fbpx

LPS aicina diskutēt par IIN ieņēmumu novirzīšanu veselības aprūpes sistēmai 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Publiskajā telpā plaši izskanējis Finanšu ministrijas priekšlikums par t.s. veselības nodokļa ieviešanu no 2021. gada, ko veidotu 1 procentpunkts no darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (jau šobrīd tiek novirzīts veselības apdrošināšanai), 2 procentpunkti no solidaritātes nodokļa likmes un atskaitījums 2% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pašvaldību sadaļas.

Ņemot vērā, ka izteiktajam priekšlikumam ir būtiski negatīva fiskāla ietekme uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem un pašvaldību rīcībā nav detalizētākas informācijas par priekšlikuma saturu un politiskajām diskusijām par papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpes sistēmai, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūdz

  • sniegt plašāku skaidrojumu par priekšlikuma būtību un pamatojumu tieši pašvaldībām piekrītošās IIN ieņēmumu daļas novirzīšanai veselības aprūpes sistēmas finansēšanai; fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu kopumā un katru pašvaldību; paredzētajiem ieņēmumu samazinājuma kompensācijas mehānismiem pašvaldībām;
  • diskusijās par veselības nodokļa ieviešanu iesaistīt LPS, ja priekšlikumi skar pašvaldību budžetus.

LPS uzskata, ka jautājums par t.s. veselības nodokli skatāms kompleksi kopā ar pārējām plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā, izvērtējot priekšlikumus un izdiskutējot tos ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā LPS (pašvaldībām).

Vienlaikus LPS pauž neizpratni par tendenciozajiem apgalvojumiem medijos, ka valsts budžeta nodokļu ieņēmumos vērojams kritums, bet IIN pašvaldību budžetos turpina pārpildīties. Sākot ar martu, mēneša IIN ieņēmumu plāns nav izpildījies (skat. tālāk Valsts kases informāciju): IIN ieņēmumos martā, aprīlī, maijā un jūnijā vērojama plāna neizpilde. Ir izpildījies un arī nedaudz pārpildījies š.g. 6 mēnešu plāns, skatot nodokļa ieņēmumus no gada sākuma, bet tas noticis pateicoties netipiski lielajam IIN ieņēmumu apjomam gada pirmajos divos mēnešos.

IIN prognoze un faktiskā izpilde 2020. gadā sadalījumā pa mēnešiem, milj. eiro 

Grafiks: Valsts kase; Dati: Valsts kase

https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/ND/2020/GRAFIKS_1_6.pdf

Izvērtējot masu medijos atspoguļoto informāciju par priekšlikumu veselības nodokļa ieviešanai, LPS neatbalsta priekšlikumu novirzīt veselības budžetam 2% no pašvaldībām piekrītošajiem IIN ieņēmumiem, tādējādi samazinot pašvaldību budžetos ieskatāmo IIN daļu:

1)Jau īstenotā nodokļu reforma pamatā skāra divus nodokļus – IIN un uzņēmumu ienākumu nodokli ar būtisku negatīvu fiskālu ietekmi.

Palielinot strādājošajiem IIN gada maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu un palielinot ienākumu robežu, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums, palielinot pensionāra neapliekamo minimumu, palielinot IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu un vienlaikus samazinot IIN likmi līdz 20% gada ienākumam līdz 20 004 euro, teritorijās, kurās ir zemākas vidējās darba algas, attiecīgi samazinās IIN maksājumi un līdz ar to arī IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos. Īstenoto IIN politikas izmaiņu un ekonomisko procesu rezultātā 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu IIN ieņēmumu daļa kopējos nodokļa ieņēmumos (pašvaldības īpatsvars kopējos Valsts kases sadales kontā ieskaitītajos IIN ieņēmumos) samazinājās 87 pašvaldībām (73%). Visstraujākais IIN ieņēmumu daļas samazinājums vērojams Latgales reģiona pašvaldībām, kur ir viszemākā mēneša vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī. 2019.gadā vidējā mēneša bruto darba samaksa Latgalē bija 751 euro, kas bija par 38% mazāk nekā Rīgā. Lai kompensētu IIN ieņēmumu kritumu pašvaldību budžetos, valsts budžetā paredzēta speciāla dotācija, kas kompensē IIN ieņēmumu kritumu reģionos un nodrošina, ka 2020.gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi kā 2019.gadā;

2) Arī plānotās nodokļu reformas kontekstā galvenokārt tiek runāts par izmaiņām IIN politikā, turklāt ar nodokļa ieņēmumus samazinošu efektu. Piemēram, gada sākumā Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par virzieniem jaunās nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei, apskatīti dažādi diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanas varianti, kuru fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem kopumā svārstās no mīnus 39 milj. euro līdz mīnus 148 milj. euro. Savukārt variantā, kad tiktu atcelts diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis, mainot IIN likmes, norādītā fiskālā ietekme ir mīnus 200 milj. euro. Visos gadījumos būtisks ieņēmumu samazinājums būtu tieši pašvaldību budžetā, kas savukārt, visticamāk, radītu nepieciešamību palielināt kompensējošo dotāciju pašvaldībām no citiem nodokļu ieņēmumiem.

3) Papildu notiek diskusijas arī par būtiskām izmaiņām otrajā nozīmīgākajā nodokļu ieņēmumu pozīcijā pašvaldību budžetā – nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumos. Tieslietu ministrija no 2022. gada piedāvā atcelt NĪN primārajam mājoklim, kam viennozīmīgi būs fiskāli negatīva ietekme uz pašvaldību budžetu, īpaši reģionos, kaut Tieslietu ministrija apgalvo pretējo. NĪN tiek ieskaitīts tikai pašvaldību budžetā;

4) Pieņemot 2020. gada budžetu, jau tika samazināta pašvaldību ieņēmumu bāze, samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo azartspēļu nodokļa daļa no 25% uz 5% (gadā samazinājums par apmēram 7 milj. euro jeb par 77%), kā arī samazinot dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļa (gadā samazinājums par apmēram 6 milj. euro jeb par 45%), kaut tieši pašvaldības šo nodokli izmanto tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, savukārt valsts budžetā ieskaitītā dabas resursu nodokļa izlietojumam nav iespējams izsekot. Turklāt azartspēļu nodokļa ieņēmumu samazinājums pašvaldībām tika pamatots ar nepieciešamību novirzīt papildu līdzekļus mediķu atalgojuma palielināšanai (tātad veselības aprūpes sistēmai).

Neprognozējamās un būtiskās nodokļu ieņēmumus samazinošās izmaiņas destabilizē pašvaldību budžetus, neļaujot plānot darbību un attīstību pat vienu gadu uz priekšu, nemaz nerunājot par attīstību vidējā termiņā;

5) IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmumu avots, tas veido 85% no visiem nodokļu ieņēmumiem, kurus pašvaldības var novirzīt funkciju izpildes nodrošināšanai. Nekustamā īpašuma nodoklis veido 14% no nodokļu ieņēmumiem, bet azartspēļu nodoklis – tikai 0,1%. Pašvaldību budžetā ieskaitītie dabas resursu nodokļa ieņēmumi ir iezīmēti noteiktam mērķim, tos drīkst tērēt tikai vides pasākumiem, tādēļ šie ienākumi nav izmantojami pašvaldību autonomo funkciju izpildei. Ja valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti 10 nodokļu ieņēmumi un, kāda nodokļa ieņēmumu plānam neizpildoties, teorētiski ir iespēja to kompensēt ar lielākiem ieņēmumiem no cita nodokļa, tad pašvaldībām šādas iespējas nav. Ne NĪN, ne azartspēļu nodoklis nespēj kompensēt IIN ieņēmumu samazinājumu. Līdz ar to, samazinot IIN ieņēmumus pašvaldībām, tie būs jākompensē no citiem nodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā;

6) Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā atšķirībā no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām IIN objektīvu iemeslu dēļ visi darba ņēmēji nemaksā (palielinoties diferencētajam neapliekamajam minimumam un atvieglojumam par apgādībā esošu personu), tātad nav iespējams nodrošināt IIN personificētu maksājumu veselības apdrošināšanai, tādēļ nav saprotams, kāpēc veselības budžetam būtu jānovirza tieši 2% no IIN pašvaldību daļas ieņēmumiem nevis daļa no kāda cita nodokļa ieņēmumiem. Piemēram, 2% no PVN ieņēmumiem vai noteikta procentuālā daļa no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem.

Komentāri (1)

Sskaisle 08.07.2020. 09.39

Es uzskatu, ka veselības nozarē ir jālikvidē čekistu laiku sistēma – šobrīd ir kā padomju okupācijas laikā – mediji ziņo, ka veselības budžets ir miljoni – bet kad vajag ārstēšanu – tad izrādās, ka ir kā Zimbavē, ka pie ārstēšanas nemaz nevar tikt,

Es uzskatu, ka vajag nevis dot vairāk naudu – bet speciālsitiem spriest, sabiedrību iesaistīt – lai vismaz klausās, ko šie spriež – kas ir un kas nav taisnīgi un godīgi.

Neatceros uzvārdus – bet škiet, ka tā bija Giaļezera slimnīca, kur ārsts valsts un privātā biznesā – tos veiksmīgi sapludinot, pelnīja 30 vai 33 000 eur. Nav tā, ka man neskaustu – skauž, bet jautājums – cik tādi veikloņi ir visā sistēmā un cik smagi mēs no tā ciešam

Tāpat visi šie dārgie aparāti, kuri normālam mirstīgam kurš maksājis nodokļus nav pieejami vai pieejami tad kad vairs nevajag – kad tik kaps glābj-

Nedomāju ,neticu, ka papildus naudu to novērsīs, jo tai papildus naudai tūlīt uzsēdīsies jauni biznesmeņi

Tāpat kā recepšu zāles- kā viņķele to atrisināja – ka lika ģā rakstīt receptes ar zales pamatsastāvu – lai aptiekā piedāvā lētāko – bet lētāko nepiedāvā , jo aptiekām to neliek likums – ko dara cilveks, kad nāve acu priekšā? maksā par zālēm nedomājot , ko rīt ēdīs – par kādu naudu dzīvos – vai šo siutāciju novērsīs tas, ja citiem naudu atņems un atdos bandītisakjai medicīnas sistēmai ? nē – neatrisinās

Attīstībai/Par – uzņēmāties sakārtot sistēmu – tad dariet, nevis kauciet tik pēc naudas – to pat es protu – dodiet naudu –

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort