Ko pilsēta var darīt, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem šajā laikā?

Jaunietis ar skrituļdēli. Foto: Edijs Pālens, LETA
Inese Andersone, uzņēmēja, bijusī Rīgas domes deputāte, Vienotība
Print Friendly, PDF & Email

Vīruss ir skāris mūs visus. Mums visiem dzīve ir izmainījusies. Bērni mācās mājās, tie, kas var, strādā mājās, daudzi ir darbu zaudējuši, tūrisms apstājies, uzņēmumi dīkstāvē, cenšamies cits no cita distancēties un vairāk sazināmies digitāli. Pilsētai ir iespējas padarīt cilvēkiem dzīvi ērtāku, aizsargāt un parūpēties par tiem, kurus vīruss ir skāris ekonomiski, un būt par motoru jaunu darba vietu radīšanai.

Apkopoju pārdomas, ko pilsēta var darīt šajos apstākļos:

  • Sociālais atbalsts – mums ir svarīgs ikviens iedzīvotājs. Sociālajam atbalstam jābūt ātram un pieejamam tiem, kas ir nonākuši ekonomiskās krīzes situācijā. Bez tiešā atbalsta maznodrošinātajiem un senioriem ir iespējams arī iesaistīt Rīgas namu pārvaldnieku, sniedzot iespēju uz laiku atlikt komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksu ekonomiskā krīzē nonākošajās mājsaimniecībās. Sociālo atbalstu var sniegt, iesaistot gan apkaimju organizācijas, gan nevalstisko sektoru.
  • Ēdināšana mājās – bērni un jaunieši neapmeklē skolu. Savukāŗt restorāniem nav pieprasījuma. Izmantojot digitālus risinājumus un iesaistot ēdināšanas sektoru, ir iespējams nodrošināt ēdiena piegādi mājās.
  • Velojoslas un mikromobilitāte – pagaidu velojoslas tiek izveidotas Berlīnē, Parīzē, Milānā, jo kas gan var būt drošāk kā pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu vai elektroskūteri. Šī ir iespēja pilsētā ieviest jaunus paradumus, kas ilgtermiņā ir pozitīvi pilsētas videi un katra braucēja veselībai.
  • Gājējiem prioritāte – gada sākumā Rīga testēja, kuras ielas būtu piemērotas nodot gājējiem. Tā kā ir ielas, kurās ietves ir salīdzinoši šauras, es ierosinātu vairākās ielās pilsētā ieviest prioritāti gājējiem un velobraucējiem. Arī citās pilsētās pasaulē atvēl vairāk vietas gājējiem, lai viņiem nav nepieciešamības drūzmēties.
  • Kultūras un radošo nozaru atbalsts – vibrējoša kultūras dzīve ir katras pilsētas vērtība. Lai atbalstītu radošajās nozarēs iesaistītos cilvēkus, pilsēta var novirzīt līdzekļus kultūras projektu izstrādei. Helsinki ir izveidojuši ekspresfondu, kura kopējais apjoms ir 300 000 eiro un kas paredzēts kultūras, sporta un jaunatnes darbā iesaistīto atbalstam (maksimāli 5000 eiro uz vienu pieteikumu). Kādēļ gan Rīgai kultūras pasākumiem, kuri pulcēja lielu skaitu cilvēku, paredzēto finansējumu nenovirzīt kultūras jomai un tādejādi palīdzēt to saglabāt?
  • Jaunu darba vietu piesaiste un jaunu prasmju attīstība – daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu – it īpaši tūrisma, viesmīlības, sporta un izklaides nozarēs. Pilsēta var palīdzēt, gan piesaistot jaunas investīcijas un darba vietas – piemēram, globālos biznesa pakalpojumu centrus,- gan atbalstot cilvēku pārkvalifikāciju un tālākizglītību, lai apgūtu jaunas prasmes un iemaņas. Tam ir vajadzīga proaktīva rīcība.
  • Start-up vides atbalsts – Rīgai ir visas iespējas būt par jaunuzņēmumu centru Baltijā. Taču Rīga nav pakustinājusi ne mazo pirkstiņu, lai jaunuzņēmumu vidi attīstītu. Piešaujot jaunuzņēmumiem finansējumu, radot pasūtījumus, kas ir augsne inovatīviem produktiem, atbalstot cilvēku pārcelšanos uz Rīgu, mēs varam Rīgai piesaistīt talantus un idejas. Un radīt jaunas darba vietas.
  • Infrastruktūras remonts – Ielu un tiltu remonti, ēku renovācija un zaļo zonu labiekārtošana, jaunu vietu izveide – mūsu pilsētas labiekārtošanā ir daudz darāmā. Tam būs vajadzīgi cilvēki un uzņēmumi. Pilsēta var būt jaudīgs pasūtītājs, kas var dot darba iespējas daudzām pakārtotām nozarēm.
  • Tiešais atbalsts – pilsēta var atlikt iekasēt uz laiku gan nodokļus, gan telpu nomas maksu, reklāmas maksu un citus maksājumus, lai tieši atbalstītu uzņēmumus un palīdzētu tiem pārziemot vīrusa laiku.
  • Vardarbība mājās – jo vairāk laika cilvēki pavada mājās, jo palielinās arī vardarbība ģimenē. Šajā jomā vairākas pilsētas ir ieviesušas dažādas palīdzības metodes – dzīvokļus, kuros sievietes un bērni var izolēties no varmākas, gan arī krīzes telefonu un saziņu digitāli. Mēs nevaram būt kā strausi ar galvu smiltīs un neko nedarīt, jo diemžēl šāda veida krīzes aktivizē vardarbību. Šim var tikt izmantots arī vakantais viesnīcu piedāvājums.

Pilsētai ir jāpiedalās vīrusa izplatības ierobežošanā, jāsniedz atbalsts krīzes situācijā nonākušajām ģimenēm un uzņēmumiem, un proaktīvi jāstrādā, piesaistot investīcijas un radot jaunas darba vietas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu