Matemātikas skolotāja Anželika Jevdokimova aizraujas ar programmēšanu un IT lietām, attālināto nodarbību sagatavošana viņai nesagādā grūtības. Tomēr skolotāja ilgojas pēc ierastās skolas dzīves. «Motivē degošās acis, tas, ka bērni stāsta arī personiskas lietas, saka paldies par interesanto stundu.» Foto — Edmunds Brencis
Attālinātās mācības notiek jau ceturto nedēļu, un skolotāji, izmantojot dažādus tiešsaistes rīkus, mācību platformas, saziņas vietnes un interaktīvās spēles, kļuvuši par mediju zvaigznēm. Viņos ieklausās vairāk nekā ietekmeļos. Arī Rīgas Angļu ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anželika Jevdokimova ir viena no pedagogiem, kuru elektronisko sūtījumu bērni gaida.
Tiklīdz kļuva skaidrs, ka mācības skolā vairs nenotiks, Anželika izlēma nesūtīt bērniem saites uz teorētiskiem izklāstiem vai citu skolotāju videoskaidrojumiem, bet sagatavot tos pati. «Zinu, ka bērniem grūti pierast pie katra skolotāja skaidrošanas stila,» Anželika pamato, kāpēc jau no pirmās dienas saviem četru klašu skolēniem (divas 5. klases, 6. un 8. klase) jaunās matemātikas tēmas izklāsta videoprezentācijās. To struktūra ir līdzīga kā klātienes stundā: aktualizācija (skolotāja atgādina, ko apguva iepriekšējā reizē, atbild uz jautājumiem), apjēgšana (skaidro jauno tēmu, dod piemērus, kā apgūtās prasmes var noderēt dzīvē) un refleksija (vai nu maza anketa par apgūto, saite uz Uzdevumi.lv vai lūgums izpildīt mācību grāmatā dotos uzdevumus). Skaidrošanai skolotāja izmanto slaidus, kurus papildina viņas balss ieraksts. «Skolēni mani neredz, bet dzird,» saka Anželika. Iepriekšējās nedēļās pierādījies, ka šāda veida attālinātās nodarbības ļauj bērniem strādāt pilnīgi patstāvīgi — nevajag saukt palīgā ne vecākus, ne vecāko klašu draugus.
