fbpx

Esam par ATR, bet pret netaisnīgi pieņemtiem lēmumiem

Pie Saulkrastu kultūras centra Zvejniekciemā šogad protestēja iedzīvotāji pret Vidrižu pagasta un Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Didzis Zemmers, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Limbažu novads vienmēr ir atbalstījis Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas ir balstīta saprātīgā loģikā – izveidot lielākus ekonomiski dzīvotspējīgus reģionus! Taču mēs atsakāmies saprast grūti izskaidrojamas pret ATR garu vērstas pārmaiņas, ko Saeimā kāds mākslīgi ielobē. Viena no šīm pārmaiņām ir Skultes pagasta atšķelšana un pievienošana mākslīgi izveidotajam Saulkrastu novadam.

Limbažu iedzīvotāju pamatotās prasības neatšķelt Skultes pagastu vairākkārtīgi ir palikušas neuzklausītas, tāpēc nevaru par to klusēt. Īsai hronoloģijai: šā gada 31. janvārī Limbažu novada dome nosūtīja protesta vēstuli par notiekošo ap Skultes pagastu ministram Jurim Pūcem un Saeimas deputātiem, kurā tika arī norādīts, ka nepilnas nedēļas laikā savu viedokli par vienota Limbažu novada saglabāšanu izteica 1717 Limbažu novada pašvaldības iedzīvotāji. Turpmāko mēnešu laikā atbalstītāju skaits jau ir sasniedzis gandrīz trīs tūkstošus. Vairāk nekā simts iedzīvotāju piketēja par novada nedalāmību Saulkrastos klātienes konsultāciju laikā. Diemžēl neesam tikuši uzklausīti un sadzirdēti. Cilvēki pat bija gatavi rīkot piketus un doties ar lauksaimniecības tehniku uz Rīgu.

Šā gada aprīlī, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, dažu dienu laikā attālināti tika savākti 220 limbažnieku un novadnieku paraksti un nosūtīta vēstule Saeimas deputātiem, Ministru kabineta priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam un VARAM ministram Jurim Pūcem “Par vienotu Limbažu novada teritoriju”, kurā atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, bet iebilst pret Skultes pagasta mākslīgu nošķelšanu no vēsturiskās piederības Limbažu novadam.  Redzēsim, kā būs šoreiz.

Cerams, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija Seimā savā attieksmē nebūs selektīva, jo tikko kā tapis zināms, ka Jelgavas un Ventspils pilsētas nebūs vienā pašvaldībā ar to novadiem. Citādi iznāk, ka vienus uzklausa, bet citus nē. Un jautājums, kāpēc uzklausa tikai tos, kas palielina pašvaldību skaitu?

Limbažu novada domes 2019. gada 22.augusta lēmums “Par viedokļa sniegšanu Latvijas Pašvaldību savienībai par administratīvi teritoriālo iedalījumu” pauda atbalstu sākotnējam plānojumam, ko izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzot saglabāt pašreizējo Limbažu novada administratīvo teritoriju, tajā apvienojot Limbažu novada, Salacgrīvas novada un Alojas novada pašvaldības.

No 2019. gada 6.decembra vairāk nekā 2900 iedzīvotāju un 33 Limbažu novada uzņēmēju pauda atbalstu vienotai Limbažu novada teritorijas saglabāšanai, iesniedzot parakstus un piedaloties protesta akcijās pret Limbažu novada dalīšanu teritoriālās reformas īstenošanas laikā.

Šogad 25.februārī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, skatot likumprojektu par “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”, atbalstīja paplašināta Saulkrastu novada izveidi, kurā ietvertu pašreizējo Saulkrastu novadu, Sējas novadu, kā arī Limbažu novada Skultes pagastu.

Šāda lēmuma pieņemšana, atdalot no Limbažu novada pašvaldības teritoriju ar lielu iedzīvotāju skaitu, ir pretrunā labas likumdošanas principam un reformas sākotnējai iecerei – veidot lielākas un ilgtspējīgākas pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits 25.marta vēstulē savos priekšlikumos, lai radītu stabilus priekšnoteikumus sekmīgai Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, norādīja, ka likumprojektā par teritoriālo reformu pirms trešā lasījuma ir svarīgi nodrošināt konsekvenci lēmumu pieņemšanā, attiecinot vienus un tos pašus likuma principus visu jautājumu izlemšanā viena likumprojekta ietvaros.

Nav pieļaujams, ka uz Limbažu novada rēķina tiek pieņemti nepamatoti lēmumi ar skaidri atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās.

Atbalstītais priekšlikums neatbilst arī Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijai Nr. 19 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”, kas paredz uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Izvērtējot projektu iespējamās alternatīvas, ir nepieciešams novērtēt projekta nepieciešamību, izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem un sociālo ietekmi. Saeimai lemjot par 40. novada izveidi, šāds izvērtējums nav atrodams.

Atšķelt Skultes pagastu no Limbažu novada ir nepārdomāts lēmums, kas rada nopietnas ekonomiskas sekas Limbažu novadam. Tas atstās gan būtisku iespaidu uz novada finanšu stabilitāti, gan Eiropas struktūrfondu apguves iespējām, kā arī samazinās kopējo novada konkurētspēju.

Limbažu novads nepārtraukti ir gājis vienmērīgas visas teritorijas attīstības virzienā, tādējādi nodrošinot pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Skultes pagasts ir integrāla novada sastāvdaļa, lai veidotos spēcīga, attīstīties spējīga pašvaldība, tādējādi nav pieņemams, ka novada attīstība un iedzīvotāju labklājība cieš no lēmumiem bez jebkāda ekonomiska un sociāla pamatojuma.

Pašlaik administratīvi teritoriālā reforma ir nonākusi galējā, pirms 3. lasījuma, stadijā, kas noteiks jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu Latvijā. Limbažu novada iedzīvotāji un novada patrioti aicina Saeimas deputātus, balsojot par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, pieņemt ilgtspējīgu attīstību sekmējošu likumu, tādējādi ņemot vērā valsts, pašvaldības un iedzīvotāju intereses un atbalstīt sākotnējo reformas mērķi izveidot spēcīgas pašvaldības, neatdalot svarīgu novada sastāvdaļu, Skultes pagastu, no Limbažu novada.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort