Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka, liecina skolotāju aptaujas rezultāti Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījumā (TALIS).
Lai kļūtu par zināšanām bagātu sabiedrību, ir nepieciešami zinoši un profesionāli skolotāji. Jaunveidojamā profesionālā bakalaura studiju programmā Skolotājs ar 12 apakšprogrammām piecās mācību jomās, tai skaitā, Dabaszinātnes, Matemātika, Sociālā un pilsoniskā, Tehnoloģijas, Valodas, ir elastīga iespēja studējošiem paplašināt kvalifikāciju, kas ļaus viņiem īstenot pilnas slodzes darbu. Jaunā programma kopumā piedāvā 102 izvēles.
Svarīga sasaiste ar darba devējiem
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD, 2018) veiktā pētījuma dati liecina, ka skolotāja profesija bijusi pirmā karjeras izvēle 74% Latvijas skolotāju un 67% skolotāju OECD valstīs, kas apliecina nepieciešamību pēc integrētās pieejas skolotāju izglītībā, piedāvājot apgūt skolotāja profesiju jau pēc vidusskolas beigšanas. Atbildot uz jautājumu par to, kādu iemeslu dēļ viņi izvēlējās šo profesiju, vismaz 93% Latvijas skolotāju apgalvojuši, ka šo profesiju izvēlējušies, lai sekmētu bērnu attīstību vai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Tādejādi darba devēji un nozaru organizācijas arī turpmāk tiks iesaistīti studiju programmas pilnveidē, ņemot vērā darba tirgus un nozares attīstības tendences.
Pirmkārt, jaunās studiju programmas prakses un studiju kursu īstenošana sadarbībā ar darba devējiem ir daļa no kvalitātes nodrošināšanas būtiskām sastāvdaļām. Jau pēc pirmās prakses skolā studentiem ir iespēja uzsākt darbu skolā nepilnā slodzē, bet pēc studiju beigām absolventiem ir iespēja turpināt savu profesionālo darbību izglītības iestādēs. Līdz ar to arī darba devēji ir ieinteresēti veidot sadarbību, lai piesaistītu jaunus skolotājus.
Otrkārt, noslēguma pārbaudījumos profesionālo studiju noslēguma pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs un vairāk nekā puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji. Rezultātā darba devējiem ir iespēja ne tikai piesaistīt jaunos skolotājus savās izglītības iestādēs, bet arī līdzdarboties, piedaloties valsts pārbaudījumu komisijas darbā, izvērtējot studentu profesionālo darbību un kompetenci, tādējādi uzņemoties līdzatbildību par jauno speciālistu izglītību un profesionālās kompetences izvērtēšanu.
Vajadzība piesaistīt skolotāja profesijai labākos iespējamos profesionāļus pieaug ar katru dienu, īpaši izglītības reformas jaunā satura kontekstā. Tāpēc ir svarīgi, lai programmās būtu pietiekami daudz augstas kvalitātes pretendentu un lai uzņemšanas procesā būtu iespēja izvēlēties skolotāja karjerai piemērotus kandidātus, kuri pēc studiju beigšanas sniegtu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas cilvēkkapitāla un tautsaimniecības attīstībā.
Eiropas vienotas augstākās izglītības telpas jeb Boloņas procesa veidošanās kontekstā īpaši pēdējos gados tiek uzsvērta skolotāju izglītības kvalitātes nozīme augstākās izglītības sistēmās, atzīstot skolotāju lomu, izglītojot Eiropas nākamās paaudzes. Ņemot vērā šo atbildību, ne tikai vairākās valstīs tiek paaugstinātas prasības uzņemšanai skolotāja studiju programmās, pievēršot uzmanību gan akadēmiskajiem sasniegumiem, gan motivācijai un skolotāja profesijā nepieciešamo pamatprasmju attīstības līmenim, bet arī jaunveidotajai programmai.
Jāmeklē sava “veiksmes formula”
Jaunās programmas izstrādē tika analizētas katras mācību jomas priekšmetu skolotāju izglītības programmas un pieredze skolotāju izglītībā Eiropas (Austrijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Somijas, Vācijas un Zviedrijas) un pasaules valstīs (Kanādas, ASV). Kopumā var secināt, ka Eiropas augstskolās skolotāju izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī kvalifikāciju ieguvē ir ļoti liela dažādība, bet precīzi tieši tādas studiju programmas nav, jo pārsvarā programmas piedāvā tikai ļoti šauras un stingri definētas izvēles iespējas. Skolotāju programmu daudzveidība pasaulē netieši norāda, ka Latvijā pašiem jābalstās savā pieredzē un jāveido savas programmas.
Profesionālā bakalaura studiju programma Skolotājs ir izstrādāta, izvērtējot Latvijas situāciju un vajadzības skolotāju izglītībā. Topošās skolotāju izglītības programmas saturs un apjoms ir pietiekami, lai iegūtu skolotāja kvalifikāciju un apgūtu viena vai vairāku priekšmetu saturu un mācību metodiku atbilstīgi valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
Visu jomu skolotāja apakšprogrammas veidotas atbilstoši Latvijas izglītības reformā plānotajai kompetenču/lietpratības pieejai mācību saturam un īstenošanai, atbilstoši vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības saturā ietvertajām jomām, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģiju jomai, kurā ietilpst mācību priekšmeti dizains un tehnoloģijas, datorika, inženierzinības un Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām izmaiņām izglītības satura organizēšanā sociālajā un pilsoniskajā jomā. Ir nepieciešamība izglītot skolotājus, kuri varētu mācīt nevis atsevišķu sociālo zinātņu vai vēstures mācību priekšmetu, bet integrētu priekšmetu sociālās zinības un vēsture pamatskolā vai sociālās zinātnes un vēsture vidusskolā.
Tie būs skolotāji, kas orientēsies vēstures, ekonomikas, psiholoģijas, ētikas, tiesību, politikas, socioloģijas un demogrāfijas jautājumos un spēs mācīt integrēti, izmantojot interaktīvās mācību metodes, attīstot specifiskās un caurviju prasmes.
Pedagogu darba tirgus specifika un pārmaiņu dinamika ir saistīta ar daudziem faktoriem (demogrāfisko, ekonomisko, sociālo, tiesisko). Šīm izmaiņām programmā atbilst elastības princips – programma ir veidota tā, lai studenti iegūtu paplašinātu kvalifikāciju, kas ļaus viņiem īstenot pilnas slodzes darbu. Turklāt, iegūstot skolotāja kvalifikāciju, absolventiem būs iespēja paralēli darbam atgriezties universitātē un klausītāja statusā apgūt satura un metodikas studiju kursus, lai paaugstinātu kompetenci savā apgūtajā mācību jomā vai apgūt jaunu kompetenci radniecīgajā mācību jomā.
Komentāri (3)
kristaps_otersons 15.06.2020. 14.24
Sveiki! Šis raksts un Jura Cālīša intervijā paustais, manuprāt, nav gluži vienā maisā, kaut arī vienā istabā liekams.
Šeit taču pa plauktiem izskaidrots, kas ir tā programma, uz kuru nesen no daudziem reklāmas stabiem aicināja, lai relatīvi īsā laikā iegūtu jaunu profesiju, mainītu savu dzīvi un kā pedagogi ietekmētu daudzas citas. Un paskaidrots, ka jaunajiem skolotājiem būs iespēja studiju procesā sagatavoties darbam tā, lai tie spētu radoši mācīt radošas personības – kā to savukārt noteikti vēlas J. Cālītis un daudzi citi. Ne gluži viss, bet daudz jau ir pašu rokās, un šī ir viena no iespējām – arī tiem vecākiem, kas secinājuši, ka “kārtības nav un es varētu labāk”. Ziņots, ka pieteikušos skaits ir krietni lielāks par iespējām – 600 uz 100 vietām, kas taču ir laba ziņa.
J. Cālītis norāda uz iespējām, ko attālinātas mācības paver bērniem ar noteiktu raksturu (“lēnākām zivtiņām, ne haizivīm”). Tā kā attālinātu mācību metodes skolās acīmredzot būs uz palikšanu, tad Indras Odiņas aicinātie jaunie skolotāji, jādomā, studiju laikā par to daudz uzzinās un diskutēs. Tātad būs gatavi uzlabot izglītības kvalitāti dažādos apstākļos.
1
Sskaisle > kristaps_otersons 15.06.2020. 16.49
Jūs Kristap laikam ļoti jauns vīrietis esiet.
Tā spriežu, jo rakstiet ļoti naivi.
Lūk, es esmu nobriedis cilvēks un varu jums zvērēt , ka tā kā raksta šī kundze – tā rakstīja okupacijas laikos un tā raksta pēdējos 30 gadus – mūsu brīvestības gadus – proti – NEKAS LABS !!!! nav tādā apgalvojuma formā. Visu laiku!!! ir šie lozungi – mēs veidosim nākotnes cilvēku, mēs organizēsim zināšanu un prasmju apguvi, mēs to un mēs šito un mēs tik tiem runātājiem = maksājam – skrien laiks, mainās paaudzes , mainās valsts iekārtas, bet mums tik sola un ir kas tic – kā jūs piemēram
0
Sskaisle 12.06.2020. 10.02
Apželiņ autorīt, vispirms izlasiet taču žurnālu IR – par kādu zināšanām bagātu sabiedrību jūs runājiet – Debess Visusvētā – kur tā ir?
Lūk, šai numurā Cālītis saka, ka vecāki beidzot ieraudzījuši mācību programmu absurdumu un to tā vairs neatstās . Nu cik naivs cilvēks var būt. Ministrija ar pašu šuplinsku kā karognesēju drīzāk betonu grauzīs, nevis komunicēs ar sabiedrību – to uzklausīs – tā ir bijis un tā būs
Godīgi – izlasīju, ko rakstiet – tā pļāpāšana – bez rīcības, bez rezulāta – nu cik var – visu to pašu rakstīja pirms 30 un 20 gadiem , kad vēl strādāju par skolotāju –
Varas elitei vajadzīga dumja, pasīva, sašķelta un nabadzīga sabiedrība
Tāpēc miljoni tiek maksāti par samantas tīnas milzu lūpām, bet debilizēta kultūra tiek barota iekšā devās – ļoti mazās devās, bet nu vismaz
lūk
0