Pārgājiens Amatas upes senlejā no Melturu tilta līdz Veclauču tiltam — solīds kāju treniņš rūdītiem dabas draugiem, kurus vilina ekstrēmas meža takas un nebaida grūtības
Laiks turpina ritēt, un kājas turpina mani nest. Jau trešo gadu visu vasaru dalīšos savos atklājumos par ievērības cienīgiem pārgājienu maršrutiem Latvijā, šoreiz — tādiem, kas ved gar un apkārt ūdenstilpēm.
Lai jūs nemulsina tūristiskais nosaukums Amatas taka — esmu to izstaigājusi divas reizes (gan ziemā, gan vasarā) un, liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka nekā viegla tur nav. Krasā reljefa dēļ šis ir viens no izaicinošākajiem īso distanču pārgājieniem Latvijā. Taču arī viens no krāšņākajiem, jo pa ceļam Amatu var iepazīt no visām pusēm.
Ripojošo akmeņu krauja
Pēdējā gājienā pirms mēneša kopā ar draugiem bridām tai pāri, iesvētījām smalkos outdoor apavus dubļu vannās, lavierējām pa stāvām dolomīta nogāzēm, pieturoties pie krūmiem, — man uz pēdas pat trāpīja ripojošs galvas izmēra akmens. Tāpat apbrīnojām upes daili no 20 metrus augstā Zvārtes ieža, leģendārā Lustūža un citiem zināmiem skatpunktiem, baudījām bīstamus bezceļus un labiekārtotas taciņas, kā arī atpūtas pauzē peldējāmies. Raibi mums gāja!
Ziemā savukārt bez nūjām Amatas tuvumā nav ko rādīties. Dažiem par mani prātīgākiem biedriem pirmajā reizē līdzi bija «paņēmušās» radzes, ko aplikt zābakiem. Es gan, maksājot par savu muļķību, vairākkārt dabūju šļūkt uz dibena, jo visas taciņas bija ledus klātas. Kalnu un leju šajā posmā ir gana — iPhone pēcāk uzrādīja 68 pieveiktus stāvus, jo dažviet jāpārvar vairāk nekā 40 metru augstuma starpība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.