fbpx

Varbūt laiks Latvijai nacionalizēt azartspēles 5

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Edgars Klētnieks, datu analītiķis, Rasmuss Filips Geks, kritiskās domāšanas pasniedzējs
Print Friendly, PDF & Email

“Es neredzu, ka kādam ir fundamentāli cits viedoklis.” ­­Ralfs Nemiro, bijušais ekonomikas ministrs [1].

Azartspēles ir sabiedrības parazīts – tās iedzen atkarīgos parādu slazdos un degradē cilvēku. Diemžēl dažādu neirofizioloģisku [2] un socioekonomisku [3] iemeslu dēļ vienmēr būs cilvēki, kas azartspēļu dēļ kļūs atkarīgi. Labākais veids, kā šiem cilvēkiem palīdzēt, ir nevis pašreiz piedāvātā stingrā ierobežošana, bet azartspēļu nacionalizēšana.

Kā cīnīties ar azartspēlēm?

Kad mēs domājam par azartspēļu ierobežošanu, pastāv tikai trīs iespējami risinājumi:

  • Aizliegt azartspēles pavisam. Ukrainas un Krievijas pieredze liecina, ka klātienes azartspēļu aizliegums noved pie melnā tirgus uzplaukuma [4]. Cilvēki pārslēdzas uz nelegālām interneta spēlēm, kurām ir lielāks risks veicināt atkarību [5].
  • Stingrāk regulēt privāto azartspēļu tirgu. Šie ir papildus ierobežojumi, ko pašlaik apsver valdība. Lielākā daļa politiķu un ekspertu piekrīt, ka azartspēļu ierobežojumi Latvijā ilgstoši bija par vāju [6].
  • Nacionalizēt azartspēļu tirgu. Tikai valsts organizācijas (ar nelieliem izņēmumiem) drīkst piedāvāt azartspēļu pakalpojumus. Tās darbojas līdzīgi kā Latvijas Loto loteriju monopols.

Kā notiktu azartspēļu nacionalizēšana?

Tie būtu vairāki soļi. (1) Tiek pieņemts likums, ka tikai valsts īpašumā esošām organizācijām var piederēt spēļu zāles un legālās azartspēļu interneta lapas. (2) Privātiem azartspēļu uzņēmumiem ir pienākums pārtraukt pakalpojumu sniegšanu pārejas perioda laikā. (3) Tiek dibināta valsts kapitālsabiedrība, kas izvieto spēļu zāles noteiktās vietās un izveido interneta azartspēļu portālu. Lēmumi tiek pieņemti centralizēti valsts līmenī, nevis atsevišķās pašvaldībās. (4) Kapitālsabiedrība darbojas nevis ar mērķi gūt peļņu, bet ar mandātu piedāvāt azartspēļu pakalpojumus sociāli atbildīgā un atkarību neveicinošā veidā. (5) Visa uzņēmuma peļņa tiek izmantota azartspēļu sociālo seku novēršanai vai tiek ziedota labdarībai.

Protams, ka Latvijas “mākslas mecenāti” [7] pret šo vērstos gan Satversmes, gan Eiropas tiesās. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka šāds modelis nav tiesisks – azartspēļu monopolus (un to atvasinājumus) tiesas ir atzinušas tādās valstīs kā Somija, Vācija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija un Zviedrija [8].

Kāpēc nacionalizēšana ir labāka par gudru ierobežošanu?

Gan Finanšu ministrijas pamatnostādnēs [9], gan politiskajās diskusijās izskanējušas idejas par azartspēļu ierobežošanu. Pāris piemēru:

  • Regulēt tās valsts mērogā, nevis katrā pašvaldībā atsevišķi;
  • Automātu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam, palielināt minimālo automātu skaitu vienā zālē, kā arī nodokli par vienu automātu;
  • Aizliegt spēļu zālēs smēķēt un piedāvāt alkoholu par brīvu;
  • Ierobežot zāļu darba laiku;
  • Papildus finansējums organizācijām, kas atbalsta azartspēļu atkarībā nonākušos;
  • Iespēja ģimenes locekļiem vai psihologiem spēlētāju iekļaut vienotajā reģistrā;
  • Ierobežojumi, lai cīnītos pret noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju (AML).

Būsim godīgi – šīs ir labas idejas, kas palīdzēs ierobežot azartspēļu pieejamību, un, visticamāk, samazinās atkarīgo skaitu. Taču, mūsuprāt, pilnīga azartspēļu nacionalizēšana ir vēl labāka par šādu gudru regulēšanu četru galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nozare ienīst un aktīvi cīnās pret ierobežojumiem, jo tie apdraud viņu peļņu. Fakti nemelo – pēdējo 10 gadu laikā jaunu, uz atkarības mazināšanu vērstu ierobežojumu ieviešanu bremzēja tieši azartspēļu nozare [10]. Aizliedzot bezmaksas alkoholu, varam sagaidīt, ka “bizness” aktīvi meklēs, kā to apiet vai pilnvērtīgi neievērot (piemēram, alkohola cenas būs ļoti zemas vai radīsies “pērc 2 par 1 cenu” akcijas). Pat ja mēs spētu ieviest visu plānoto, Mārtiņam Bondaram šoreiz ir taisnība – mēs “nevaram pateikt, kas notiks pēc diviem mēnešiem no šodienas” [11]. Nākotnē radīsies jaunas, neparedzētas socioekonomiskas problēmas, kurām būs nepieciešami jauni ierobežojumi. Salīdzinoši – valsts azartspēļu monopols gan šos, gan nākotnes ierobežojumus varēs ieviest uzreiz, neejot cauri gadiem ilgam, dārgam likumdošanas procesam un netērējot resursus, lai vaktētu, vai “bizness” ierobežojumus ievēro.

Otrkārt, azartspēļu “bizness” pelna, maksājot par atkarības veicināšanu, bet valsts maksā par atkarības sekām. Viņi aktīvi izmanto trikus, lai spēlētājus zālēs noturētu – aiz tumšajiem logiem nevar noteikt laiku, alkohols ir viegli pieejams, tiek izmantoti gudri automātu algoritmi, kas rada azartu [12]. Pēc jauniem ierobežojumiem radīsies jauni, attapīgi “biznesa” triki. Latvijā azartspēļu uzņēmumi pelna 60 – 70 milj. eiro gadā [13]. Pētījumi liecina, ka ieņēmumi no atkarīgiem spēlētājiem veido 15% – 50% [14] – visvairāk tie nāk no spēļu automātiem, kas Latvijā veido 75% no visa tirgus [15].

No otras puses, azartspēļu atkarība iedzen cilvēkus depresijā, veicina alkohola atkarību, notrulina motivāciju, kā arī sagrauj viņu finanses ar parādu slogiem un ātro kredītu slazdiem[16]. Tas veicina cilvēku atrašanos ēnu ekonomikā, noziedzības palielināšanos, kā arī vardarbību ģimenē. Latvijā ap 80 000 cilvēku varētu ciest no azartspēlēm, tai skaitā 16 000 smagākajā pakāpē [17]. Mums, nevis azartspēļu “biznesam”, ir jāmaksā par atkarības sekām šiem cilvēkiem. Starptautiskie pētījumi vērtē, ka viena atkarīgā aprūpe un ārējās sekas sabiedrībai izmaksā no 2000 līdz 30 000 dolāru gadā [18].

Pat ja azartspēļu nozare maksā augstākus nodokļus, tie ne tuvu nenosedz šīs izmaksas. Salīdzinoši – valsts monopols visu azartspēļu peļņu var ieguldīt atkarības seku un cēloņu likvidēšanā. Piemēram, Somijas monopols ir ziedotājs dažādām labdarības organizācijām [19], un no savas azartspēļu peļņas velta 50% kultūrai un izglītībai, 40% sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei [20].

Treškārt, ļaut privātiem uzņēmējiem pelnīt uz cilvēku ciešanām ir neētiski. Pat ideālā pasaulē, kur azartspēles ir cieši regulētas, maksā ievērojami augstākus nodokļus, un kur Jānis Zuzāns viena mākslas muzeja vietā uzbūvē divus, mums joprojām nevajadzētu atļaut šādu uzņēmējdarbības formu. Šis nav nekāds komunisms, bet pragmatisms.

Azartspēles atrodas uzņēmējdarbības spektra sliktākajā galā – tām ir milzīgas sociālās izmaksas, taču tā piedāvāto pakalpojumu ieguvumi sabiedrībai ir minimāli. Nav svarīgi, cik darba vietu spēļu zāles nodrošina vai kāda ir nozares ekonomiskā ietekme.

Arī valsts monopols piedāvās darba vietas un saglabās iespējas tūristiem un gadījuma spēlētājiem iet uz spēļu zālēm. Ja pieauguši un atbildīgi cilvēki vēlas savu naudu zaudēt gadījuma spēlēs izklaidei, viņiem joprojām ir iespēja to darīt. Vienlaikus ar valsts monopolu uzlabojas mūsu iespējas novērst azartspēļu sekas un palīdzēt atkarīgajiem.

Ceturtkārt, iedomāsimies, kādas iespējas paveras tikai ar valsts monopolu.

  • Kā būtu, ja mēs līdzīgi Zviedrijas atbildības politikai (omsorgsplikt) aktīvi ziņotu apmeklētājiem, ka viņu azartspēļu lietošana sasniegusi riska robežu [21]? Tas nekad nenotiktu privātajā tirgū.
  • Kā būtu ar rehabilitācijas programmu, kur apmeklētājam ar daudz nospēlētas naudas ir iespēja daļu saņemt atpakaļ, ja viņš(-a) piekrīt apmeklēt valsts apmaksātu rehabilitāciju? Tas nekad nenotiktu privātajā tirgū.
  • Kā būtu, ja spēļu zālēs būtu norādīti palīdzības numuri, kur katru dienas stundu sertificēts psihologs viņus uzklausītu? Tas nekad nenotiktu privātajā tirgū.
  • Latvijas azartspēļu sektors ilgstoši tiek izmantots, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus [22]. Kā būtu, ja azartspēļu uzņēmumā būtu departaments, kas cīnītos pret naudas atmazgāšanu no laimestiem (AML)? Tas nekad nenotiktu privātajā tirgū.

Būsim atklāti. Pēdējos 30 gadus azartspēļu nozarei bija visas iespējas piedāvāt savus pakalpojumus sociāli atbildīgā veidā. Tā vietā, gaidot neizbēgamus ierobežojumus, nozare izvēlējās no Latvijas sabiedrības vismazāk aizsargātās grupas izsūkt pēc iespējas vairāk naudas bez jebkādām rūpēm par simtiem tūkstošu izpostīto dzīvju. Šādi uzņēmēji no mums nav pelnījuši nekādu labvēlību. Ja viņi ir tik labi uzņēmēji, lai izdomā, kā brīvajā tirgū sniegt citus pakalpojums, kas sabiedrībai rada vērtību.

Ko darīt ar melno tirgu?

Protams, svarīgi izvērtēt šāda lēmuma ietekmi uz nelegālām azartspēlēm internetā. Pašlaik tās veido ap 38% no Latvijas interaktīvo azartspēļu tirgus [23]. Ar šo problēmu saskaras arī citas valstis, kurās ir azartspēļu monopols, piemēram, Zviedrija un Somija [24].

Taču jāņem vērā vairākas lietas.

Pirmkārt, nav pamata uzskatīt, ka azartspēļu nacionalizēšana veicinās nelegālo azartspēļu izplatību. Latvijā jau tagad eksistē licencēti azartspēļu kazino internetā. Līdz ar to cilvēki, kas izvēlas spēlēt nelegālās azartspēles, to dara citu iemeslu dēļ – piemēram, pieejamo spēļu dēļ vai ar vēlmi slēpt savus ienākumus. Latvijas azartspēļu monopols var piedāvāt tiešsaistes kazino, kas ir līdzvērtīgs licencēto kazino pakalpojumu sniedzējiem, un nav pamata uzskatīt, ka cilvēki to nevēlētos izmantot. Piemēram, Somija šobrīd meklē veidus, kā savā tiešsaistes portālā piedāvāt tās pašas spēles, ko piedāvā nelegālie azartspēļu portāli [25].

Otrkārt, nelegālo azartspēļu portālus var ierobežot ar mērķtiecīgākām metodēm. Latvija no 2020. gada jau ieviesusi stingrāku kontroli – piemēram, uz uzņēmumu kontiem tiek bloķēti banku maksājumi, un pastiprināta uzraudzība tiek pievērsta arī maksājumiem caur Revolut vai Paypal (par noteikumu neievērošanu bankas var sodīt) [26]. Taisnība, ka pilnībā novērst iespēju spēlēt azartspēles internetā mēs nevaram, taču apgalvojums, ka visi cilvēki vienmēr atradīs veidu, kā šo pakalpojumu izmantot, neiztur kritiku. Jebkādi stingri ierobežojumi labākajā gadījumā daļu attur no spēlēšanas, un sliktākajā novirza uz legālo azartspēļu tirgu.

Treškārt, stingri ierobežojot melno tirgu, atkarīgiem cilvēkiem būs pieejamas labākas alternatīvas. Privātā azartspēļu tirgū ir interneta portāli, kuru mērķis ir identisks spēļu zālēm – tās mēģina cilvēkus maksimāli ilgi noturēt pie ekrāniem un iedrošina nospēlēt pēc iespējas vairāk naudas. Taču valsts monopolā mēs varam izmantot gan labprātīgus ierobežojumus, gan dažādus atgādinājumus, kas cilvēkus attur no ilgstošas spēlēšanas. Līdz ar to mēs cilvēkiem piedāvājam legālu alternatīvu, kas nav vērsta uz atkarības veicināšanu un no kuras gūtā peļņa tiek novirzīta atkarīgo rehabilitācijai un labdarībai.

Ceturtkārt, pat ja melno tirgu uzvarēt nav iespējams, tas pastāvēs gan privātajā, gan nacionalizētā tirgū. Jautājums ir – kurš no variantiem ir sliktāks? Ierobežotā privātā tirgū cilvēki cieš no melnā tirgus un azartspēļu “bizness” reizē pelna. Arī valsts monopolā cilvēki cieš no melnā tirgus, bet šoreiz nevis kāds kļūst par miljonāru, bet valstij ir vairāk līdzekļu, lai palīdzētu atkarīgajiem.

Azartspēles nav godīgs bizness. Tā ir legalizēta Latvijas sabiedrības izmantošana. Mēs neesam ieinteresēti šāda “biznesa” produktivitātē vai peļņā, un individuāliem uzņēmējiem nav tiesību kļūt bagātiem uz sabiedrības nabadzīgāko un vismazāk aizsargāto cilvēku rēķina. Valsts azartspēļu monopols ir vienīgais veids, kā mēs varam piedāvāt cilvēkiem azartspēles sociāli atbildīgā veidā un efektīvi novērst azartspēļu atkarības radītās sekas.

 

Atsauces:

[1] Ralfs Nemiro deminsionēja pēc tam, kad zaudēja pielaidi valsts noslēpumam. Avots: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/diskusija-azartspelu-bizness-latvija.-vai-pec-arkartas-situacija.a130696/

[2] Clark L, Averbeck B, Payer D, Sescousse G, Winstanley CA, Xue G. Pathological choice: the neuroscience of gambling and gambling addiction. J Neurosci. 2013;33(45):17617‐17623. doi:10.1523/JNEUROSCI.3231-13.2013

[3] Castrén S, Kontto J, Alho H, Salonen AH. The relationship between gambling expenditure, socio-demographics, health-related correlates and gambling behaviour-a cross-sectional population-based survey in Finland. Addiction. 2018;113(1):91-106. doi:10.1111/add.13929

[4] Finanšu ministrija. Pielikums Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2019.-2026.gadam, “Esošās situācijas vispārīgs raksturojums”. https://www.fm.gov.lv/files/tiesibuakti/FMpamnp_030119.docx

[5] Binde, 2011 Binde, P. (2011). What are the most harmful forms of gambling? Analyzing problem gambling prevalence surveys. CEFOS Working Papers, 12. Retrieved from https://gupea.ub.gu.se/bitstream/2077/26165/1/gupea_2077_26165_1.pdf [Google Scholar], p.21

[6] https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/diskusija-azartspelu-bizness-latvija.-vai-pec-arkartas-situacija.a130696/

[7] https://www.instagram.com/makslas_mecenats/

[8] https://helda.helsinki.fi/bitstream/handle/10138/44792/Nikkinen_Global_Regulation_of_Gambling.pdf?sequence=6

[9] Finanšu ministrija. Pielikums Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2019.-2026.gadam, “Esošās situācijas vispārīgs raksturojums”. https://www.fm.gov.lv/files/tiesibuakti/FMpamnp_030119.docx

[10] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/de-facto-atklaj-kapec-latvija-nav-likuma-kas-pasarga-no-azartspelem-atkarigos.a277398/

[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jahta-un-projekts-sanktpeterburga–par-ko-jasamaksa-bijusajiem-krajbankas-valdes-locekliem.a358337/

[12] https://listverse.com/2010/02/09/10-tricks-casinos-use-on-you/

[13] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/azartspelu-nozare-plano-prasit-speletajiem-zaudejumu-un-pavadita-laika-griestus.a334359/

[14] https://prism.ucalgary.ca/bitstream/handle/1880/51141/Williams_AGRI2016_What_Proportion_of_Gambling_Revenue_is_Derived_from_PG.pdf;jsessionid=3212EBB5510694E319C7C1109E9FEF57?sequence=18

[15] Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati par 2019. gadu.

[16] https://www.researchgate.net/publication/228352378_The_Social_and_Economic_Impacts_of_Gambling

[17] https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf

[18] Lai gan šim aprēķinam ir dažādas metodoloģiskas problēmas, tomēr tie ir labākie pieejamie empīriskie dati. https://www.researchgate.net/publication/304609368_Social_and_Economic_Impacts_of_Gambling/link/5b55362e45851507a7c035da/download

[19] https://www.helsinkitimes.fi/207-themes/player-one/16329-how-finland-s-state-led-gambling-sector-unintentional-creating-a-global-model.html

[20] https://www.jpost.com/special-content/the-finnish-casino-industry-in-numbers-614961?fbclid=IwAR1Sxw-77f5rxjT8YjWznVcnYv_nyqrUdAhXfgelTD-B4FP-HmzuTLyr6is

[21] https://journals.sagepub.com/doi/full/10.1177/1455072518802492

[22] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/regularo-azartspelu-laimetaju-muitas-uzraugu-vinokurovu-atstadina-no-amata.a278905/

[23] https://www.la.lv/blokes-nelicencetas-azartspeles-interneta

[24] https://nordicwelfare.org/en/nyheter/gambling-in-the-nordic-countries/

[25] https://helda.helsinki.fi/bitstream/handle/10138/44792/Nikkinen_Global_Regulation_of_Gambling.pdf?sequence=6

[26] https://www.la.lv/blokes-nelicencetas-azartspeles-interneta

Komentāri (5)

lindab456 22.06.2020. 09.53

Ļoti labs, pamatots un īstā brīdī raksts, bet vai tajā ieklausīsies?
Divi būtiski argumenti pret privātu azartspēļu biznesu: 1) Azartspēļu naudas ieplūšana politikā – tendence, kas nav apturama un ierobežojama, jo varas paplašināšana ir šī biznesa nosacījums;
2) Ar morāles jautājumiem saistītas naudas ienākšana kultūrā, kultūras funkcionēšanas nodrošināšanā – tas ir degradejoši kā kultūras radītājiem, tā nacionālai kultūrai kā tādai. Lai arī ko neteiktu, no tā nav iespējams norobežoties, ar to nevar lepoties – tas ir postošs process, kas grauj identitāti, pašapziņu un morālo pamatu.

+1
0
Atbildēt

1

    Jānis Lakijs > lindab456 22.06.2020. 13.32

    “Ar morāles jautājumiem saistītas naudas ienākšana kultūrā, kultūras funkcionēšanas nodrošināšanā – tas ir degradejoši kā kultūras radītājiem, tā nacionālai kultūrai kā tādai.”

    Gribat teikt, ka “nacionalizētās” spēļu zāles būs bezpeļņas organizācijas? Vai arī to peļņa nu pavisam noteikti “neienāks kultūrā”?

    0
    0
    Atbildēt

    2

    lindab456 > Jānis Lakijs 23.06.2020. 04.36

    Gribu teikt, ka ritenis nav jāizgudro – azartspēļu biznesa nauda politikā un kultūrā nevar būt ar pozitīvu zīmi. Pat ja ir kādi ieguvumi, kopumā šī azartspēļu – politikas un kultūras savienība sabiedrībai nes zaudējumus.
    Atkarību nauda pati par sevi ir amorāla, bet savienībā ar politiku un kultūru tā ir bīstama un degradējoša. Bez tam, atkarību nauda nevar nodrošināt procesu, tā ir neparedzama. Nešķiet pareizi uz spēļu naudas būvēt kādu kultūras segmentu attīstību vai mākslinieku radošo karjeru vai nacionālas nozīmes projektus.
    Kas attiecas uz izvēli starp privāto biznesu vai valsts monopolu, loģiski šķiet minētie citu valstu piemēri un,vismaz uz papīra, autoru piedāvātais modelis, kas paredz visu peļņu novirzīt azartspēļu radīto un izraisošo seku mazināšanai – “atkarības seku un cēloņu likvidēšanā,” ko nevar izdarīt privātais.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > Jānis Lakijs 23.06.2020. 14.45

    Elementāri. Padumjā miliča Lukstiņa jau 30 gadus kopā ar pērkamiem politiķiem un ierēdņiem, slauktais CSDD, kur apgrozīti desmitiem miljonu, ir bezpeļņas uzņēmums.

    0
    0
    Atbildēt

    0

altinyildiz 21.06.2020. 10.10

“Es neredzu, ka kādam ir fundamentāli cits viedoklis.” ­­Ralfs Nemiro, bijušais ekonomikas ministrs”
——————–
Apbrīnojams ir bijušā ministra naivums. Vai tiešām viņam nepieleca, ka centieni pārtraukt Dombrovska, Kampara, Pavļuta, Ašrādema, Pūces un kriminālo firmu OIK rūpalu, viņam laupīja pielaidi valsts noslēpumiem? Azartspēļu firmas, kas atņem naivo pilsonīšu aldziņas, ir to pašu, iepriekš minēto izdzimteņu “stipendiju” maksātājas.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort