatīvā pieredze, turklāt notiekošajā iesaistīts it kā šķietami respektabls un ar labu reputāciju apveltīts uzņēmums no ASV “New Century Holding” (“NCH Capital”).
“Agrolats Holding” līdzīpašnieks Vitauts Paškausks intervijā aģentūrai LETA nesen stāstīja, ka tieši šī fonda pārstāvis nācis ar ierosinājumu sākt kopīgu biznesu Ukrainā. Fondam esot bijuši brīvi līdzekļi investīcijām, bet nav bijusi nekāda pieredze lauksaimniecības biznesā, savukārt Paškauska ģimenei ir bijusi nepieciešamās zināšanas un jau iesākts lauksaimniecības bizness Ukrainā. Rezultātā Ukrainā ticis izveidots kopuzņēmums “Golden Sunrise” un noslēgts investīciju līgums, kas paredzēja, ka fonds finansēs projektu, bet “Agrolats Holding” organizēs un vadīs saimniecisko darbību.
Tāpat arī no Paškauska kunga intervijā sniegtās informācijas secināms, ka sākumā sadarbība bijusi korekta, taču ar gadiem latviešiem nācies konstatēt, ka izejvielas tiek pirktas par paaugstinātu cenu, bet graudus partneri pārdod zem tirgus cenas, tādējādi “peļņas centru” pārnesot uz ar “NCH Capital” saistītiem ārzonu uzņēmumiem. Kā skaidrojis V.Paškausks, saskaroties ar Latvijas partnera protestiem, tika realizēta primitīva reiderisma shēma, kāda Latvijā jau gadiem nav iespējama. Prettiesiski tika pārņemta pārvalde – rupji pārkāpjot kopuzņēmuma statūtus un noslēgto investīciju līgumu, tika nomainīts kopuzņēmuma direktors un Latvijas partneriem liegta jebkāda piekļuve pārvaldībai un informācijai par kopuzņēmumu un tā rezultātiem. Vēlāk jau notika visas no tā izrietošās sekas – nenotikušu sapulču protokolu parādīšanās, prasību celšana un vienlaicīga to atzīšana, lūdzot tiesu un piekrītot piedzīt nesamērīgus līgumsodus, preču izpārdošanas, slēgti aizdevuma līgumi u.tml.
Kā pozitīvo šajā “Agrolats Holding” gadījumā varu atzīmēt “NCH Capital” uzraudzību no ASV Vērtspapīru un biržas komisijas (U.S. Securities and Exchange Commission) puses. Šī ir patiesi nozīmīga iestāde ne tikai ASV, bet vispasaules kontekstā, jo ASV Vērtspapīru un biržas komisija cita starpā tieši uzrauga “NCH Capital” fonda darbību gan ASV teritorijā, gan ārpus tās.
Atskatoties uz pavisam nesenām ASV Vērtspapīru un biržas komisijas izmeklēšanām un tajās pieņemtiem lēmumiem, kļūst skaidrs, ka ar šo iestādi joki mazi. Piemēram, vēl tikai pagājušajā gadā ASV tirdzniecības centru gigants ”Walmart” piekrita samaksāt naudas sodu vairāk nekā USD 144 000 000 apmērā par ”Foreign Corrupt Practices Act” pārkāpumiem Brazīlijas teritorijā.
Ko ASV Vērtspapīru un biržas komisija teiks par “NCH Capital” šaubīgajām aktivitātēm Ukrainas teritorijā, vēl nav paredzams, taču, redzot šīs iestādes līdzšinējās darbības, ir vairāk nekā skaidrs, ka bez ievērības un izmeklēšanas šādas lietas nepaliks.
Uzņēmējiem, nonākot līdzīgās situācijās, kad nevar paļauties uz konkrētas valsts tiesiskumu, ir jāvēršas pie šādām iestādēm kā ASV Vērtspapīru un biržas komisija, jāstāsta par pārkāpumiem un jāaicina veikt izmeklēšanu, jo arī šis ir viens no veidiem, kā panākt taisnīgumu.
Latvijas uzņēmēji vienmēr ir izskatījuši iespēju darbībai ārvalstīs, un domājams, ka aktivitāte nākotnē tikai pieaugs. Tas ir apsveicami, bet vienlaikus arī jāatceras, ka nevienu mirkli nedrīkst zaudēt modrību un jāseko līdzi katrai partneru darbībai jau no pašas sadarbības sākuma.
Kārtējo reizi vēlos atgādināt – neticiet tukšiem solījumiem, neticiet skaļiem vārdiem! Uzticieties sev un sagatavošanās darbam – rūpīgi izpētiet savu sadarbības partneri, ievāciet ziņas par to un izpētiet, kādam uzraugam tas pakļauts (pakļautība ASV Vērtspapīru un biržas komisijai noteikti būtu viens no labākajiem variantiem). Rūpīgi sagatavojaties sadarbībai un darījumam ar potenciālo partneri – jo vairāk darba ieguldīsiet sagatavošanās un darījuma sākuma posmā, jo un mazāk raizes radīs sadarbība turpmāk.
Izvēlieties pareizo jurisdikciju, kur dibināt kopuzņēmumu, piemēram, Latvijā vai kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts šajā ziņā noteikti nav no tām sliktākajām izvēlēm. Pievērsiet uzmanību nodokļu režīmam attiecīgajā jurisdikcijā. Izstrādājiet detalizētu un pārdomātu akcionāru līgumu, paredzot arī domstarpību risināšanas kārtību un akcionāru izstāšanās kārtību situācijās, kad domstarpības atrisināt neizdodas. Un, protams, vienojieties par respektablu un drošu strīdu risināšanas kārtību un piemērojamo likumu. Piemēram, viens no aktuālākajiem piemērojamajiem likumiem, kāds pašlaik tiek izmantots akcionāru līgumiem, ir Apvienotās Karalistes likums. Tāpat arī Apvienotās Karalistes tiesas varētu būt labs risinājums šādu strīdu izskatīšanai. Lai arī tiesāšanās process Apvienotajā Karalistē ir efektīvs, tas nav no lētākajiem, taču par tādām šaubīgām lietām, kādas pašlaik notiek Ukrainas tiesās, nevar būt ne runas.
Kā jau minēju – jo vairāk sagatavošanās darba būs ieguldīts un sadarbība detalizētāk atrunāta, jo mazāka iespējamība tiesvedībai.
Pagaidām nav neviena komentāra