Studijas Banga jaunieši. Foto — Reinis Hofmanis
Jaunieši no studijas Banga stāsta, kāpēc aizrāvušies ar folkloru. Un vēl viņi zina, kā pa īstam nosvinēt Jāņus
Koši, enerģiski un līksmi jauniešu folkloras studijas Banga dalībnieki noskrien pa kultūras un tautas mākslas centra Ritums kāpnēm. Ierastā ielīgošanas pasākuma vietā šogad koncertu filmē un tas būs skatāms virtuāli. Bariņš sastājas aplī, lai zaļajā mauriņā uzņemtu kopbildi. Saitītē skraida trusis, spīd vakara saule, uz filmēšanos viena pēc otras turpina nākt citas folkloras kopas. Bangas dalībnieki nav uz mutes krituši un apdziedot par kavēšanos pavelk uz zoba gan Vilkačus, gan Skandiniekus.
Laika sarunai nav daudz — pa ceļam uz koncertu Ogrē jaunajiem folkloristiem vēl jāpaspēj nopeldēties. Jauniešu balsis skan skaļi un aizrautīgi, viņu pēc seno baltu un lībiešu paraugiem darinātie tērpi ir krāšņi un bagātīgi. «Gandrīz visi grupas dalībnieki ir folkloras praktiķu bērni. Mūsu vecāki savulaik apguva zināšanas no grāmatām, tās kalpoja kā protests pret sistēmu. Šī pieredze mūs nenoliedzami ir veidojusi, un mēs pie folkloras esam atgriezušies. Taču tradīcijas pieņemam ne kā vispārīgas un pašsaprotamas, bet tās analizējam un pārvērtējam. Mītiskajā pasaules uzskatā esam atraduši kaut ko laikmetīgu, neizsīkstošu filozofiju, un ar to arī strādājam,» stāsta Ilga Vālodze Ābele. Viņa ir Bangas procesu virzītāja, taču nelabprāt sauc sevi par vadītāju. Grupā valda demokrātija, un visu viedokļi un līdzdalība ir vienlīdz svarīgi.
