Aicinājums Latvijas valstij un sabiedrības pārstāvjiem paust principiālu nostāju par situāciju kaimiņvalstī Baltkrievijā
Baltkrieviju citur Eiropā un pasaulē daudzus gadus pamatoti uzskatīja par “Eiropas pēdējo diktatūru”, kur prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms turas pie varas ar represīvām metodēm, kontrolējot medijus, nepieļaujot viedokļu plurālismu, demokrātisku institūciju un brīvu sabiedrisko organizāciju darbību, veicot represijas pret politisko opozīciju.
Ikvienas “vēlēšanas” iezīmējās ar Lukašenko politisko konkurentu novākšanu no ceļa, vainojot viņus safabricētos kriminālos vai ekonomiskos noziegumos, kā arī izdzenājot mītiņus un aizturot to dalībniekus. Vairāki prezidenta amata kandidāti ir izcietuši gadiem ilgus cietumsodus.
EDSO kopš 1995. gada nav atzinusi par brīvām un taisnīgām nevienas Baltkrievijā notikušās vēlēšanas. Taču Lukašenko ar savām metodēm ir izdevies panākt, ka opozīcija ir novājināta un, zaudējot spēcīgus līderus, nespēj radīt viņam reālu konkurenci.
9. augustā paredzētās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas sākumā nāca ar cerību, ka beidzot izmaiņas tomēr varētu notikt. Lukašenko patiesā popularitāte ir ļoti zema, un beidzot viņam parādījās pretinieki, kuriem bija reālas perspektīvas iegūt vēlētāju balsu vairākumu.
Šādos apstākļos Lukašenko vienīgā iespēja, lai noturētos pie varas, bija veco, represīvo metožu pielietošana. Un ilgi nebija jāgaida – vispirms tika aizturēts prezidenta amata kandidāts Sergejs Tihanovskis. Lukašenko paziņoja, ka nepieļaus jaunu Maidanu un Tihanovska aizturēšana ir veikta pēc viņa personiska rīkojuma. Pēc tam, kā tas tradicionāli pieņemts pēdējos gados, noziegumā – korupcijā, kas it kā notikusi, iepriekš vadot banku “Belgazprombank”, tika apsūdzēts arī Viktors Babariko. Baltkrievijas KGB viņu aizturēja, centrālā vēlēšanu komisija viņu un vēl citus kandidātus nereģistrēja un tādā veidā izslēdza no vēlēšanu cīņas.
Diemžēl Baltkrievijas demokrātiskā kustība nesaņem noteiktu un skaidru atbalstu no citu Eiropas valstu valdībām un sabiedrības. Eiropas Savienība diplomātiski aicināja Baltkrievijas varasiestādes nekavējoties atbrīvot V. Babariko no pirmstiesas apcietinājuma un garantēt likuma varas ievērošanu. Taču visiem ir saprotams, ka Lukašenko šādi vārgi paziņojumi neuztrauc.
Baltkrievijas demokrāti vienmēr ir uzskatījuši ES un jo īpaši Latviju par saviem domubiedriem, kas izprot un atbalsta viņu centienus padzīt diktatoru un izveidot demokrātisku un eiropeisku Baltkrieviju.
Diemžēl Latvijā situācija Baltkrievijā neinteresē valsts vadību, kas piever acis uz demokrātijas normu un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tur notiek.
Iespējams, ka tādā veidā tiek cerēts piesaistīt Latvijas dzelzceļam un ostām baltkrievu uzņēmumu kravas. Ja tas ir tā, tad vienkārši ir skumji, cik viegli ir nodot brīvības un demokrātijas ideālus.
Diemžēl klusē arī Latvijas iedzīvotāji, ar kuriem kopā mēs kādreiz cīnījāmies un cits citu atbalstījām. Šķiet, ka tas, kas notiek tepat aiz robežas, neinteresē ne sabiedrību, ne medijus. Jūs dzīvojat labākā vai sliktākā, tomēr demokrātiskā valstī, un izskatās, ka Baltkrievijas tautas problēmām esat uzgriezuši muguru.
Toreiz Atmodas laikā jūs nesapratāt, kāpēc latviešu centieni tik maz interesē, piemēram, francūžus vai itāļus. Tagad pret baltkrieviem jūs izturaties tāpat kā toreiz labi paēdušie Rietumeiropas pilsoņi.
Mēs tomēr ceram, ka pašapmierinātība un jūsu lokālās problēmas vēl nav jūs pārņēmušas tik spēcīgi, lai aizmirstu par tautu, ar kuru kādreiz bija kopīgs liktenis un kopīga cīņa.
Mēs aicinām ikvienu labas gribas cilvēku Latvijā pieprasīt vēlēšanu demokrātisku un brīvu norisi Baltkrievijā! Es aicinu Latvijas parlamentu un valdību skaidri un nepārprotami paust Latvijas pozīciju, kā arī rūpīgi izvērtēt ikvienu sadarbības gadījumu ar Baltkrieviju, kamēr tur tiek pārkāptas cilvēktiesības.
Mēs aicinām būt kopā, nevis norobežoties katram savā viensētā un tādā veidā gaidīt, līdz Lukašenko līdzīgi politiķi nonāks pie varas Latvijā un visiem kaimiņvalstīs tā liksies tikai jūsu problēma.
Mēs ceram, ka Latvijas sabiedrība aktīvi paudīs nostāju par notiekošo Baltkrievijā, pieprasot tur rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas.
P.S. Pāvels Mariničs ir baltkrievu opozicionārs, Mihaila Mariniča dēls. Mariniču vecāko 2004. gadā Baltkrievijā ieslodzīja cietumā par mēģinājumu izvirzīt savu kandidatūru 2001. gada prezidenta vēlēšanām. Mariničs seniors 1999.gadā bija Baltkrievijas vēstnieks Latvijā.
Komentāri (1)
Sskaisle 22.07.2020. 10.09
Traģiski smieklīgi, kā var iznīcināt to kā nav?
Jeb autors uzskata,ka padomju okupācijas laikā Baltkrievijā bija demokrātija un tiesiskums?
Otra lieta, mums pašiem ar demokrātiju un tiesiskumu iet klibi un slimi. Ko mēs varam līdzēt citiem?
Skaitamies ES dalībvalsts, bet 39 % dzīvojam nabadzības riska zonā un vienīgais tiesiskums pie mums ir korumpantu tiesāšanās ar valsti. Nabagi līdz tam netiek – tiesai un tiesiskumam.
Tā kā – ejiet vien tlāk un cklauvējiet pie citām durvīm. Reku igauņi mums baltie cikvēki , mēģiniet pie viņiem
0