Deflācija turpināsies

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Jūnijā Latvijā turpinājās deflācija, cenas bija par 0,7% zemākas nekā pērn jūnijā. Šo cenu kritumu vairāk nekā pilnībā izskaidro transporta izmaksu samazināšanās, tātad pārējo produktu cenas kopumā ir kāpušas.

Vislielākā augšupvērstā ietekme bija pārtikai, šai produktu grupai sadārdzinoties par 1%, kas nozīmē, ka tās ietekme uz kopējo indeksu bija procentpunkta piektdaļa, atbilstoši tās daļai patēriņa grozā. Preces jūnijā bija par 1,6% lētākas nekā pirms gada, bet nepārtikas preces – pat par 3,4%. Par degvielu bija jāmaksā par 16% mazāk. Globāla pieprasījuma krituma dēļ jūnijā apģērbi bija par 2,7% lētāki nekā pirms gada. Pārtikas cenu inflācija ir strauji noplakusi, vēl februārī tā bija 4,8%, lielā mērā tāpēc, ka piebremzējās iepriekš ļoti straujais cūkgaļas cenu kāpums.

Pakalpojumu cenas mēdz būt noturīgākas, tā tas ir arī šoreiz. Taču pārmaiņas notikušas arī šajā jomā. Pakalpojumu gada inflācija ir zemākā piecos gados, tā jūnijā bija 1,3%, kamēr līdz pandēmijas sākumam tā vairākus gadus tā svārstījās ap 3% atzīmi.

Ļoti strauji mainījusies īres cenu dinamika – no 5% kāpuma februārī līdz 5,6% kritumam jūnijā.

Salīdzinājumā ar maiju, cenas jūnijā pieauga par 0,2%. Arī šajā gadījumā kopējā indeksa izmaiņas vairāk nekā pilnībā izskaidro transports, tikai šoreiz pretējā virzienā. Citiem vārdiem, kājāmgājējiem dzīve jūnijā kļuva lētāka arī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi! Lielākā lejupvērstā ietekme bija pārtikai, tās cenām salīdzinājumā ar maiju sarūkot par 1,4%.

Sezonālu faktoru dēļ cenu līmenis atkal samazināsies jūlijā un augustā, vēl vairākus mēnešus līdzīgā līmenī pašreizējam būs arī gada deflācijas rādītājs, tas varētu sākt samazināties 4. ceturksnī. Gada vidējais patēriņa cenu līmenis šogad būs ļoti līdzīgs pērnajam, visdrīzāk pavisam nedaudz pieaugot, taču pesimistiskā pasaules ekonomikas attīstības scenārijā iespējama arī deflācija gadā kopumā.

Varētu būt radies iespaids, ka šogad ekonomisko procesu vērotāji cieš no uzmācīgās idejas fenomena, visu laiku rakstot par vienu un to pašu tēmu. Ko lai dara, runājot par saimnieciskajām norisēm tuvāko mēnešu laikā, izšķirīga būs koronvīrusa pandēmijas turpmākā gaita, visam pārējam ir maza nozīme.

Ekonomikas atgūšanās no marta – aprīļa zemā punkta sākotnēji notika ļoti strauji. Piemēram, maijā reģistrēts visu laiku straujākais mazumtirdzniecības kāpums Eiropā. Taču tālāka atgūšanās būs vājāka. Bezdarba pieaugums ir bijis mērens, piemēram, Latvijā maijā tas sasniedza 2016. gada līmeni, varēja būt ļaunāk.

Taču bezdarbu samazināt tuvākajā nākotnē būs grūti, vairākas izteikti darba intensīvas nozares turpina darboties ar ļoti samazinātu jaudu.

Tam būs pašsaprotama ietekme uz inflāciju. Konkurence par darbiniekiem vēl ilgi būs vājāka nekā 2020. gada sākumā. Deflāciju veicina arī zemās izejvielu cenas. Gan Bloomberg, gan S&P izejvielu cenu indeksu līmenis ir vien apmēram puse no tā, kas  bija augsto cenu periodā pirms 2014. gada vidus. Latvijai globālais izejvielu cenu “komplekts” šobrīd ir izdevīgs. Vienīgā biržās tirgotā izejviela, ko eksportējam nozīmīgā daudzumā, ir kvieši. To cena turpina šūpoties jau vairākus gadus iecienītajā 175-200 eiro par tonnu diapazonā. Taču naftas cena ir ~2/3 no pērnā gada vidējā līmeņa, kad tā bija 64 dolāri par barelu, tā jau mēnesi svārstās tuvu 40 dolāru atzīmei pēc divkāršošanās no koronvīrusa krīzes zemākā punkta. Lētāki nekā pirms gada ir arī metāli.

Šobrīd uzmanības centrā ir epidēmijas otrā viļņa risks Baltijā un cituviet Eiropas Savienībā, kā arī pirmā viļņa turpināšanās ASV, kā arī jaunattīstības valstīs. Iespējams, ka pie mums nebūs viena liela otrā viļņa, bet būs vairāki mazāki kāpumi un kritumi. No tīri savtīga skatupunkta indivīdiem nav jēgas sevi ierobežot brīdī, kad inficēšanās risks ir ļoti zems. Taču vīruss šo modrības zudumu izmantos, iespējams, tas jau notiek. Savukārt jauno gadījumu skaitam pieaugot, cilvēki atkal mainīs uzvedību un bīstamās kaites izplatība tiks piebremzēta. Pēc brīža viss sāksies no jauna un tā līdz brīdim, kad būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana.

Igaunijā cenu līmenis jūnijā mēneša griezumā pieauga par 0,9%, kas ir ļoti liela mēneša inflācija jūnijam, taču izmaiņas gada griezumā palika mīnusu zonā (-1.0%). Provizoriskā gada inflācija Lietuvā jūnijā bija 0,8%, bet mēneša: 0,4%.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu