Pandēmija kā tramplīns izaugsmei 1

Rubena Rohasa sienas gleznojums ASV, Kalifornijas štata Santamonikas pilsētā mudina ievērot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus. Foto: REUTERS/Scanpix/Lucy Nicholson
Marija Ručevska, inovāciju stratēģijas konsultāciju uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja
Print Friendly, PDF & Email

Visa pasaule patlaban saskaras ar nozīmīgām izmaiņām, kas, visticamāk, būs uz ilgāku laiku. Ja vēl pirms pusgada šķita, ka jebkura valsts ir gandrīz vai ar roku sasniedzama, šodien ģeogrāfiskie attālumi ir kļuvuši gandrīz tikpat nepārvarami kā senaizmirstā pagātnē. Pati esmu pašizolējusies Losandželosā, Kalifornijas štatā, un iespēja novērot darbībā pasaules lielvaras cīņu ar neapturamo vīrusu ļauj nonākt pie dažādiem secinājumiem un mācībām. Ir skaidrs, ka šī krīze izmainīs spēku samēru visā pasaulē, un tikai no mūsu pašu spējas būt inovatīviem, drosmīgiem un radošiem būs atkarīgs, cik lielā mērā spēsim izmantot pandēmiju kā tramplīnu Latvijas izaugsmei.

Samierināšanās vairs nestrādā

Nu jau sešus gadus darbojos jaunuzņēmumu tehnoloģiju nozarē, kurā valda stipra pārliecība, ka radošums un uzdrīkstēšanās ir galvenie priekšnosacījumi izmaiņu sekmēšanai un inovāciju radīšanai. Mūsu diemžēl vienmēr ir bijis par maz – par maz sapņotāju, par maz to, kuri rada, uzdrīkstas riskēt un mainās. Iespējams, atbilde ir meklējama ambīciju trūkumā, jo viss taču līdz šim ir bijis labi, normāli, ciešami… Nezinu, vai pieklājīgi, bet laikam jāsaka paldies Uhaņai, ka vismaz tik daudz tā ir palīdzējusi, kā iesviedusi latvieti situācijā, kur samierināšanās ar “normāli” vairs nestrādā.

Es pašlaik vēroju, kas notiek ASV. Tā izsenis ir paļāvusies uz privāto sektoru – spēcīgiem uzņēmumiem un korporatīvajiem līderiem, kas piedāvā ilgtermiņa risinājums. Arī tagad Amerikas valdība gaida norādes. Tajā pat laikā štatu līderi nevar vienoties par konkrētu pozīciju, prezidents nāk klajā ar nepārdomātiem izteikumiem, slimība turpina izplatīties, un ASV vidienē joprojām ir štati, kas neievēro standarta drošības pasākumus. Kalifornija, kur atrodos, ir labais piemērs ar uzteicamu pašdisciplīnu un izteiktu līderību vadības līmenī, bet tā ir izņēmums. Trūkst vienota skatījuma, kas cīņu ar Covid-19 ikdienu padara arvien sarežģītāku.

Balstoties uz pēdējiem publicētajiem faktiem, var secināt, ka ASV līdz šim ir lielākais zaudētājs pandēmijas kontekstā no ekonomiskā viedokļa – Baltā nama ekonomisti paredz, ka kopējais bezdarbnieku pieteikumu skaits līdz jūnijam sasniegs 20%; tirgus uzvedas neracionāli, kas var novest pie problemātiskas situācijas pensiju fondu lauciņā, kā arī pirmo reizi vēsturē naftas cena kļuva negatīva. Ir jūtams, ka teju visi spēki un resursi pašreiz tiek novirzīti inovāciju sekmēšanai un digitālo izmaiņu ieviešanai absolūti prioritāros procesos: fokusā ir ārstēšanas veidi un vakcīnas attīstība; testēšana un kontaktu izsekošana (contact tracing); kā arī efektīvas un drošas atvēršanās politikas ieviešana.

Vadoties pēc Starptautiskā valūtas fonda (IMF) analīzes, ir paradzems, ka daudzas progresīvas ekonomikas šogad ļoti iespējams piedzīvos recesiju (tai skaitā ASV, Itālija, Lielbritānija u.c.). Uz šī fona – kamēr lielvaras dzēš ugunsgrēkus un ir limitētas savos atvēzienos – mazajām valstīm, kas spējušas pielāgoties situācijai veiksmīgi, tā ir iespēja kapitalizēt uz dīkstāves rēķina.

Viensētnieku potenciāls

Varbūt uz vietas Latvijā tas nav redzams, taču mūsu valsts ir daudz, daudz labākā situācijā. Redzot pilsoņu aktivitāti un Latvijas valdības ātro reakciju, es vēl jo vairāk pārliecinos par mazās, ņiprās, saliedētās tautas priekšrocībām, par latvieša spīta un krampja esību, kā arī par to ātrumu, kādā spējam iet uz priekšu, ja ir vienojošs mērķis un misija. Mūsu darbības runā skaļāk par vārdiem – Latvijā vīrusa izplatība tiek kontrolēta; risinājumi esošajām problēmām tiek radīti (potenciāli novedot pie jaunu uzņēmumu veidošanās); esošie uzņēmumi ir spiesti pielāgoties digitālajam laikmetam (nodrošinot sev potenciāli straujāku izaugsmi nākotnē); kā arī valdība sadarbībā ar sabiedrisko sektoru nāk klajā ar jaunām iniciatīvām, kam ir milzīgs potenciāls mainīt mūsu ikdienas (atsaucos uz tālmācības TV programmu). Šie ir tikai daži piemēri, ko esam spējuši panākt mēneša laikā. Iedomājaties, ko mēs varētu izdarīt gada griezumā ar šo uzņemto ātrumu un jaudu!

Ir grūti pareģot, kas būs mūsu jaunās pasaules normāls (post-covid), taču viens ir skaidrs – tehnoloģijas komponente tajā būs kritiska (it īpaši mākslīgais intelekts, mašīnmācība, robotprogrammatūra). Domāju, ka nākotnē procesi tiks būvēti uz digitāli savienotām savstarpējām attiecībām, tomēr autonomām darbībām. Balstoties uz šo principu, izmaiņas galvenokārt piemeklēs sekojošās nozares – veselības aprūpi, loģistiku, mazumtirdzniecību, izklaidi, finanšu noazri, kā arī valsts iekārtas procesus.

Laiks rīkoties

Man gribētos ticēt, ka patlaban nav runa par izdzīvošanu (atkarīgs, protams, no pozīcijas), bet gan par sava potenciāla izmantošanu un iespēju aiziet vecajām ekonomikām pa priekšu, radot valstisku piemēru globālā līmenī. No biznesa perspektīvas šis nav laiks, kad publiski vai iekšēji čīkstēt par to, cik bēdīgi, ka visi plānotie darba pasākumi, biznesa izbraukumi un izstādes tiek atcelti. Tieši pretēji – apzinoties iespējas, jāspēj izmantot situāciju savā labā, piemēram, novirzot iepriekš plānotos līdzekļus konkrētām aktivitātēm izmaiņu sekmēšanai, to skaitā  jaunu procesu ieviešanai, tehnoloģiju adaptēšanās nodrošināšanai, komandas efektīvākai vadība, jaunu talantu piesaistei, lai nodrošinātu ne tikai esošo produktu veiksmīgāku eksportu, bet arī sekmētu jaunu produktu radīšanu digitālajā vidē.

Pašlaik būtiski ir ne tikai rūpēties par sabiedrības drošību un veselību šodien un tagad, bet domāt pāris soļus uz priekšu, padarot jaunu kompetenču apgūšanu daudz vairāk pieejamu privātajā un sabiedriskajā sekotrā, analizējot līdzšinējās biznesa stratēģijas un pielāgojot, adaptējot tās jaunajiem nosacījumiem. Turklāt rosināt to darīt arī citus, gan sadarbības partnerus, gan konkurentus. Sarežģīti apstākļi vienmēr mudina atrast jaunus, inovatīvus risinājumus. Veiksmīgai nākotnei mums jābūt digitāliem, ātriem un elastīgiem.

Izmaiņas nepazudīs rīt, pēc mēneša vai pēc gada. Pasaule pārorientēsies, un tikai mūsu pašu rokās ir izlemt, cik lielā mērā mēs noteiksim tās jauno kārtību un definēsim turpmāko attīstību. Mēs galu galā esam valsts, kura nevar atļauties domāt lokāli – rīkojamies!

Komentāri (1)

SamtaRudens 06.05.2020. 14.40

Īsti nav skaidrs, kāds ir raksta / viedokļa pienesums. Pirmā daļa vienkārši atgremo ziņas. Daļa par situāciju ASV – skaidrības nav, vai te ir domāta valstsvīru kritika vai arī privātā sektora trūkumi?

Par Latvijas situāciju un kopsavilkumā: tas, ka gaidāma lielāka un straujāka tehnoloģiju attīstība un pielietošana? Kurš tad to nezina? Vai tiešām šķiet, ka LV biznesi visi vēl iestrēguši pagātnē? Turklāt šķiet nedaudz naivi domāt, ka uzņēmumiem nav jāuztraucas par izdzīvošanu – inovācija un ambīcijas ne vienmēr atrisinās globālās ekonomikas krīzes radīto tirgus sarukumu un naudas plūsmas izmaiņas utt. Varbūt teh vainojams biznesa / ekonomikas / finanšu zināšanu trūkums vai pieredze?

Kopumā, rodas iespaids, ka raksts balstās uz “jūs” (čīkstētāji, tie, kas nevēlas mainīties) vs “mēs” (inovatīvie, ambiciozie un riskēt gatavie latvieši ar krampi). Naivi, bez niansēm un pretrunīgs raksts – pārzteidz arī tas, ka IR.lv redakcija nepievērš lielāku uzmanību kvaltitātei.

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu