fbpx

Par atbalstu Sēlijas kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanā un Sēlijas novada izveidē 2

Foto: Zane Bitere, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Atklātā vēstule Valsts prezidentam un citiem valsts vadītājiem

Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pieņemtajiem lēmumiem par Sēlijas novada izveidi Administratīvi teritoriālā reformas kontekstā, Stendera biedrība pauž atbalstu Sēlijas kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanā un attīstīšanā, aicinot izvērtēt pieņemto lēmumu ietekmi ilgtermiņā gan uz telpisko un ekonomisko attīstību, gan nacionālo identitāti, gan pakalpojumu pieejamību un kopienu stiprināšanu.

Vēršam Jūsu uzmanību uz vairākiem aspektiem, kuri ignorēti lēmumu pieņemšanā:

  1. neapšaubot to, ka Administratīvi teritoriālajai reformai jābūt datos balstītai, izvēloties labāko no iespējamajiem scenārijiem, kas būtu pamatots ekonomiskajā izaugsmē, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un konkurētspējas paaugstināšanā, vēršam uzmanību, ka tikpat būtisks aspekts ir arī iedzīvotāju un kopienu identitātes jautājums, kas būtu izvērtējams tikpat atbildīgi kā jebkurš cits no attīstības faktoriem, pirms veidot jaunus novadus, nosakot administratīvi teritoriālas robežas un attīstības centrus atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lēmumam.
  2. Administratīvi teritoriālā reforma būtu izmantojama kā moments, lai nevis sagrautu un iznīcinātu pēdējos 30 gados mērķtiecīgi izkoptā Sēlijas kultūrvēsturiskā novada identitāti, bet gluži otrādi — to stiprinātu, šo jautājumu risinot nacionālā līmeni, ciešā kopradē un līdzdarbībā ar vietējām Sēlijas pašvaldībām, viedokļu līderiem un kopienu.
  3. Līdzīgi kā Sēlijas kultūrvēsturiskais reģions, pastāv arī citi kultūrvēsturiskie novadi, kuru identitāte būtu stiprināma. Domājot par efektīvu plānošanas reģionu attīstību, nav izvērtēta iespēja veidot 9 plānošanas reģionus, kas saskanētu ar senajiem kultūrvēsturiskajiem novadiem. Iesakām reformas gaitā izveidot deviņus lielus kultūrvēsturiskos reģionus — Sēliju un Zemgali (divas vēsturiskās Zemgales daļas ar centriem Viesītē/Jēkabpilī un Jelgavā), Līvzemi un Vidzemi (divas vēsturiskās Vidzemes daļas ar centriem Siguldā un Valmierā), Dienvidkurzemi un Ziemeļkurzemi (divas vēsturiskās Kurzemes daļas ar centriem Liepājā un Ventspilī), Dienvidlatgali un Ziemeļlatgali (divas vēsturiskās Latgales daļas ar centriem Daugavpilī un Rēzeknē), kā arī Rīgas metropoles areālu (Rīgu un Pierīgu).
  4. Sēlijas kultūrvēsturiskā novada saglabāšanas jautājums nav tikai jautājums par pašvaldību administratīvo pārvaldību, pakalpojumiem un ekonomisko izaugsmi, to koncentrējot noteiktajos attīstības centros (Daugavpilī, Jēkabpilī un Aizkrauklē), bet gan Latvijas nacionālās identitātes jautājums. Latvijas kopējo identitāti veido gan kopējas nacionālās valsts vērtības, gan kopienas kultūras (šajā gadījumā arī Sēlijas), gan individuālās vērtības, kas tieši ietekmē iedzīvotāju valstgribu, patriotisma līmeni, piederības sajūtu valstij, uzticību valsts pārvaldei un tml. Sēlijas kultūrtelpa sekmē gan nacionālās identitātes nostiprināšanu, gan piederības sajūtu valstij. Administratīvi teritoriālām robežām nav ietekme tikai uz pārvaldības efektivitāti un varas pārdali, bet arī uz iedzīvotāju identitāti un piederības sajūtu.
  5. Noraidot Sēlijas novada pašvaldību pieņemto lēmumu par Sēlijas novada administratīvo centru izvēlēties Viesīti, lēmuma pieņemšanā nav tikuši ņemti vērā telpiskās plānošanas un ilgtspējīgas un policentriskas attīstības pamati, tā vietā Sēlijas novadu mehāniski sadalot trīs daļās un par centriem nosakot Jēkabpili, Aizkraukli un Daugavpili, ar to izslēdzot jebkādu iespēju šīs identitātes saglabāšanā nākotnē (līdzšinējā Sēlijas kultūrtelpas saglabāšanā izšķiroša loma bijusi tieši teritorijā ietilpstošo pašvaldību pieņemtajiem vienotiem lēmumiem, aktivitātēm un atbalstītajām kopienu iniciatīvām) un policentrisku Sēlijas kultūrvēsturiskā novada attīstību.
  6. Esošā piedāvājumā, nosakot Jēkabpili, Aizkraukli un Daugavpili par novadu centriem un sadalot Sēlijas novadu trijās atsevišķās daļās, nav izvērtētas iespējas attīstīt policentrisku ekonomiskās un telpiskās plānošanas struktūru, kurā tiktu veicināta tieši mazpilsētu un ciemu (Ilūkste, Subate, Bebrene, Viesīte, Aknīste, Nereta, Jaunjelgava, Zasa, Sala u.c.) izaugsme un pakapojumu pieejamība, saglabājot mazpilsētas un ciemus kā vērtības kopējā reģionālās attīstības kontekstā.
  7. Sēlijas kultūrvēsturiskā teritorija un vietējo pašvaldību atbalstītais un plānotais Sēlijas novads ir īpašs ar savu apdzīvojuma struktūru (un attiecīgi — pakalpojumu pieejamību un mobilitāti). Īstenojot viedus un efektīvus pārvaldības principus (t.sk., efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi), pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, ekonomiskā izaugsme un aktivitāte Sēlijas novadā varētu tikt uzlabota ievērojami būtiskāk, tādējādi īstenojot administratīvi teritoriālās reformu Sēlijas iedzīvotāju interesēs, salīdzinot ar Administratīvi teritoriālās reformas komisijā virzīto modeli, kas paredz Sēlijas teritoriju sadalīt trijās daļās.

Vēlamies uzsvērt un atgādināt akadēmiķa, Sēlijas patriota profesora Jāņa Stradiņa savulaik teikto — «Trīs zvaigznes Latvijas Republikas ģerbonī un Brīvības pieminekļa vainagojumā simbolizē trīs vēsturiskās administratīvās sastāvdaļas [..], no kurām 1918. gadā izveidojās Latvijas Republika. Šis skaitlis nesaskan ar republikas Satversmē minētajiem četriem apgabaliem — Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali. Šis dalījums vēsturiski un kultūrģeogrāfiski lielā mērā ir ne gluži precīzi nosacīts, un tajā nefigurē piektā prāvākā senā cilts — sēļi, nav Sēlijas.  [..] Sēlija var tikt definēta dažādi: gan kā senās sēļu cilts izplatības areāls, gan kā etnogrāfisks novads ar mīkstajām, sēliskajām izloksnēm, gan kā kultūrvēsturisks novads ar īpatnēju mentalitāti, ar savām kultūrvēsturiskām īpatnībām. Taču tas ir arī potenciāls administratīvi teritoriāls veidojums — apgabals (?), apriņķis, novads.»

Aicinām visas iesaistītās puses vēlreiz izvērtēt iespēju veidot Sēlijas novadu, kā arī izvērtēt kultūrtelpas identitātes nozīmi nacionālo vērtību saglabāšanā visā Latvijas teritorijā.

 

Stendera biedrības vārdā – valdes priekšsēdētājs Valdis Pīrāgs

Stendera biedrība izveidota 2017. gada 20. jūlijā, viens no tās dibinātājiem bija akadēmiķis Jānis Stradiņš. Biedrība apvieno domubiedrus, kas vēlas popularizēt apgaismības laikmeta izcilās personības Gotharda Frīdriha Stendera intelektuālo mantojumu un izveidot Sēlijas kultūrvēsturiskā novada garīgo centru senās Sunākstes mācītājmuižas vietā, kā arī veicināt citu nozīmīgu vietu saglabāšanu, kas saistītas ar Stendera dzimtu (piemēram, Gotharda Frīdriha Stendera dzimto vietu Lašos, Ilūkstes novada  Eglaines pagastā).

Komentāri (2)

Nickel Peyton 10.03.2020. 00.11

Jus varat maksat par 40% mazak par elektroenergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – http://bitly.kr/energia Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!

0
0
Atbildēt

0

kolpants 06.03.2020. 16.22

Ай, ай, как нехорошо!
Призыв к нарушению конституции, во-первых! Во-вторых, к дроблению единого народа Латвии!
Сегодня новый округ, а завтра-автономия? А послезавтра -призыв выделить новый язык? Ведь именно так воспринимаются призывы к усилению роли латгальского языка!
Тут просматривается очевидное влияние агентов Кремля! В такой важный исторический момент народ Латвии (граждане 1 сорта) должен сплотиться и быть единым, а не придумывать новое деление!

0
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort