“Man bija svarīgi saprast viņu motivāciju. Balsot par neatkarību tomēr bija riskanti,” intervijā Ir saka vēsturnieks un Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Nule iznākusi Krūmiņa kopā ar vēsturnieku Jāni Šiliņu izveidotā grāmata Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji, kurā apkopotas visu 1918. gada 18. novembra valsts proklamētāju un 4. maijā par valsts atjaunošanu nobalsojušo biogrāfijas.
Par vēsturiskajiem notikumiem, kas pagājušā gadsimta beigās noveda pie Latvijas neatkarības no Padomju Savienības, vēsturnieks stāsta, ka komunisti 80.gadu beigās esot totāli pārrēķinājušies, uzskatot, ka ar Latvijas Tautas frontes starpniecību spēs “nolaist tvaiku” tautai: “Kompartijas 1. sekretāram Jānim Vagrim 1989. gada februārī bija ziņojums Maskavai — ja Tautas fronte vinnēs vēlēšanās, tad viņi var pacelt jautājumu par neatkarības atjaunošanu. Tas ir tikai trīs mēnešus pēc LTF dibināšanas, un kompartijā jau saprot, pēc kā viss ož, un ziņo Maskavai.”
Par sabiedrības ietekmi uz Augstākās Padomes un arī liberālkomunistu lēmumiem Krūmiņš saka: “Esmu sapratis, cik ārkārtīgi liela nozīme bija sabiedrības spiedienam. Sabiedrība aktivizējās. 1989. gadā varēja vēl izbraukt ar vārdiem «es esmu par suverenitāti». 1990. gada pavasarī, ja strikti neteici, ka esi par neatkarību ārpus PSRS, tevi uzreiz pieslēdza Interfrontei. Nekāda vidusceļa nebija. Tas bija spiediens arī uz komunistiem. Viņi katrā ziņā negribēja būt interfrontisti, kas gandrīz vai pa ielu vairs nevarēja paiet. Tas piespieda arī viņus pieslēgties.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonet žurnālu Ir, spiediet šeit.
Komentāri (5)
Ruta.pa 08.05.2020. 11.48
Paldies grāmatas autoriem par kārtējo labo darbu.
0
Sskaisle 07.05.2020. 10.28
Un vēl. Uzskatu, ka ir nenormāla situācija ar sabiedrības neinformēšanu par to, kas notiek valstī.
Visa veida ēlertēm un nrplpliem un redaktoriem ir nulle vērtība, ja viņi nespēj sniegt cilvēkiem elementāru informāciju.
Tā ir demokrātijas jatastrofa – mediju nespēja.
Vakardien feisbukā izlasīju atbildes, ko žurn. Linda Kusiņa uzdeva – no kādiem medijiem jūs gūstiet informāciju.
Atrodiet un izlasiet atbildes -90% cilvēki meklē info tikai par kultūras notikumiem. Kāpēc?! Es domāju, ka tāpēc, ja tieši tāpat kā okupācujas laikos – cilvēki noslēdzas pret partiju meliem.
Un vēl – šausmina latgaļu šovinisma attīstība. Kas aiz tā stāv? Aiz tām gavilēm, ka latgaļi ir vienīgie skaistie un gudrie un dodiet viņiem tiesības? Kādas tiesības ? Kas viņiem nav? Kas viņiem atņemts?
0
Sskaisle 07.05.2020. 09.15
Vakardien tvnet lasu tādu rakstu – saeimas Nac Droš Kom vadītājs ZZS partijnieks ekpremjers Māris Kučinskis paziņojis, ka Latvijas valsts drošības garantēšanai nekavējoties Marsa velotrekā jāceļ ēka VDD.
Viens pret vienu kā bija čekistu laikos. Tikpat labi šos vārdus kučinska vietā varētu teikt brežņevs vai putins.
Bļedj – tāda maucība, ka bezcerība pārņem.
Jo lielāki nekaunīgāki meli , jo tiem vajag augstāku tribīni. Un Latvijas politiķi to tik lēti un ērti nodrošina.
Jautājumi saeimas deputātiem, valsts prezidentam un calsts drošības iestādēm – vai valsts drošību vairāk neapdraud tas, ka saeimā NDK vada politiķis kučinskis, kurš atklāti lobē, aizstāv un virza korupcijā apsūdzētus būvniekus ? Visus valsts pasūtījumus saņēmušas tās būvnieku kompānijas, kuras apsūdzētas korupcijā.
Kučinskim jājautā – vai viņš aizstāv Latvijas vai Krievijas intereses gluži kā čekistu laikos absolūti ignorējot sabiedrības viedokli, bet virzot korumpantu intereses?
Otrs jautājums, kāpēc saeimas NDK atrod laiku un iespēju paust viedokli par korumpētu būvnieku atbalstu, bet neatrod laiku, lai pastāstītu sabiedrībai, cik tas ir vai varbūt nav bīstami, ka saeimas Fin kom vada cilvēks, kurš ir notiesāts par vienīgās un vecākās latviešu konercbankas izsaimniekošanu krievu=kremļa cilvēku intersēs?
0