fbpx

Ārkārtējā situācija beidzot pamodināja snaudošo izglītības nozari 1

Uzraksts uz pazīstamās Helsinku trīs kalēju statujas vēsta: "Esi stiprs!" Statuja Covid-19 pandēmijas laikā ieguvusi arī koronavīrusam atbilstošu "ekipējumu". Foto: EPA/Scanpix/LETA/KIMMO BRANDT
Anželika Krastiņa, Somijas izglītības eksperte, māca Lapzemes Universitātē
Print Friendly, PDF & Email

No 14. maija skolas tiks pakāpeniski atvērtas klātienes mācībām – šāds lēmums pieņemts Somijā, kas visā pasaulē pazīstama ar augsto izglītības kvalitāti. Savukārt vasarā tiks īstenots aktīvs darbs, lai jaunajā mācību gadā skolas un pedagogi nepieciešamības gadījumā būtu gatavi vēl kvalitatīvākām attālinātajām mācībām. Arī pirms pandēmijas digitālo rīku izmantošana dažādos izglītības līmeņos Somijā bija salīdzinoši izplatīta prakse.

Somijā pieņemts lēmums, ka skolēni atlikušo mācību gadu pabeigs klātienes mācībās. Lai gan sabiedrībā un pedagogu vidū nav izteiktas vienprātības par to, cik droši tas būs, ir lemts par labu mācībām vairākās maiņās. Tā kā skolas tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, tieši vietvaras var pieņemt lēmumu par savā teritorijā esošajiem skolām.

Lai gan patlaban nav plašu diskusiju par to, vai rudens – ziemas periodā iespējams jauns vīrusa aktivitātes uzliesmojums, ir skaidrs, ka vasara paies aktīvā darbā, lai nepieciešamības gadījumā izglītības iestādes arī nākamajā mācību gadā spētu nodrošināt kvalitatīvu attālināto mācību procesu.

Digitāli arī pirms pandēmijas

Raugoties uz situāciju kopumā un salīdzinot Somiju ar citām pasaules valstīm, jāsaka, ka mēs arī pirms pandēmijas bijām salīdzinoši digitāli, proti, visos izglītības līmeņos tika izmantoti dažādi tiešsaistes un digitālie rīki, tāpēc nevarētu teikt, ka situācija, ko nesa vīrusa izplatība, radīja šoku vai haosu. Daudzās skolās bērni arī līdz šim strādāja ar viedierīcēm un izmantoja dažādas platformas.

Līdzīga situācija ir arī augstākajā izglītībā. No tām izglītības iestādēm, kas īsteno t.s. pielietojamo zināšanu programmas jeb profesionālo izglītību, ja vēlamies vilk kādas paralēles ar Latviju, valdība pieprasa zināšanas un prasmes, kas būtu maksimāli pielāgotas darba tirgum. Lai to nodrošinātu, nav iespējams iztikt bez digitalizācijas.

Šāda veida izglītības iestādes ir praktiski orientētas no pirmās dienas un digitalizācijas procesi ir sākti salīdzinoši sen. Tādā gadījumā arī pārorientēšanās nav īpaši nepieciešama, jo pat konservatīvākie pasniedzēji un pedagogi, ir apguvuši dažādus rīkus un vadījuši tiešsaistes nodarbības. Atklāti sakot, arī sevi pieskaitu pie konservatīvajiem mācībspēkiem, tomēr, neraugoties uz to, aptuveni 30% no mana darba arī iepriekš noritēja digitāli.

Augsta pedagogu gatavība

Pedagogu gatavība attālinātajam mācību procesam bija ļoti augsta. To apliecināja arī aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā skolotāji jūtas jaunajos apstākļos. Apgalvojumam “Man pieejami pietiekami digitālie rīki” pilnībā piekrita 37% pedagogu, bet gandrīz piekrita 48%, apgalvojumam “Saņemu pietiekamu atbalstu no valdības” pilnībā piekrita 49%, bet gandrīz piekrita 34% aptaujāto pedagogu, savukārt apgalvojumam “Man ir pietiekama sagatavotība digitālo rīku lietošanā” pilnībā piekrita 49%, bet gandrīz piekrita 41% skolotāju. Jautājumā par to, vai pedagogi arī attālinātā veidā spēja efektīvi turpināt īstenot plānoto mācību procesu, tikai 2% atbildēja noliedzoši. Manuprāt, šādi rezultāti runā paši par sevi.

Somija uzsāka izglītības nozares digitalizāciju jau 21. gadsimta sākumā. Jāsaka, ka amatpersonas un nozaru politikas veidotāji, kā arī sabiedrība kopumā ļoti agri sāka apzināties, ka digitalizācija ir nākotne. Dzīvojot tik tālu ziemeļos, mums tā šķita kā norma, tomēr, papētot daudzu citu valstu pieredzi, saprotam, ka tā gluži nav. Patlaban, 21. gadsimtā, ļoti daudzās pasaules valstīs vienīgais digitālais rīks, kas tiek izmantots izglītības procesā, ir e-pasts.

No gadsimta sākuma veidota zināšanu sabiedrība

Kāpēc Somija salīdzinoši agri sāka pievērst uzmanību digitālo rīku integrācijai izglītībā un citās jomās? Bija mērķis veidot zināšanu sabiedrību. Tieši tāpēc jau no 2000. gada bibliotēkas un krātuves visā valstī tika pakāpeniski pielāgotas, lai ikviens, ne tikai skolēni un studenti, varētu lietot to saturu tiešsaistē arī no savām mājām. Zināšanu sabiedrības veidošana kļuva par aktuālu tendenci visā Somijā, paredzot, ka zināšanas un informācija ikvienam ir pieejama bez maksas.

Salīdzinot Latvijas un Somijas situāciju šodien, varu atzīmēt, ka ir arī punkti, kuros Latvija ir apsteigusi mūs, piemēram, ar TV kanāla izveidi skolēniem. Arī Ukrainā darbojas līdzīgs TV projekts, vairākos kanālos piedāvājot mācību saturu dažādu klašu skolēniem. Manuprāt, šāds projekts ir ļoti vērtīgs un būtisks, jo ne visiem bērniem ir pieejamas viedierīces, īpaši, ja ģimenē ir vairāki bērni.

Somijā jaunākajās klasēs liela daļa skolēnu turpina mācīties no grāmatām, paralēli izmantojot digitālos rīkus. Ar to palīdzību bērni saņem uzdevumus, skaidrojumus to izpildei, kā arī sniedz atbildes un saņem atgriezenisko saiti no pedagogiem. Vecāko klašu skolēni mācās, izmantojot Zoom platformu, Microsoft Team vai arī Moodle vides analogu.

Izglītības nozarei bija laiks mainīties

Tāpat kā citur pasaulē, arī Somijā ir palielinājusies pedagogu un pasniedzēju noslodze. Strādājot ar tiešsaistes auditoriju, nepieciešama daudz detalizētāka plānošana un skaidrojumi, lai skolēni precīzi saprastu, kas no viņiem tiek sagaidīts. Ja pedagogi vēlas rezultātus, nepietiek tikai ar vispārīgām vadlīnijām, nepieciešamas detalizētas instrukcijas. Turklāt, jo jaunāki izglītojamie, jo instrukcijām jābūt vienkāršākām. Tāpat jāņem vērā, ka tiešsaistē ir īsāks koncentrēšanās laiks, tāpēc jāpielāgo nodarbību ilgums.

Kopumā no šīs situācijas būs ļoti daudz ieguvumu. Izglītība, manuprāt, ir viena no konservatīvākajām jomām pasaulē – tai bija jāmainās, tomēr pārmaiņas nāca ļoti lēni. Ārkārtas situācija, ko radīja pandēmija, kalpoja kā skaļš modinātājzvans, lai izglītības nozare pamostos un saprastu, ka pasaule ir mainījusies un ir pēdējais laiks mainīties tai līdzi. Arī es pati joprojām neesmu kvēlākais digitālās izglītības fans un apzinos, ka esam šī ceļa sākumā, tomēr skaidrs ir viens – nākotne ir šodien!

Komentāri (1)

lindab456 13.05.2020. 11.20

Zelta maliņa pandēmijas ēnā, bet dzīve beidzot pierāda, ka arguments – skolēnu skaits skolā vai skolas atrašanās vieta un izglītības kvalitāte – nav aksioma. Digitālajā laikmetā ir iespējams nodrošināt izglītības augstos standartus un vienotu līmeni kā galvaspilsētā, tā nomaļā ciematā. Tas ļautu ģimenēm un jauniem cilvēkiem savu dzīvi saistīt ar šobrīd “norakstītajiem” novadiem, kur tiek slēgtas skolas. Tā, zināmā mērā, ir “revolūcija” un dzīvības atjaunošana laukos, bet liek arī pārvērtēt esošo izglītības piesaisti ATR.
“Zināšanu sabiedrības veidošana kļuva par aktuālu tendenci visā Somijā, paredzot, ka zināšanas un informācija ikvienam ir pieejama bez maksas. ”
Mums vēl ir kur augt un augt. Zināšanu un informācijas atbrīvošana no naudas ir pirmais ceļā uz nabadzības un sabiedrības sašķeltības mazināšanu.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort