(Papildināts ar Zāļu valsts aģentūras un Nacionālā veselības dienesta sagatavotu informāciju)
Turpmāk, izrakstot “rozā receptes” jeb valsts apmaksātos medikamentus, ārsts pacientam izrakstīs nevis konkrētu zāļu nosaukumu, bet gan SNN jeb zāļu ķīmisko nosaukumu. Stājoties spēkā jaunajai zāļu aprites kārtībai, ārstiem jāuzņemas izmaiņu skaidrotāja loma, tomēr mēnesi pirms šīs kārtības stāšanās spēkā ne pacientiem, ne pašiem ārstiem nav skaidrs, kā sistēma darbosies praksē un kā tā ietekmēs pacientu ārstēšanos.
No 2020. gada 1. aprīļa Latvijas veselības sistēmā tiek ieviesta jauna kārtība, kādā tiek izrakstīti kompensētie medikamenti. To nosaka Ministru kabineta (MK) pieņemtie grozījumi Nr.899 noteikumos. Galvenās izmaiņas, ar ko saskarsies tieši ārsti, izrakstot zāles, ir prasība receptē norādīt nevis konkrētu medikamentu nosaukumu, bet gan jāizraksta zāļu ķīmiskais nosaukums jeb SNN.
Tātad no 1. aprīļa tas ir vienīgais obligātais nosacījums, kas ļoti daudzos gadījumos nozīmēs esošo zāļu nomaiņu pret citām – lētākajām, vairs neparedzot iespēju pašam pacientam piemaksāt starpību starp valsts apmaksāto references (lētāko) medikamentu un jau lietoto medikamentu. Ņemot vērā, ka ārstu darbs balstās uz sadarbību ar pacientiem, ir skaidrs, ka izmaiņas, izrakstot recepti, nebūs vienīgās pārmaiņas, kas mūs sagaida.
“Dakter, farmaceits man iedeva citas zāles!”
Ik dienu savā praksē ar medmāsas atbalstu apkalpojam aptuveni 80 pacientus. Mainoties kompensējamo medikamentu aprites kārtībai, apzināmies, ka tieši mums – ģimenes ārstiem – būs jāuzņemas galvenā skaidrotāja funkcija par to, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientus. Izrakstot SNN, tas, kādu medikamentu saņems pacients, ir atkarīgs no farmaceita un tajā brīdī lētākajām pieejamajām zālēm ar tieši šo zāļu ķīmisko nosaukumu.
Jau varu iztēloties pacientus, kuri zvanīs, nāks uz akūto stundu, lai informētu par to, ka, pēc pacienta domām, farmaceits kaut ko sajaucis un iedevis citas zāles. Vai varbūt vainos ārstu – izrakstītas neīstās zāles! Jāatzīst, ka šis būs ļoti reāls scenārijs, kas nav pelnījis nevienu pārmetumu ne pacientu, ne ārstu virzienā, jo pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un konkrēta pacienta gadījums ne vienmēr grib pakļauties jaunas un neskaidras sistēmas kārtībai.
Ko varam secināt jau tagad par to, kas mūs sagaida? Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas uzliek papildu slogu ārstējošajiem ārstiem, jo neatkarīgi no katras prakses noslodzes nāksies skaidrot, ko īsti pārmaiņas nozīmē un kāpēc līdzšinējās zāles ir jāmaina. Tas aizņems laiku. Arī to laiku, kuru varētu veltīt, piemēram, pieņemot vairāk pacientus akūtajā stundā. Ņemot vērā jau pašlaik augsto ārstu noslodzi, ko patiesībā vajadzētu dēvēt par pārslodzi, nevajadzētu brīnīties par ārstu “izdegšanas” gadījumiem, kas, uzliekot papildus pienākumus, būs vēl vairāk.
Problēma slēpjas arī faktā, ka pašiem ģimenes ārstiem nav sniegta pilnīga informācija, kā pieņemtie grozījumi mainīs ārstu un pacientu ikdienu. Pašlaik bažas rada fakts, ka ārsti nespēs kontrolēt, kādus medikamentus pacienti lietos, jo, izrakstot SNN, ārstam nav zināms, kādas zāles aptiekā tiks izsniegtas pacientam – ja līdz šim pacients ir lietojis medikamentu, piemēram, tablešu formā, aptiekā viņam var tikt izsniegts medikaments pat sīrupa formā. Šeit rodas bažas par cilvēkiem, kam medikamenti jālieto ilgstoši – šie cilvēki ir pieraduši pie konkrētiem medikamentiem un to nomaiņa var izraisīt neizpratni.
Ārsti – konsultanti
Sagaidāms, ka aprīlī, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, ārstiem būs jābūt gana zinošiem, lai izskaidrotu pacientiem gan izmaiņas, gan to iemeslus, gan pozitīvos un negatīvos aspektus. Tāpat ārstam būs jābūt zinošam par medikamentu maiņas potenciālo ietekmi uz atveseļošanos, kā arī risinājumiem, kā veselības stāvokli turpināt uzlabot, neskatoties uz izmaiņām MK Nr. 899 noteikumos.
Pašlaik lielākā problēma, kas izgaismojusies mēnesi pirms noteikumu izmaiņu stāšanās spēkā, ir ārstu neziņa. Neatbildētu jautājumu ir daudz, tajā skaitā pavisam praktiski. Patlaban e-recepšu sistēmā nav iespējams izrakstīt SNN. Vai pēc mēneša šāda iespēja būs? Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka, balstoties uz medicīnisku pamatojumu par esošās terapijas saglabāšanu, 30% no ārsta praksē izrakstītajām receptēm joprojām kompensējamo medikamentu sistēmā varēs norādīt zāļu nosaukumus. Kā gan lai ārsts paredz, cik recepšu ik mēnesi izrakstīs, lai varētu aprēķināt šos 30%? Neskaidrību ir daudz, tādēļ joku dienu – 1. aprīli – gaidu ar lielām bažām, jo pacienta ikdienā joku vairs nebūs.
Pēc publikācijas redakcija saņēma Zāļu valsts aģentūras un Nacionālā veselības dienesta sagatavotu informāciju par rakstā pausto. Publicējam pilnībā:
“Nevaram piekrist sabiedrisko attiecību aģentūras SIA “Repute” izplatītajā informācijā paustajiem apgalvojumiem par izmaiņām kārtībā, kā no šā gada 1.aprīļa tiks izrakstīti valsts kompensējamie medikamenti, kas ir izplatīta ģimenes ārstes Sarmītes Kalējas vārdā.
Šīs izmaiņas valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā, kas paredz no 1. aprīļa kompensējamo zāļu receptēs norādīt zāļu SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu) jeb aktīvo vielu, nevis ražotāja jeb komerciālo nosaukumu, tiek īstenotas, lai pacienti nepārmaksātu par medikamentiem, iegādājoties dārgākas zāles, lai arī zemākas cenas medikamenti ir tikpat efektīvi un droši. Jāatzīmē, ka šāda kārtība pastāv daudzās ES valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, un ir sevi pierādījusi. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, pacienti ik gadu par kompensējamām zālēm pārmaksā 25 miljonus eiro.
Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes – Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija – jau kopš aizvadītā gada novembra aktīvi strādā pie tā, lai sagatavotu nepieciešamo informāciju un skaidrotu profesionālajām asociācijām, ārstiem, farmaceitiem un arī plašākai sabiedrībai izmaiņas, ko paredz jaunā kārtība.
Primārais un vissvarīgākais pienākums ir vispirms sagatavot informatīvu atbalstu ārstiem un farmaceitiem. Gatavotais atbalsts iedalāms divās daļās:
1) Padomi, instrukcijas, videopamācības, ko var izmantot savā tiešajā ikdienas darbā (piemēram, kā izrakstīt e-recepti, ko darīt, ja aptiekā beigušās lētākās references zāles u.tml.);
2) Gatavas atbildes uz jautājumiem, ko pacienti viņiem var jautāt, kā arī jau sagatavot gatavas tēzes, ko ārsti/farmaceiti var izmantot proaktīvi sarunā ar pacientu.
Lai izglītotu ārstniecības personas un farmaceitus par izmaiņām kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanā, kā arī šādu recepšu atprečošanu, Zāļu valsts aģentūra sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju kopš janvāra piedalījusies vairākās ārstu profesionālo asociāciju un farmaceitu konferencēs, piemēram, Latvijas Kardiologu biedrības, Latvijas Internistu biedrības, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas, ka arī Latvijas Farmaceitu biedrības sanāksmēs, kurās stāstīja par jauno prasību izrakstīt SNN un aktīvās vielas izrakstīšanas iespējām E-veselības sistēmas portālā un šādu recepšu atprečošanu un lētāko medikamentu izsniegšanu aptiekās.
Mācību materiāls par kompensējamo medikamentu recepšu ar SNN izrakstīšanu ārstniecības personām ir pieejams E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv sadaļā “Mācību materiāli” – “Aktīvās vielas izrakstīšana un atprečošana E-veselības portālā”.
Tāpat arī Zāļu valsts aģentūras un Veselības ministrijas interneta vietnēs, kā arī E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi” ir publicēti un regulāri tiek aktualizēti ārstniecības personu un farmaceitu biežāk uzdotie jautājumi par SNN izrakstīšanu.
Šobrīd ir sagatavots plašs informatīvais materiāls ārstiem un farmaceitiem elektroniskā formātā, publikācijas profesionālajos medijos kā Latvijas Ārsts, Materia Medica, ir izstrādātas detalizētas informatīvās video pamācības par valsts kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanas kārības izmaiņām E-veselības portālā. Turklāt ārsti un farmaceiti šā gada marta sākumā saņems dažāda veida informatīvos un izglītojošos materiālus gan drukātā, gan elektroniskā formātā.
Savukārt pacienti sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros tiks uzrunāti ar tradicionālo vispārīgo komunikāciju (TV/radio/vide/publikācijas medijos). Pēc komunikācijas galvenajiem pamatprincipiem, šādas informatīvas kampaņas nav lietderīgi rīkot ievērojami ātrāk kā 2-3 nedēļas pirms paredzētajām izmaiņām. Tradicionāli viens reklāmas vilnis ir 2 nedēļas garš un pēc tam arī jaunajai kārtībai jāstājas spēkā. Ja to dara agrāk, tad vēstījumi piemirstas un aktualitāte sabiedrības uztverē zūd. Tāpēc no šī gada 16.marta tiek uzsākta arī aktīva sabiedrības informēšanas kampaņa gan nacionālajos, gan reģionālajos laikrakstos, televīzijā, radio, vides reklāmās. Ir sagatavoti un jau drīzumā gan ģimenes ārstu praksēm gan aptieku tīkliem tiks izsūtīti arī drukātie informatīvie materiāli pacientiem.
Apgalvojums, ka E-veselības sistēmā nav iespējams izrakstīt receptes ar SNN, ir nepatiess. Ārstniecības personas medikamentus ar SNN var izrakstīt jau kopš E-veselības portāla ieviešanas. E-veselība ir pielāgota jaunajai e-recepšu izrakstīšanas kārtībai. Jā, salīdzinājumā ar oriģinālo medikamentu izrakstīšanu, aktīvās vielas izrakstīšana ir nedaudz darbietilpīgāks process. Lai izrakstīšanas procesu atvieglotu, ārstiem ir sagatavoti īpaši mācību materiāli, kuros aprakstīta informācija, kā veikt aktīvās vielas izrakstīšanu. Tāpat nākotnē paredzēts veikt e-receptes funkcionalitātes uzlabošanu, lai izrakstīšanas process būtu vēl vienkāršāks. Turklāt, izrakstot recepti pacientam atkārtoti, ir tikpat viegli, kā izrakstot komerciālo nosaukumu.
Ja kopumā e-receptes E-veselībā regulāri izraksta ap 2500 ārstu, tad periodā no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim (ieskaitot) medikamentus ar SNN izrakstījuši 1808 ārsti. 2020. gada janvārī medikamentus ar aktīvo vielu vairāk nekā 70% gadījumu izrakstījuši ap 3,5% ārstu. Turklāt jānorāda, ka no visām aptiekās atprečotajām e-receptēm 11% gadījumos atprečotas tieši tās e-receptes, kurās izrakstīti medikamenti ar SNN.”
Komentāri (1)
Jānis Lakijs 02.03.2020. 10.38
“Nevaram piekrist sabiedrisko attiecību aģentūras SIA “Repute” izplatītajā informācijā paustajiem apgalvojumiem par izmaiņām kārtībā, kā no šā gada 1.aprīļa tiks izrakstīti valsts kompensējamie medikamenti, kas ir izplatīta ģimenes ārstes Sarmītes Kalējas vārdā.”
——
Kāpēc IR redakcija nebrīdina lasītāju, ka šis ir reklāmraksts, ja jau to izplata reklāmas aģentūra? Cik vēl slēptu reklāmrakstu IR redakcija ir publicējusi un par kādām tēmām?
0