Jāņa Macāna mājās pie Lubāna ezera nekad netrūkst zivju. Senči zvejojuši kopš akmens laikmeta, apgalvo saimnieki, taču Jāņu svinēšanu pēc padomju gadiem viņiem nācies atdzīvināt
Ir vieta Latvijā, kur tradicionāls Jāņu ēdiens ir sātīga zivju zupa. Nē, tas nav kāds no zvejniekciemiem jūras malā, kā varētu iedomāties. Lubāna krasta ciems Īdeņa Latgalē aiz Varakļāniem, protams, nav pazīstams ar tādu slavenu recepti kā Marseļa ar savu bouillabaisse. Īdeņā zupu viesiem vāra no Lubāna ezera zivīm. Kādas tajā dienā noķertas, tādas arī liekot katlā. Kartupelis, burkāns, dilles, lociņi… Galvenais — zivīm jābūt daudz un svaigām. Lai savārās kārtīgs buljons, lai virai ir intensīva smarža. Vecas Īdeņas saimnieces vēl gatavo zivju zupu pienā, kas vid-zemniekiem liktos neiespējama kombinācija. Bet zvejnieki zupu ezermalā mēdzot vārīt arī Lubāna ūdenī, dezinfekcijai piešaudami šļuciņu grādīgā un iemērkdami kvēlojošu ugunskura pagali.
Jūrmalciemos, kad ir lielas vētras, svaigas zivis var būt deficīts. Īdeņā tāda situācija nav iedomājama. Zveja ar laivu šajā Lubāna krastā šogad atļauta no 16. jūnija, bet tepat taču ir Nagļu zivju dīķi, ornitologu vidū slaveni kā putnu pulcēšanās vietas! Jānis Macāns, kura pagalmā iebraucam dažas dienas pirms zvejas sezonas sākuma, tobrīd izceļ no savas kūpinātavas milzīgas karpas. Ikri uzlikti uz zivju plētnēm, sulīgā gaļa vēl čurkst. Saimniece Anna karpu izcepusi krāsnī ar sāli un pipariem, turpat uz pannas sabērusi pērnā ķirbja kubiņus. Mēli var norīt!
Pirmsjāņi Macāniem ir karstākais darba laiks. Jāņem ārā vecie tīkli no privātajiem dīķiem, jākārto sēta, pamazām jākrauj divi ugunskuri. Tas, kurš kalniņā pie mājas, tieši apspīd dārzu, tāpēc vagām jābūt glīti izravētām, lai jāņubērni neaplīgo. Anna, kas Īdeņā ieprecējās 1984. gadā no blakus ciema Nagļiem, stāsta, ka viņas padomjlaiku bērnības atmiņās Jāņi diemžēl saistījās ar vecu autoriepu dedzināšanu. Līgotāji nāca mājās melnām mutēm.
Līdzīgi gājis arī vīram Īdeņā, kur ugunskurs vismaz kūpējis bijušajā pilskalnā. «Sākām veidot savus Jāņus, jo mums ir Jānis mājās,» Anna smaida. Lai gan svin tikai ar savējiem, svētki izvēršoties lielākie visā ciemā, ar dziedāšanu un dejošanu līdz rītausmai. Sieru sasien kaimiņiene, kam ir 17 govis, bet alu uztaisa cits kaimiņš. Puķes vāzēm saplūks meita Aija, kas būs atbraukusi ciemos no Somijas, studē doktorantūrā Gēteborgas Universitātē Zviedrijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.