Krīzes helikopters • IR.lv

Krīzes helikopters

Pauls Raudseps

Jau pirms desmit gadiem pasaules finanšu krīzes laikā ekonomistu sarunās parādījās izteiciens «helikopteru nauda». Doma ir vienkārša kā Holivudas filmā — valdība lidinās helikopterā, no kura ber naudu cilvēku augšup izstieptajās rokās. Aina, protams, kā no komēdijas, bet doma pavisam nopietna. Brīžos, kad tautsaimniecība saņēmusi pēkšņu, smagu triecienu, tās noturēšanai pie dzīvības svarīgāk ir ātri iepludināt lielas naudas summas, nevis daudz prātot, tieši cik un kam iedot.

Nevarētu teikt, ka Kariņa valdība šobrīd bezrūpīgi kaisītu eirozīmes pa visu Latvijas teritoriju. Biežāk dzird pārmetumus, piemēram, ka dīkstāves pabalstus tā dala nevis kā dāsns Holivudas labdaris, bet gan kā latviešu pasaku lugas sīkstulis.

Tomēr jāatzīst — kopš ārkārtējās situācijas pasludināšanas 12. martā Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,55 miljardus eiro, lai mīkstinātu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas. Budžetā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem palielināti par kopumā 600 miljoniem eiro. Gandrīz katrā valdības sēdē kopš marta vidus piešķirtas lielas summas te vienai, te otrai, te trešai nozarei. Lēmumi birst kā nauda no helikoptera, un grūti kļūst izsekot — kas cik ir saņēmis. Līdz 12. maijam dažādiem mērķiem piešķirti vairāk nekā 802 miljoni eiro, no kuriem 345 miljoni ņemti no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet 457 miljoni izmantoti ieguldījumos valsts uzņēmumu pamatkapitālā. Jāpiebilst, ka ne visa piešķirtā nauda līdz šim ir izlietota.

Lai palīdzētu lasītājiem labāk orientēties, esam apkopojuši informāciju par pandēmijas krīzes pārvarēšanai piešķirtās naudas galvenajiem saņēmējiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu