Pilsēta, kurā var justies viegli, droši un ērti
No Rīgas uz Dāniju es pirmo reizi pārvācos pirms vairāk nekā desmit gadiem, lai gadu kā apmaiņas programmas studente mācītos Dānijas Tehniskajā universitātē. Apmaiņas programmai beidzoties, neatgriezos Rīgā, bet turpināju mācības maģistrantūrā un doktorantūrā tepat Dānijā. Tagad šeit esmu izveidojusi ģimeni, un mēs dzīvojam Kopenhāgenas klusajā nomalē.
Kurš no priekšstatiem par pilsētu ir pilnībā mainījies, tur dzīvojot ilgāku laiku?
Nevaru teikt, ka pirms atbraukšanas uz Kopenhāgenu man bija kāds priekšstats par pilsētu, bet varu apgalvot, ka šo gadu laikā, kopš šeit dzīvoju, tā ir mainījusies un turpina attīstīties. Kopenhāgenai 2014. gadā tika piešķirts Eiropas zaļākās galvaspilsētas tituls, un aptaujas rāda, ka tās iedzīvotāji ir vislaimīgākie pasaulē, un varbūt tas tā arī ir (tāpat kā dāņu Carlsberg ir, iespējams, labākais alus pasaulē). Kopenhāgena ir nospraudusi diezgan ambiciozu mērķi — no 2025. gada nodrošināt oglekļa neitralitāti. Lai to sasniegtu, pilsētā nemitīgi tiek pielietoti inovatīvi un ilgtspējīgi risinājumi dažādās dzīves jomās. Piemēram, pirmo CO2 neitrālo publisko ēku (Green Lighthouse) — Kopenhāgenas Universitātes Zinātnes fakultāti — uzbūvēja jau 2009. gadā. Kopš tā laika ir tapušas dažādas lielas biroju un dzīvojamās ēkas, kas atbilst ilgtspējīgu ēku standartiem.
Zinot, ka automašīnas un satiksmes autobusi rada 15% no kopējā Eiropas Savienībā radītā CO2 izmešu daudzuma, viens no pilsētas mērķiem ir atbrīvoties no «melnās» un attīstīt «zaļo» mobilitāti. Jau tagad gandrīz puse no pilsētas iedzīvotājiem, par spīti neganti vējainajiem un lietainajiem laikapstākļiem, brauc uz darbu vai mācību iestādēm ar velosipēdu. Lai mudinātu vēl vairāk cilvēku pārsēsties no automašīnām uz velosipēdiem, arvien lielāka ielu platība tiek atvēlēta velosipēdistu satiksmes infrastruktūrai. Piemēram, pagājušogad pilsētā tika atklāta pirmā divvirzienu iela, kur priekšroka ir riteņbraucēju satiksmei, un autovadītājiem tai ir jāpielāgojas. Kopenhāgena ir pilsēta, kur valda velosipēdisti, viņus te uzskata par nākotnes galvenajiem satiksmes dalībniekiem. No ielām pazūd arī ar dīzeļdegvielu darbināmie satiksmes autobusi, kurus aizstāj elektriskie autobusi. Papildus tiek atbalstīti arī elektrisko automašīnu un velosipēdu koplietošanas pakalpojumi. Ja Kopenhāgena tomēr vēl nav zaļākā galvaspilsēta pasaulē, tai noteikti ir ambīcijas un reālas iespējas par tādu kļūt.
Kāpēc jādodas ceļojumā uz Kopenhāgenu? Ar ko tā atšķiras no citām Eiropas pilsētām?
Kopenhāgena ir pilsēta, kurā ir viegli justies droši un ērti. Viena no pievilcīgākajām īpašībām ir tās nelielais izmērs. Lai nokļūtu no viena rajona uz citu, nav jāiedzīvojas tulznainos papēžos vai jāzaudē puse dienas. Ir viegli izstaigāt modīgo jauniešu rajonu un jau pēc piecām minūtēm attapties 18. gadsimta ēku ielenkumā, un vēl pēc piecām būt skvērā ar kebabu ēstuvi vienā stūrī un lietotu preču veikalu otrā. Pilsēta ir pilna ar arhitektūras pērlēm, bet dzīvojamās ēkas nav augstākas par pieciem stāviem, kas padara Kopenhāgenu ne tikai viegli aptveramu, bet arī piešķir tai mājīguma sajūtu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.