Reflektanti stāv garā rindā pie Latvijas Universitātes, lai iesniegtu dokumentus pamatstudijām. Foto: Evija Trifanova, LETA.
#GribuStudēt kampaņa ir sadzirdēta un būtība ir saprotama - studentiem nevajadzētu žonglēt mācības ar darbu, lai varētu izdzīvot. Ir pienācis laiks runāt par šīs problēmas cēloni - zīmīga valsts naudas daļa tiek "nodedzināta" budžeta vietās, maksājot par nekvalitatīvu izglītību studentiem, kam trūkst motivācijas vai kuri par izglītību var samaksāt paši. Tāpēc labākais, ko studentiem tagad var piedāvāt, ir "pelmeņu pabalsti" vai neizdevīgi bankas kredīti. Tā vietā - budžeta vietas jālikvidē un jāaizvieto ar viegli pieejamiem, valsts izsniegtiem aizdevumiem, kas nav piesaistīti konkrētai augstskolai. Tādā veidā mēs atbalstīsim motivētus studentus un liksim augstskolām uzlabot programmas.
Kādas tagad ir problēmas?
Par aktuālām problēmām Latvijas augstākās izglītības sistēmā rakstīts daudz. Tam rakstu sēriju veltījusi Latvijas Banka 2017. gadā [1], IZM pasūtījusi vairākus pētījumus [2], publicēts arī daudz viedokļrakstu. Visbiežāk uzsvērtās problēmas ir pārāk lielais augstskolu skaits, kvalitatīvu studiju programmu trūkums un vāja augstskolu pārvaldība. Var novērot pakāpeniskus, bet ne ambiciozus centienus tās risināt, piemēram, apvienojot RPIVA ar LU vai veidojot augstskolu padomes.