Kokaudzētavas Bulduri uzplaukums sākās grūtos laikos 1999. gadā, kad apzaļumošanas uzņēmumam JLD ļoti trūka stādu, bet toreizējam Bulduru Dārzkopības tehnikumam trūka līdzekļu savas stādaudzētavas uzturēšanai. Apvienojot spēkus, abas puses izrādījās ieguvējas
Jūnija sākums, diena karsta kā čuguna panna, un pamalē draudīgi briest negaisa mākoņi, bet kokaudzētavas Bulduri stādu laukumā cilvēki spieto kā bites. Aktīvais stādīšanas laiks nebeigsies līdz Jāņiem. Uz kases kiosku tiek stumtas stādiem piekrautas pirkumu ķerras. Tajās smaržo ziedoši ceriņi, acis priecē ziemciešu un vasaras puķu raibās sejiņas, bet viskrāšņāk izskatās rododendru stādi. «Tie jums šobrīd ir skaistākie,» norādu kokaudzētavas vadītājam Kasparam Vēverim. «Nē, visskaistākās puķes ir mūsu darbinieces!» skaļi paziņo Kaspars, sirsnīgi uzsmaidot kolēģei.
Gandrīz visi apzaļumošanas uzņēmuma SIA JLD un kokaudzētavas Bulduri darbinieki ir absolvējuši Bulduru Dārzkopības vidusskolu jeb agrāko tehnikumu. Visi ir dārznieki «no kaula». Arī kokaudzētavas vadītājs Kaspars Vēveris un uzņēmuma īpašnieks Jānis Lūsis ir «buldurieši» jeb, atsaucoties uz biežāko pārteikšanos, izrunājot Bulduru nosaukumu, viņi ir īsti «dulburi»! Aizņemtības dēļ īpašnieks Jānis Lūsis nepaspēj nofotografēties žurnālam.
Karstās sezonas laikā darbinieki šeit uzdevumus nešķiro: gan kopj un laista stādus, gan konsultē pircējus. Ātri ievēroju, ka kolektīva attiecības ir neparasti sirsnīgas. Grūti uzminēt, kurš šeit ir priekšnieks, kurš padotais. «Droši vien to var teikt par jebkuru profesiju, bet dārzniecībā nevar strādāt, ja nemīl šo darbu, jo tas nav no vieglākajiem,» spriež Kaspars Vēveris.
Roku rokā ar skolu
Pabeidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu (mūsdienās vidusskolu), Jānis Lūsis trauksmainajos deviņdesmitajos nodibināja savu dārzu ierīkošanas un pilsētvides apzaļumošanas uzņēmumu JLD, taču drīz atdūrās pret negaidītu problēmu — Latvijā akūti trūka stādu. «Konteinerstādu gandrīz vispār nebija, stādu sortiments un skaits audzētavās bija nepietiekams. Nevarēju piepildīt klientu sapņus, realizēt savas dārzu ierīkošanas idejas. Jaunam uzņēmumam šāda nevarība varēja izrādīties liktenīga. Sapratu, ka stādi jāaudzē pašam,» stāsta Lūsis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.