fbpx

Koronavīrusa SARS-CoV-2 laika piezīmes 2

Zemessardzes 1.Rīgas brigādes karavīri un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji izvieto speciālo telti, kurā veselos karantīnai pakļautos klientus nošķirs no jau apstiprinātajiem Covid-19 pacientiem kristīgās draudzes "Zilais krusts" vīriešu patversmes teritorijā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Ilze Viņķele, veselības ministre, A/P
Print Friendly, PDF & Email

1. stāsts. Ievads.

Kopš februāra Veselības ministrijas, tās iestāžu, manu kolēģu un mana dzīve ir pakārtota vīrusam. Mēs ceļamies, pavadām dienu un uz īsajām stundām ejam gulēt ar koronavīrusu domās, lēmumos, darbos un pat sapņos. Kopš izskanēja ziņas par jaunā vīrusa ekspansiju Ķīnā, mūsu epidemiologi un infektologi sekoja līdzi vīrusa izplatībai, Covid-19 slimības attīstībai un veselības organizatori centās modelēt, ko tas nozīmēs Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kādi sagatavošanās darbi jāveic. Latvijā bija gluži līdzīga situācija kā visas pasaules, arī Eiropas valstīs – bija jāgatavojas cīņai ar nezināmu pretinieku. Tikai salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas veselības aprūpe gadu desmitiem bija nepietiekami finansēta un mediķu skaits, īpaši medicīnas māsu, ir kritiski nepietiekams.

23.februāris nāca ar ziņu par inficēšanās un Covid-19 slimības sprādzienu Itālijā. Jaunais vīruss no šķietami tālās Ķīnas bija klāt Eiropā. Lai gan tajā svētdienas rītā vēl nebija pieejama detalizēta informācija par notiekošo Itālijā, bija skaidrs, ka sākas maratona skrējiens arī Latvijas veselības aprūpes sistēmai un mums ar kolēģiem.

Veicu piezīmes, ko šķiru trīs daļās – par tagad un nekavējoties veicamajiem darbiem, par nepilnībām, kļūdām un problēmām krīzes vadībā un par to, kas nekavējoties būs jādara, kad tiksim krīzei pāri. Šajā ierakstā sniegšu ieskatu, kā noris krīzes vadības ikdienas darbs Veselības ministrijā.

Katru dienu, reizēm izņemot svētdienas, no rīta sanāk krīzes vadības komanda. Sākumā klātienē, tagad kolēģi pieslēdzas arī attālināti. Komandas kodolu veido daļa VM vadības, veselības aprūpes, sabiedrības veselības, farmācijas departamentu kolēģi, NVD vadība, SPKC vadība, NMPD vadītāja, Veselības inspekcijas un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji. Ļoti nozīmīga loma ir VM valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško. Protams, darbs nebūtu iedomājams bez mūsu komunikatoriem. Par savām mājām VM nu sauc arī VUGD Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs Kaspars Druvaskalns. Tā ir Covid-19 krīzes vadības kodolkomanda. Šobrīd daļu atbildības, kas attiecas uz citu ministriju kompetencēm, ir pārņēmis starpresoru krīzes vadības centrs, kas atvieglo VM darbu.

Rītu sākam ar jaunāko informāciju par iepriekšējā diennaktī veiktajiem testiem, slimnīcu sniegto statistiku par stacionētajiem pacientiem, NMPD izsaukumu pārskatu. Mūsu galvenais epidemioloģijas eksperts Jurijs Perevoščikovs ziņo par aktuālāko pasaulē un Eiropā, par PVO, ECDC statistiku un rekomendācijām. Jāsaka godīgi, nezinu, kā Jurijs to visu paspēj, jo viņš sniedz ieskatu arī jaunākajā zinātniskajā literatūrā un pētījumos.

Pēc aktuālo datu izvērtēšanas un analīzes, ķeramies klāt konkrētu problēmu risinājumiem un cenšamies paredzēt, kādas vēl varētu rasties rīt, parīt un pēc nedēļas. Lai saprotat problēmu loka plašumu – sākot ar medikamentu krājumiem slimnīcās līdz ieteikumiem autoskolu instruktoriem, no testēšanas telšu jaudu palielināšanas līdz mobilo hospitāļu iespējamas izveides.

Krīze ļoti precīzi atklāj cilvēku dabu un spējas. Ir darītāji un ir runātāji. Ir tādi, kas precīzi pieņem lēmumus un ir tādi, kas apjukuši. Ir gudrie un ir gudrinieki. Ir konstruktīvi kritizētāji un ir panikotāji.

Kas Juriju un mūs pārējos krīzes vadībā iesaistītos atšķir no vienkārši Covid-19 ieinteresētiem cilvēkiem ar prasmēm orientēties ticamos avotos un iegūt jaunāko informāciju? Mums ir jāpieņem lēmumi un jārīkojas. Tagad. Nekavējoties. Tieši tādēļ krīzē ir jo īpaši svarīgi un jo īpaši vadītājam – uzticēties savai komandai. Savstarpēja uzticēšanās nepieciešama arī tādēļ, ka laika un citu resursu ir tik maz un katram jādara savs darbs, paļaujoties, ka kolēģis paveiks savējo. Vadītājs principā (un krīzē jo īpaši) nedrīkst nodarboties ar mikromenedžēšanu. Tas paralizē komandas darbu un rada neskaidrības.

Mūsu krīzes komanda ir profesionāla, pašaizliedzīga un radoša. Ir bijušas epidēmijas, 2009.gadā ir bijusi pat gripas pandēmija, bet tikai daļa no iepriekšējās pieredzes un zināšanām ir izmantojamas tagad. Nav tādas recepšu grāmatas, kurā pasmelties padomus pareizākajai rīcībai Covid-19 situācijā. Mēs mācāmies no citu valstu pieredzes, veiksmēm un kļūdām, pielāgojot to Latvijas situācijai un radot mūsu pašu risinājumus. Pagaidām mums sekmējas tīri labi.

Turpinājums sekos

Komentāri (2)

Sskaisle 07.04.2020. 08.05

Godīgi – pārņem -bezcerība.

Vakardien skatos ltv1panorāmu – Lietuva bulgārus , t.sk. ar Covid inficētos nelaiž iekšā- Latvija – ielaiž, ka noskan.

Par ukraiņu u.c. viesstrādniekiem mums vispār nestāsta – vai tie vispār pšrbaudīti un ja pšrbaudīti – cik tur inficēto, vai pat slimo.

Mediju biness brēc pēc mūsu miljoniem, ministre raksta peršas latviešu dižcietēju literatūras stilā, bet elementāru informācija mums – valsts iedzīvotājiem sniegta netiek.

Uga Dumpis šorīt stāsta – nevaram riskēt un atvērt robežas – paga – pats muļķis vai mūs par tādiem uzskata, vai vienkārši politiķu noinstruēts ciniķis, kurš tikai teiks , ko liks.

0
-6
Atbildēt

0

Sskaisle 07.04.2020. 08.07

Bļedj, strādājusi būtu nevis beigas nesagaidījusi jau raksta memuārus….

Nē ceptie gaiļi ne knābs, ne dziedās ….

0
-7
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort