Bez prasmju pilnveidošanas nav iedomājama nākotne • IR.lv

Bez prasmju pilnveidošanas nav iedomājama nākotne

7
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Evija Celma, IT Izglītības fonda - Start(IT) izpilddirektore

Digitālās prasmes – šis vārdu salikums liekas tik pašsaprotams, ka dažreiz pat kaitina, ka par to atkal ir jārunā. Tas nav tāpēc, ka esmu programmētāja vai perfekti pārvaldu dažādas tehnoloģijas. Covid-19 laiks licis saprast, ka dažiem tik elementārā Google Hangouts, MS Teams zvani vai WhatsApp lietošana interneta pārlūkā ir jaunas prasmes, kas jāapgūst un prasa laiku. Tieši šā iemesla dēļ man ļoti patīk vadīt IT Izglītības fondu Start(IT), kas strādā, lai skolās un ikvienam būtu iespēja apgūt nākotnes prasmes. Tas ir daudz svarīgāk par nākotnes profesiju apguvi, jo par to, vai viena vai cita profesija pastāvēs, mēs varam tikai spekulēt.

Ikdienā mēs redzam aizvien jaunas profesijas. Jau tagad uzņēmumos tiek meklēti inovāciju vadītāji, mākslīgā intelekta, lietu interneta eksperti, dronu operatori. Sagaidāms, ka nākotnē būs vēl citas jaunas un interesantas profesijas, piemēram, kripto detaktīvs, kas izmeklēs nelikumīgi notikušos darījumus digitālā vidē, bet digitālais arheologs būs programmētājs, kas pētīs sen aizmirstas videospēles un centīsies atrast kaut ko aizmirstu kodā, ko varētu izmantot. Tāpēc esmu pārliecināta – ja cilvēks strādā darbu, kas ne visai apmierina, sevi ir jāpilnveido, lai nonāktu apstākļos un vidē, kuru vēlies redzēt un piedzīvot.

Visas nākotnes profesijas mēs nevaram paredzēt, tāpēc ikvienam ir jāpilnveido savas zināšanas neatkarīgi no cilvēka profesijas.

Pati esmu ieguvusi politoloģijas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Studiju laikā būtu novērtējusi, ja būtu bijis obligātais kurss, kurā jāapgūst pamata IT prasmes, iespējams, pat pamata programmēšanas prasmes (ASV un Kanādā ir augstskolas, kur IT prasmes ir jāapgūst visos studiju kursos). Toties kopš tā laika esmu savā tempā un sev brīvā laikā apguvusi dažas prasmes, ko iesaku arī citiem.

Pirmkārt, iesaku apgūt mākslīgā intelekta (MI) pamatus. Daži MI salīdzina ar elektrību, citi ar automašīnu izgudrošanu. Mūsu ikdienu MI jau ietekmē, un nākotnē tā loma tikai palielināsies. Vai zināt, kā tiek izvēlētas nākamās dziesmas rekomendācijas lietotnē Spotify? Vai zināt, kādu lomu MI tajā spēlē? No maija sākuma MI kurss Elements of AI, kura veidotāji ir Helsinku Univesitāte un tehnoloģiju uzņēmums Reaktor, ir pieejams ikvienam arī latviešu valodā. Kurss sniedz ieskatu MI pamatos un palīdz attīstīt nepieciešamās iemaņas darbam ar MI. Bezmaksas Elements of AI tiešsaistes kursu apguvu angļu valodā, līdz ar to varu apliecināt, ka kursa saturs ir vērtīgs. Turklāt tā izpildei nav nepieciešamas programmēšanas vai augstākās matemātikas zināšanas. Start(IT) strādā pie tā, lai Latvijā kursam reģistrētos 1% Latvijas iedzīvotāju un mēs pārspētu tādas valstis kā Zviedrija, Somija un Igaunija, kurām attiecīgais kurss lokālās valodās jau pieejams kādu laiku.

Otrkārt, iesaku apgūt programmēšanas valodas pamatus. Pirms vairāk nekā 10 gadiem es apguvu Ruby programmēšanas valodas pamatus. Liels bija prieks, kad skatījos sevis uzprogrammēto blogu. Programmēšana nav domāta tikai puišiem. Programmēšana nav kaut kas ļoti garlaicīgs. Patiesībā, lai kļūtu par labu programmētāju, kas saņem labu algojumu, ko var redzēt jebkurā darba piedāvājumu sludinājumu portālā, cilvēkam ir jābūt ļoti kreatīvam un jābūt labām zināšanām matemātikā, dabaszinātnēs un sociālajās zinātnēs, kā arī jābūt labām komunikācijas prasmēm. Programmēšanas prasmju apvienošana ar citas profesijas prasmēm ir pat ļoti vēlama. Piemēram, jurists un programmētājs ir tikai viena no iespējamām izcilām kombinācijām. Start(IT) Java video lekcijās ikviens var apgūt programmēšanas pamatus latviešu valodā, vienlaikus ir tik daudz citu iespēju, kur to izdarīt bezmaksas, piemēram, www.bootcamp.lv.

Treškārt, iesaku apgūt datorzinātņu pamatus. Lai gan vārdu salikums datorzinātnes nav no pievilcīgākajiem vārdu salikumiem (es droši vien to sauktu – ievads IT), tomēr izpratnei par šo nozari ir jābūt ikvienam. Ja vēl pirms kāda laika likās, ka vēl kādus 5–10 gadus noteikti varēs iztikt bez pilnīgas sapratnes par šo zinātni, tad tagad tā vairs nav. Es personīgi sākšu šo Hārvardas Universitātes izstrādāto tiešsaistes kursu angļu valodā – CS50: Introduction to Computer Science. Tas ir bezmaksas, jāmaksā ir tikai par sertifikātu, ja cilvēks vēlas tādu saņemt.

Mūsdienās iespēju spektrs ir plašs. Ikvienam ir jāatrod laiks ikdienas darbos un pienākumos, lai mēs apstātos un iemācītos jaunas prasmes un zināšanas. Tas mums palīdzēs ne tikai saglabāt konkurētspēju darba tirgū digitalizācijas laikmetā, bet uzturēs mūsu pelēkās šūniņas labā fiziskajā formā, lai mēs saglabātu prāta asumu un nenovecotu.

Komentāri (7)

QAnon 28.05.2020. 22.15

Ja tas nesabojās paša dzīvi, no tā nebūtu jāvairās. Bezapziņā varētu noglabāt veselas enciklopēdijas vārds vārdā un izmantot pēc nepieciešamības.

0
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 27.05.2020. 09.54

Publicētais ir tikai viens aspekts. Lai cilvēks joprojām saglabātu pārākumu pār mākslīgo intelektu neglābjami būs jāmainās arī pašam cilvēkam. Nākamais evolūcijas solis – zemapziņas domāšanas apguve. Tie kas to sapratīs iegūs milzīgas priekšrocības salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuri turpinās dzīvot izmantojot tikai apziņa līmeņa domāšanu.

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > Atis Priedītis 27.05.2020. 23.56

    Kompis vēl nav gudrāks par cilvēku, toties rēķina daudz ātrāk un tā evolūcijas ātrums tūkstošiem reižu pārsniedz cilvēka evolūcijas ātrumu. Savienot apziņu ar zemapziņu (pareizāk teikt bezapziņu) dotu neiedomājamu labumu, tikai kā neierobežoti piekļūt bezapziņai, kur glabājas mūsu pieredzes ikviens bits?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > altinyildiz 28.05.2020. 07.52

    Tas dotu iespēju pārnest bezgalīgas mokas atrisināt kādu problēmu apziņas līmenī uz rezultatīvu šīs problēmas atrisinājumu bezapziņas līmenī. Atliktu tikai pierakstīt gatavo, no bezapziņas saņemto problēmas risinājumu. Tieši tā ir tapuši ļoti daudzi, savu laiku apsteigušie ģeniālie zinātnes atklājumi. Un šo procesu var apgūt pilnīgi jebkurš cilvēks. Atliek tikai to apzināties un saņemt drosmi sākt to iemācīties.

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    QAnon > Atis Priedītis 28.05.2020. 18.19

    Vai piekļūstot visai informācijai, kas glabājas bezapziņā, nesajuksim prātā? Mans novērojums: Daudzkārt ir dzirdēts, ka domai ir bezgalīgs ātrums. Par to var pārliecināties mikromiega laikā, piemēram, braucot pie stūres, sekundes, vai augstākais divu laikā, izdodas noskatīties sapni, par kuru varētu stāstīt stundu un ilgāk. Reiz kopā ar čomu iedzerām un skatījāmies filmu. Bija reklāma un es iemigu un noskatījos sapni. Čoms mani pamodināja uzrunājot un kad es pavaicāju, cik ilgi gulēju, viņš atbildēja: necik. Tātad laiks bija tik īss, ka viņš pat nepamanīja, ka es biju iemidzis.
    Lielāko daļa problēmu izdodas atrisināt tieši miegā, kad apziņa ir atslēgusies, atliek tikai nepalaist garām to brīdi, kamēr nav aizmirsies, kas bija miegā.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > altinyildiz 28.05.2020. 20.59

    Piekļūšana bezapziņai ir ļoti maz izpētīts process tieši tādēļ, ka ir bailes to darīt. Manuprāt, vispirms ir jāiziet ļoti dziļš savas psihes pašanalīzes process vairāku gadu garumā. Tikai tad cilvēks sāk saprast, kas īsti ir paslēpts viņa bezapziņā. Es to izdarīju pirms 30 gadiem un arī pēc tam esmu turpinājis dzīvot vienkārša, parasta cilvēka dzīvi un normāli strādāt. Problēmas gan radīja tas, ka kaut ko atklāti stāstīt citiem cilvēkiem un aktīvi publicēties sāku pavisam nesen. Agrāk to nedarīju, jo jutu, ka tas ir priekšlaicīgi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

J.Biotops 27.05.2020. 13.02

Atkal viens reklāmraksts. Vai tiešām ar IRu ir tik bēdīgi?

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu