Krīzes laiks ir iespēja uzņēmumu attīstībai, ja nepazudīsim birokrātijas labirintos 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mārtiņš Tiknuss, Latvijas eksportētāju asociācijas ‘The Red Jackets’ valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Pasūtījumi nāca, uzņēmēji investēja iekārtās, radīja jaunus produktus, palielināja atalgojumu darbiniekiem, maksāja nodokļus. Valstī tika prognozēta izaugsme un krīzi neviens nepiesauca. Taču tad notika negaidītais – vienas nedēļas laikā viss ir apgriezies ar kājām gaisā! Vīruss ir inficējis arī Latvijas ekonomiku – pasūtījumi sāk apsīkt un uzņēmumi sāk domāt par darbinieku atbrīvošanu.

Šī ir globāla mēroga krīze, un mums ir jāsargā eksportētājus, jo tieši viņi rada pozitīvu ārējo bilanci Latvijā, kas ietekmē visas pārējās nozares. Eksportētājiem ir izaugsmes potenciāls, jo tirgus nav ierobežots un tie nodrošina labi apmaksātas darba vietas un labklājību.

Eksportētāju atbalsta programma ir nepieciešama, lai šo dīkstāves laiku uzņēmumi varētu izmantot lietderīgi – jaunu produktu attīstībai, mācībām un digitalizācijai, kā arī, lai ātrāk atsāktu savu darbību, kad ekonomika sāks stabilizēties, un arī iekšējā patēriņa veicināšanai.

Nedrīkst apstāties! Krīzes laiks ir iespēja uzņēmumu attīstībai, ja vien būsim ātri, izstrādājot atbalsta instrumentus un nepazaudēsim šo izdevību birokrātijas līkumos.

Kopā ar lielākajiem eksportētājiem, esam radījuši priekšlikumus uzņēmēju atgūšanās atbalsta instrumentiem, kas paredzēti gan maziem un vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem.

I Krīzes laika radušās dīkstāves izmantošana uzņēmuma attīstībai:

1.Inovāciju un produktu attīstība –  inovāciju grants uzņēmumiem (trīs mēnešu periodā radīt jaunu produktu/ pakalpojumu). Atbalstāmās izmaksas, arī darbinieku laiks, dizaineru un inženieru pakalpojumi, testu un pētījumu pakalpojumu iegāde.

2.Digitalizācija – atbalstīt uzņēmumus viņu centienos rast digitālus rīkus un risinājumus sava produkta/pakalpojuma virzīšanai globālajā tirgū vai savu procesu organizācijai. Šādā veidā tiek atbalstīta gan tradicionālā, gan tehnoloģiju nozare. Atbalsts tādu izdevumu segšanai, kas saistīts ar IT sistēmu iegādi, e-komercijas attīstību (piemēram online veikalu izveide, Amazon un citu e-komercijas veikalu atvēršanas izmaksas, digitālais mārketings).

3.Zīmola un mārketinga materiālu atjaunošana – izmantot laiku, lai savestu kārtībā savu mārketinga arsenālu, atjaunojot un uzlabojot savu vizuālo tēlu.

4.Ražošanas procesu izvērtēšana, lai celtu produktivitāti un sertificētu ražotnes. Kā arī ieviest sistēmas, kas saistītas ar darba ražīguma paaugstināšanu un efektivitāti.

5.Atbalsts personāla apmācībai kvalifikācijas un iemaņu uzlabošanai – pārdošanas rīku un metodoloģiju apguve, apmācības saistītas ar darbu ar jaunām sistēmām un to ieviešanu.

II Biznesa apjomu atgūšanai, kad situācija tirgos stabilizēsies

Šo laiku ir arī lietderīgi izmantot, lai meklētu jaunus pārdošanas kanālus, pētītu pieprasījumu, uzrunātu iepircējus. Izstādes uz kādu laiku tiks iepauzētas, tādēļ uzņēmumiem jābūt aktīviem, uzrunājot potenciālos partnerus un organizējot digitālās tikšanās. Pašlaik iepircēji un lieli svarīgi direktori ir krietni pieejamāki un viņu dienas grafiks ir mainījies mums par labu. Viņi vairs netērē laiku, skrienot no vienas pilsētas uz otru un no vienas tikšanās uz otru. Viss notiek daudz efektīvāk un digitāli. Viņiem tātad parādās brīvs laiks, ko veltīt mums un jaunu iespēju izvērtēšanai. Turklāt, spriežot pēc šīs nedēļas veiktajiem zvaniem, ir jūtams, ka cilvēki vēlas aprunāties un aizpildīt laiku. Kādēļ to nedarīt, aprunājoties par jaunām iespējām no Baltijas?

Skandināvijas uzņēmumiem ir jāatgādina, ka tuvāki un uzticamāki sadarbības partneri esam mēs – Baltijā. Arī ārējo tirgu apguves aktivitātēs ir vērts atbalstīt eksportētājus, vai nu caur esošajām klasteru programmām vai izstrādājot individuālus grantus.

III Iekšējā patēriņa veicināšana

Kamēr Eiropa cīnās ar vīrusa sekām, mēs paši patērējam savu uzņēmumu produkciju. Tas jāstimulē caur valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību iepirkumiem. Mums nevajadzētu baidīties noteikt valsts un pašvaldību iestādēm nosacījumu primāri iegādāties nepieciešamās preces un pakalpojumus no vietējā ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja.

Visa veida sabiedrisko ēku būvniecība, daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas ir aktīvi jāvirza. Ēku siltināšanas programma būtu jāturpina ar Altum programmai piešķirto papildus budžetu un atvieglojot namu īpašniekiem pieteikšanās procesu. Kā arī Rail Baltica ir ļoti nozīmīgs infrastruktūras projekts, kam ir svarīga raita virzīšana uz priekšu.

Šī krīze varētu būt arī katalizators zaļās ekonomikas attīstībai caur valsts un pašvaldību, to kapitālsabiedrību iepirkumiem. Tam ir paredzēti milzīgi resursi no Eiropas Savienības, un ir vajadzīga politika, kādā virzienā tie nonāk ekonomikās.

Krīze pāries, bet, lai cilvēki spētu atgūties, viņiem ir nepieciešamas darbs. Darba vietas, kuras rada eksportētāji, pozitīvi ietekmē visas nozares un pilda valsts budžetu ar iemaksātiem nodokļiem. Ar finansiālo atbalstu uzņēmumiem šo krīzi var izmantot, lai no tās iznāktu stiprāki un ātrāk varētu atgūt pazaudēto.

Komentāri (2)

Vilis Akis 22.04.2020. 11.29

Mīļā LATVIEŠU TAUTA ,mēs varam būt BAGĀTĀKĀ TAUTA,JA VISI STRĀDĀSIM UZ VIENU MĒRĶI,UZ IKVIENA LATVIJAS IEDZĪVOTĀJA,LABKLĀJĪBU !!!
Neviens nepiedzimst par NOZIEDZNIEKU-Sistēma to rada,
Ja ikviens iedzīvotājs nodarbosies at to, kas viņam patīk un padodas-būs labi rezultāti.
Mūsu tauta prot strādāt.Mēs esam visās pasaules valstīs,tikai katrs pa sevi.
Mūsu nauda ir vis skaistākā un viena no vērtgākām PASAULĒ.
Mums ir iespēja atjaunot LATU TIKAI DIGITĀLU ,papildinot ar Zelta,Sudraba,Platīna, jūbilejas monētām. Vilis Āķis

0
0
Atbildēt

0

Vilis Akis 22.04.2020. 11.04

Vāldībai tas nau aktuāli,VIŅI IR BUDŽETĀ,KRĪZE IR SAKNE !!!
Viņi BUDŽETU nerada VIŅI TĒRĒ,
Tauta -PŪLIS-nau IESPĒJU !!!!
IR VAJADZĪGS GAISMAS KABINETS-KUR PIEDALĀS LABĀKIE EKSPERTI VISĀS NOZARĒS
VISU MINISTRIJU DELIĢETI PĀRSTĀVJI
Visu nozaru ARODBIEDRĪBAS
Vilis Āķis

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu