Draudi kā darba sastāvdaļa • IR.lv

Draudi kā darba sastāvdaļa

2
Ilustrācija — Shutterstock
Baiba Kļava

Policija īpašā memorandā apņemas nekavējoties reaģēt uz žurnālistu drošības apdraudējumu

Īsziņas žurnālistiem un pat viņu tuviniekiem, lērums zvanu un vēstuļu, bet finālā — ierašanās redakcijā ar bēru pušķi un pudeli nezināmas izcelsmes šķīduma. Šis pētnieciskā centra Re:Baltica žurnālistu vajāšanas gadījums, uz kuru pērnā gada nogalē policija nespēja operatīvi reaģēt, izrādījies pēdējais piliens kausā, kas licis mainīt sistēmu. 

Lai turpmāk garantētu ātru un efektīvu rīcību gadījumos, kad žurnālisti darba dēļ saņem draudus, aprīlī noslēgts sadarbības memorands starp Valsts policiju un žurnālistu profesionālajām organizācijām — Latvijas Žurnālistu asociāciju (LŽA) un Latvijas Žurnālistu savienību. 

Policijā tagad ir nodrošināta kontaktpersona darbā ar žurnālistiem, kas krīzes situācijā ir pieejama diennakts režīmā. «Lai nenotiktu tā, kā ar mums,» saka Re:Baltica galvenā redaktore Sanita Jemberga — žurnālistu iesniegums par vajāšanu mēnesi vienkārši nogulējis policijas iecirknī, un izmeklēšana pat nesākās. 

Tikai pēc gadījuma publiskošanas policija kļūdu atzina un laboja — aizgāja pārbaudīt cilvēku, kurš bija vajājis žurnālistus, tika uzlikts aizliegums tuvoties un sazināties. Uzmanību žurnālistu apdraudējumam pievērsa arī premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš mēnesi pēc Re:Baltica gadījuma aicināja iekšlietu un kultūras ministrus sākt darbu pie pastāvīgas sistēmas izveides tādu situāciju risināšanai, kad žurnālisti saņem draudus profesionālās darbības dēļ.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu