Protesta akcijā pie Saeimas ēkas - "Pret ATR". Foto: Edijs Pālens, LETA
Cīņa ap administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un arī asā pretestība tās īstenošanai mazliet ēnā atstāj diezgan svarīgu jautājumu – kāda ir un, galvenais, kāda būs pašvaldību sadarbība pāri to robežām. Te nav runas par dzejiskajiem novadu identitātes apcerējumiem, bet gan par varas un naudas pārdali.
Joprojām daudzu pilsētu un novadu domēm šķiet apgrūtinoši kooperēties savas komunālās infrastruktūras attīstībai, transporta plūsmu plānošanai vai izglītības iestāžu celtniecībai – kaut arī sadarbība dod neapstrīdamus ieguvumus, bet savas «suverenitātes» sargāšana rada liekus tēriņus.
Mazliet pārspīlējot, var pat apgalvot, ka ATR kategoriskums ir šādas nevēlēšanās tiešais, pat gluži “neizbēgamais” rezultāts. Ja pašvaldības izvairās strādāt racionāli, tad valsts varai nākas tām uzspiest saimnieciski efektīvākus risinājumus.
