Tāpat kā Ziemassvētki nav iedomājami bez piparkūkām un Līgo svētki bez Jāņu siera, tā daudzās ģimenēs uz Lieldienu galda vienmēr gozējas biezpiena pasha
Ance Anna Šternberga, naturopāte, uztura terapeite
Kad man pusaudžu gados diagnosticēja reimatoīdo artrītu, sāku interesēties par saudzējošāku uzturu. Liels iedvesmas avots bija mana mamma, kaismīga pavāre. Gadu no gada viņa uz Lieldienām gatavoja pashu.
Studējot Londonā, Naturopātiskās medicīnas koledžā, uzzināju, ka kazas piens ir mazāk alerģisks un vieglāk sagremojams nekā govs piens. Tāpēc nākamajās Lieldienās nācu klajā ar ideju pagatavot mammas tradicionālo pashu no kazas piena. Uz Lieldienu galda, protams, ir arī vārītas olas, rupjmaize un ķilavas — speciāli tētim.
Kā zināms, ne visiem kazas siera īpatnējā garša iet pie sirds. Tādā gadījumā iesaku izvēlēties maigāku kazas piena sieru, teiksim, saimniecības Līcīši ražojumu.
Tiesa, pasha ir samērā sātīgs gardums, tāpēc pirms vai pēc brokastīm mēs vienmēr dodamies dārzā izkustēties. Bērnībā kopā ar māsu meklējām vecāku paslēptās dāvanas, bet pēdējos gados dāvanas slēpjam mēs, un vecāki meklē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.